Valters Bruss savā dzimtajā pusē Tērvetes novadā atvēris restorānu, alusdarītavu un viesnīcu «Zoltners». Īpaši reklamēt tos saimnieki pagaidām nevēlas. V.Bruss stāsta, ka «Zoltneram» ir gan interneta mājas lapa, gan «feisbuk» un «tviter» konti, daudz tālāk paveic apmeklētāju ieteikumi. «Cik mēs pašlaik varam, tik arī apkalpojam, ar apmeklētāju skaita dzīšanu uz augšu nevēlamies nodarboties, jo mums ir svarīgi noturēt augsto kvalitāti,» skaidro uzņēmējs.
«Zoltners» atklāts pērn oktobra sākumā. Vidējiem mēneša ieņēmumiem pagaidām esot tendence mazliet palielināties, atplūdi nav bijuši vērojami arī parasti salīdzinoši klusajā janvārī. Restorānu apmeklē gan vietējie iedzīvotāji no Tērvetes un Dobeles novada, gan tālāki viesi, piemēram, no galvaspilsētas, kas restorānu īpaši iecienījuši brīvdienās, kad «Zoltnerā» uz brīvu galdiņu bez rezervācijas nav ko cerēt. Tiesa, saimnieks atzīst: «Tuvējās apkārtnes iedzīvotāji varētu nākt arī vairāk. Domāju, vienai daļai ir mazliet ne gluži bail, bet uzskats, ka šeit ir pārāk glauni.»
Zemgalē augstas kvalitātes restorānu nav pārāk daudz – tas bijis viens no iemesliem, kāpēc Valters un Gunita Brusi izvēlējušies šajā jomā darboties. «Tas, ka apkārtnē nav šādu restorānu, bija papildu iedrošinājums kaut ko tādu sākt,» atzīst Valters.
Lai arī Valters ir dzimis un audzis šajā apkārtnē, saimniecība nav gluži viņa senču īpašums (tas atrodas citā vietā), daļa no īpašuma nopirkta deviņdesmito gadu vidū. Cauri pagalmam vijusies robeža ar kaimiņu īpašumu. Uzņēmējs stāsta: «Ar viesmīlības pakalpojumu sniegšanu šī vieta saistīta aptuveni četrdesmit gadu. Jau laikos, kad kolhozs «Tērvete» no padomju saimniecības «Kroņauce» pārņēma apkārtējās zemes, te tika ierīkots atpūtas komplekss ar pirti un svinību zāli. Te noteikti atpūtušās daudzas tā laika prominences, jo Latvijā nebija daudz sakoptu un skaistu vietu, kur viņus aizvest.»
Arī vēlākos gados attīstīta uzņēmējdarbība tajā pašā jomā – te atradās viesu nams. Tiesa gan, tas darbojies vien dažus gadus, un vēlāk saimnieks to izmantojis kā vasaras dzīvesvietu savai ģimenei. «2013. gada beigās kaimiņš man piedāvāja nopirkt savu īpašumu. Mums bija ļoti labas savstarpējās attiecības, bet nevarējām paredzēt, kādas tās būs ar jaunajiem īpašniekiem, tāpēc izlēmām to iegādāties un pievienot savai teritorijai. Nopirkām un sākām domāt, ko ar to visu darīt. Tā kā viena ēka bija viesu nams, likās, ka varētu turpināt darboties šajā jomā, vienīgi izveidot viesnīcu, kas ir skaista un pašiem patīk. Pēc tam gan izrādījās, ka ēka jau ir tādā stāvoklī, ka tikpat labi būtu varējuši uzcelt jebko,» par «Zoltnera» idejas pirmsākumiem stāsta tā īpašnieks, piebilstot, ka nosaukums kompleksam izvēlēts īpašs – vectēva uzvārds.
No idejas par viesnīcas veidošanu attīstījusies doma, ka vajadzīgs arī restorāns, jo tiem, kas nakšņo viesnīcā, nepieciešams pasniegt brokastis. Savukārt tas, ka tuvākajā apkārtnē nav vietu, kur paēst svinīgas un skaistas vakariņas, vēl vairāk rosinājis veidot augstas kvalitātes restorānu.
«Tam visam pievienojās pavisam sena ideja, kas pa galvu maisījās jau gadus 15 vai 20, – par savu alusdarītavu. Sapratām, ka alus brūzi varētu veiksmīgi integrēt restorāna sadaļā,» skaidro V.Bruss.
Savukārt «Zoltnera» interjera un eksterjera izveidē vislielākais ieguldījums ir Valtera sievai Gunitai, kura kopā ar dizaineri kopīgiem spēkiem izveidojušas tā veidolu. «Kad viss atradās tapšanas stadijā, mans uzdevums bija pēkšņi nepaziņot, ka nav labi un sienas jākrāso, piemēram, rozā tonī,» ar smaidu atceras saimnieks.
Lai arī abiem ar sievu iepriekšējas pieredzes viesmīlības uzņēmējdarbībā nav bijis, ar paveikto viņi kopumā ir apmierināti. Protams, nācies mācīties arī no pašu kļūdām un daudzas lietas apgūt no jauna. Ar zināmu izaicinājuma sajūtu tiek gaidīta vasara, kad pie restorāna būs arī āra galdiņi un aktīvajā tūrisma sezonā apmeklētāju skaits, visticamāk, būs vēl kuplāks.
No restorāna ēdienkartes
◆ Spinātu lapu salāti ar krāsnī lēni ceptām bietēm, drupinātu kazas sieru, ķirbju sēklām un medus balzammērci
◆ Zivju zupa ar tīģergarneļu ravioli
◆ Papardelle ar jūras veltēm, svaigu baziliku un ciedru riekstiem
◆ Lēni gatavotas cūkgaļas ribiņas pašmāju alus marinādē, pasniegtas ar pelēko zirņu biezeni un karamelizētiem sarkanajiem sīpoliem
