Kā labi konstruēts pulkstenis, kam katra tā detaļa ir vienlīdz svarīga. Tā Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes pārstāve Lilita Barševska 15 gadu jubilejā raksturo iestādi, akcentējot sistemātiska sociālā darba būtiskumu, lai panāktu vēlamo rezultātu jeb, citiem vārdiem, vajadzībā nonākušajam cilvēkam zivs vietā iedotu makšķeri un iemācītu ar to rīkoties. Joprojām valda priekšstats, ka Sociālās pārvaldes galvenais uzdevums ir sniegt materiālo palīdzību vai «dzēst ugunsgrēku», nemēģinot iedziļināties, kas to izraisījis.
Motivēt un vēlreiz motivēt!
Tas ir tiesa, ka pašvaldības sociālajos pabalstos, kādu pārvaldes sarakstos ir 15 (bērna piedzimšanas gadījumā, ēdināšanas, sabiedriskā transporta un mācību izdevumu segšanai, pārtikas iegādei, ūdens skaitītāju nomainīšanai, apbedīšanai, medikamentu iegādei un citiem mērķiem) aiziet krietna daļa iestādes naudas plūsmas. Pērn no kopējiem vairāk nekā 3,4 miljoniem eiro pabalstos izmaksāti teju 900 tūkstoši.
Tomēr tā ir tikai viena daļa no visu pakalpojumu klāsta. Jeb viena no desmit ziedlapiņām Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes simbolā – saulaini dzeltenajā ziedā. Piemēram, sevi piesaka Ģimenes atbalsta nodaļa, kurā tiek rūpīgi analizēts katrs redzeslokā nonākušais gadījums un, sadarbojoties ar citiem speciālistiem, izveidots individuāls rehabilitācijas plāns. Tajā tiek piedāvāts darbs gan individuāli, gan grupās, gan ar ģimeni kopumā.
«Pie mums atved bērnu ar smagiem uzvedības traucējumiem, kurš nemitīgi terorizē apkārtējos, un vēlas, lai mēs to izlabotu. Taču, paraugoties sistemātiski, izrādās, ka ģimenē vecāki vairs nesarunājas, visi kopā neko nedara un viņiem nav nekādu tradīciju. Pastāv tukšums, ko bērns ar savu uzvedību mēģina piepildīt, tā radot zināmu kopību, ka nu visiem ir, ko risināt. Būtu jāmaina visu šīs ģimenes locekļu mijiedarbība. Tomēr cilvēkam var palīdzēt tikai tad, ja viņš to vēlas. Mums ir ļoti sāpīgi redzēt, kā palīdzēt, bet klients to negrib. Atliek motivēt, motivēt un vēlreiz motivēt,» Ģimenes atbalsta nodaļas psiholoģe L.Barševska ieskicē specifiku, kas raksturīga visā sociālajā darbā un nesola ātrus un simtprocentīgus rezultātus.
Vingrošana svaigā gaisā turpināsies
Vieglāk tie pamanāmi nodaļās, kur tiek sniegta praktiska palīdzība. Piemēram, Rehabilitācijas nodaļa cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem piedāvā gan tehniskus palīglīdzekļus, gan asistenta pakalpojumus, gan specializēto autotransportu, kā arī ūdensdziedniecības procedūras, kanisterapiju, reitterapiju un dažādu speciālistu atbalstu. Šādi tiek palīdzēts vairāk nekā 7300 klientiem gadā.
Savukārt Veselības aprūpes un veicināšanas nodaļas speciālisti ne tikai sniedz atzinumus par nepieciešamo pabalstu piešķiršanu, izvērtē veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pilsētā un uztur lielo locītavu endoprotezēšanas operāciju rindu, bet arī organizē dažādas aktivitātes pilsētniekiem. Piemēram, pērn Jelgavā risinājās Veselības mēnesis, kur 50 dažādos pasākumos iesaistījās pusotrs tūkstotis dalībnieku. Tāpat daudzi atceras bezmaksas vingrošanu svaigā gaisā, kas šogad turpināsies vēl lielākā mērā, sola Veselības aprūpes un veicināšanas nodaļas speciāliste Karolina Lankovska.
