Nu tas ir noticis – senais sapnis par plašu koncertzāli Liepājā īstenojies. Pilsētas dome jau 1896. gadā pieņēmusi attiecīgu lēmumu un sākusi krāt naudu, lai būvētu koncertzāli. Sapnis īstenojies 2015. gadā ar «Lielo dzintaru», kas tagad kļuvusi ne tikai par pastāvīgu mājvietu Liepājas Simfoniskajam orķestrim un Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolai, bet arī kultūras pasākumu norišu centru ne Kurzemei vien, ne bez lepnuma balsī stāsta koncertzāles apsaimniekotājas SIA «Lielais dzintars» sabiedrisko attiecību speciāliste Elizabete Hartmane.
«Lielā dzintara» platība aptver 14 126 kvadrātmetrus astoņu stāvu nama augstumā. Izklausās iespaidīgi, bet jāņem vērā, ka celtne, kuras ārējais veidols pašā Liepājas centrā blakus Pilsētas kanālam atgādina iedzintarotu, laikā un telpā sastingušu mūziku, faktiski ir nevis viena, bet trīs koncertzāles: Lielā zāle ar 1010 skatītāju vietām, Kamerzāle – ar 200 vietām un Eksperimentālā skatuve – 150 vietas, kuras papildina citu publisku pasākumu telpas «Civita Nova», kā arī kafejnīca un restorāns, atgādina E.Hartmane.
Izcilā austriešu arhitekta profesora Folkera Gīnkes veidotā koncertzāles koncepta pamatā ir Baltijas jūras krastā esošais Liepājas simbols – dzintars. Tās akustiku un apgaismojumu veidojuši pasaules līderi savā jomā Vācijas profesoru Karlheinca Millera un Kristiāna Bartenbaha vadībā.
Jau «Liepājas dzintara» ārdurvis verot, pirmais iespaids bija gandrīz vai kosmiskā plašuma sajūta. Ar kosmisku vērienu pārsteidz arī Lielā zāle (tā vien šķiet, ka pie augstajiem griestiem tūlīt iemirdzēsies zvaigžņotais debesjums). Brīdi padomājot, pat nespeciālistam kļūst skaidrs viens no plašuma vizuālajiem iemesliem – neredz mikrofonu un vadu mudžekli, pie kā tik pierasts mūsu pašu Jelgavas tik mājīgajā kultūras namā vai pat Rīgas Lielajā ģildē. Tātad par lielisko akustiku nav samelots – speciālisti visu aprēķinājuši un paveikuši godam.
Ko pierādīja arī koncerta programma īstajā laikā un īstajā vietā. Rīgā dzimušā, bet pēc daudziem kritērijiem (ne tikai dažos iepriekšējos laika periodos, bet arī tagad šajā vēja piedzimšanas pilsētā dzīvojošā) liepājnieka Imanta Kalniņa trīs pasaules pirmatskaņojumi Liepājas Simfoniskā orķestra un diriģenta Māra Sirmā (par ko neliels pārsteigums) izpildījumā – simfoniskā miniatūra «Santakrusa», Koncerts obojai ar orķestri (solists Pēteris Endzelis) un septītā simfonija kā koncerta kulminācija. Skaņdarbi, ar ko vērts un vajag atklāt Liepājas «Lielā dzintara» Lielo zāli. Par to arī ovācijas. Ne jau pieklājības pēc, to var sajust uzreiz.
