«No šā gada ir ieviesta dubultā kvotu sistēma, kas nozīmē, ka valsts kvotas tiks piemērotas ne vien mediķiem, bet arī laboratorijām. Vēl joprojām poliklīnikai nav noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto sekundāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, tādēļ poliklīnikas mediķiem un laboratorijai noteiktās kvotas komentēt nevaru. Pāragri teikt, vai tās ietekmēs pakalpojumu pieejamību,» atzīst Jelgavas poliklīnikas vadītāja Gunta Arnīte.
G.Arnīte paredz, ka, ieviešot dubulto kvotu sistēmu, sagaidāmi daudzi sarežģījumi analīžu noņemšanas un samaksas kārtībā, jo ir analīzes, kuras laboratorija uz vietas netaisa, bet nosūta uz citu laboratoriju – šajā gadījumā no pacienta tiek paņemta iemaksa, taču nav skaidrs, ko darīt situācijā, ja laboratorijai, uz kuru sūta analīzes, kvotas būs beigušās. «Šo jautājumu likumdevēji nav izdiskutējuši, tādēļ sekas šobrīd ir neparedzamas,» spriež poliklīnikas vadītāja.
Ar pamatojumu, ka jāveicina racionāls valsts budžeta līdzekļu izlietojums veselības aprūpē, no šā gada ieviestas izmaiņas laboratorisko izmeklējumu samaksā. Nacionālajā veselības dienestā skaidro, ka tas saistīts ar strauji augošajiem tēriņiem laboratoriskajiem izmeklējumiem. Pēdējo piecu gadu laikā tie teju dubultojušies – 2010. gadā 16,99 miljoni eiro, turpretī 2015. gadā sasniedza jau gandrīz 28 miljonus eiro.
Jaunie nosacījumi ir vērsti uz to gadījumu atsijāšanu, kad analīzes tiek nozīmētas bez pietiekama medicīniska pamatojuma, tiek pārāk bieži atkārtotas vai netiek ievērota loģiska un racionāla izmeklējumu secība. Novēršot nelietderīgos tēriņus, tiks pasargātas tās pacientu grupas, kurām šie izmeklējumi tiešām ir nepieciešami, un saglabāta pieejamība arī citiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Atsevišķiem izmeklējumiem turpmāk ir noteikts skaits, ko 12 mēnešu laikā no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā vienam pacientam. Tie ir izmeklējumi, kurus medicīnisku iemeslu dēļ nav lietderīgi biežāk atkārtot. Dažiem izmeklējumiem ir mainīti nosacījumi, kurš ārsts ir tiesīgs izsniegt nosūtījumu – speciālists vai ģimenes ārsts. Tā kā atsevišķi izmeklējumi ir nepieciešami vien specifiskos gadījumos, uz tiem varēs nosūtīt tikai konkrētu jomu speciālisti.
«Daudzie ierobežojumi nosūtīšanai uz laboratoriskajiem izmeklējumiem ietekmēs pacientus, jo virkni izmeklējumu par valsts finansējumu varēs veikt ierobežotā daudzumā. Tas atstās iespaidu uz pacienta maciņu un arī iespaidos laboratorijas ienākumus, jo, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju, daudzi analīzes nodot par maksu nevarēs atļauties. Tas būtiski ietekmēs veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem,» paredz G.Arnīte.
Šogad janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, laboratorisko izmeklējumu apjoms ir samazinājies par 30–35 procentiem, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē vēstīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS). Viņš mierina sabiedrību, ka finansējums izmeklējumiem nav samazināts un palicis iepriekšējā gada līmenī. Tā kā izmeklējumu apjoms ir sarucis, neesot pamata teikt, ka naudas varētu pietrūkt.