Jāpiemin arī Sociālās un medicīniskās aprūpes centrs, kas senioriem nodrošina aprūpi mājās, ilgstošu un īslaicīgu sociālo aprūpi institūcijā, tā saucamo «drošības pogu» (13 personām sadarbībā ar Latvijas Samariešu apvienību) un citus pakalpojumus. Ikdienā visvairāk var manīt aprūpētājus, kas ierodas pie klienta mājās, gādā viņam produktus, gatavo ēst, kurina un dara citus nepieciešamos darbus, lai cilvēks pēc iespējas ilgāk varētu palikt savā ierastajā vidē.
Nav burvju nūjiņas
Dienas centri «Integra» un «Atbalsts» uz dažādām nodarbībām pulcē cilvēkus ar intelektuālās attīstības traucējumiem un psihiskām saslimšanām. Grupu dzīvokļos mājvietu raduši klienti (patlaban 12) ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešams uzturēties institūcijā. Savukārt nakts patversme nodrošina naktsmītni, ēdināšanu, personiskās higiēnas iespējas un sociālo darbinieku konsultācijas pilngadīgajiem bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušajiem. No 2013. gada šo pakalpojumu izmantojuši 133 vīrieši un 32 sievietes. Vecākais klients bijis 87 gadus vecs, bet viens patversmi izmanto kopš tās izveidošanas, stāsta Skaidrīte Slavinska.
Vērtējot 15 gados paveikto, pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne gandarīta, ka izdevies izveidot veiksmīgu sociālā atbalsta sistēmu. Tomēr darāmā, kā arī nākotnes izaicinājumu vēl daudz. «Protams, mums ir problēmas. Lielākā no tām ir kompleksa. Krīzes un pēckrīzes gados stipri vājinājušās ģimenes saites, par ko liecina vardarbības gadījumu skaits. Diemžēl birokrātija ir tāda, ka nevaram panākt ātrus risinājumus. Sajūtam arī sabiedrības nepamatotās gaidas un spiedienu darīt pašu vietā. Taču nevaram kā ar burvju nūjiņu vērst situāciju uz labu,» atzīst R.Stūrāne. Viņa tāpat min augsti kvalificētu darbinieku trūkumu, kas sociālajā jomā ir izplatīta problēma visā Latvijā. Savukārt par lielākajiem izaicinājumiem tiek saukts deinstitualizācijas plāns, kā arī gaidāmo bēgļu, patvēruma meklētāju un reemigrantu sociālo problēmu risināšana.
Nevis glābējs, bet palīgs
Rita Stūrāne, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja
Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes uzdevums ir īstenot pašvaldības kompetenci sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības, veselības aprūpes un veselības veicināšanas jomā. Nākotnē vēlētos īstenot ieceres, kas definētas pilsētas attīstības stratēģijā – jelgavnieks ir sociāli aktīvs, materiāli nodrošināts un vesels cilvēks. Vēlētos, lai turpmāk mēs varētu vairāk strādāt sociālo pakalpojumu jomā, bet sociālā palīdzība, kas ir pabalstu piešķiršana, paliktu kā īstermiņa risinājums pārejošās dzīves grūtībās.
Rita Vectirāne, Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietniece
Izmērīt sociālā darbinieka padarīto, kas ne vienmēr novērtējams, izskaitļojams naudas izteiksmē, ir ļoti grūti. Turklāt sociālo problēmu risināšana prasa laiku, un rezultāts redzams tikai ilgtermiņā. Mums vēl ir daudz jāpaveic, lai sabiedrībā veidotu pareizu izpratni, ka sociālais darbinieks nav glābējs, bet palīgs un speciālists sociālo problēmu risināšanā. Sociālais darbs ir palīdzoša, sabiedriska profesija, kas prasa milzīgu darbu, laiku un pašatdevi.
