«Braucot ar ātrumu līdz 30 kilometriem stundā, sporta laiva, uzrāvusi purnu gaisā, smagi šķeļot viļņus, šļūc pa ūdeni. Taču lielākā ātrumā tā it kā paceļas «auļos» un sāk planēt virs viļņiem,» par sporta motorlaivām stāsta vēl aizvien mundrais un humora pilnais sporta veterāns un laivu konstruktors un būvētājs Jānis Millers. Aktīvās sporta gaitas viņš ir beidzis, taču laivu būvēšana kā mīļš darbs paliek arī tad, kad gadu skaits iet pāri septiņdesmit.
Tīņa gados atrod aicinājumu
Šoziem darbs nesokas viegli. Pēc Jāņa stāstītā, kādā vēsā dienā, pie darbnīcas durvīm ievelkot svaigu gaisu, viņš negaidīti saķēris tādu saaukstēšanos, ka galu galā ar smagām komplikācijām nācās ārstēties slimnīcā. Taču, atgriezies mājās, Jānis Millers apņēmīgi turpina iesākto. Top laiva, ar kuru brauks 13 gadu vecais Kārlis Degainis no Valgundes pagasta Mierlaukiem. Kārlēna mājas atrodas pie vecās kuģu piestātnes pašā Lielupes krastā. «Grēks būtu nebraukt,» smaidot saka veterāns. Pagājušajā vasarā puisēns, pirmo reizi startējot ūdenssporta sacensībās, ieguva ceturto vietu. Tagad ir griba pacelties augstāk. Jānis Millers cer, ka tas varētu izdoties, jo zēns cītīgi pilda treneru norādījumus. Laivai paredzēts četrtaktu dzinējs, un tās maksimālais ātrums būs 70 kilometru stundā.
Arī Pārlielupē, Rīgas ielā, augušajam Jānim Milleram bija 13 gadu, kad viņu ar pašbūvētu motorlaivu pavizināja kaimiņš Antons Aizpurs. Saviļņojums bija tik liels, ka par savu pirmo krāsotāja mācekļa algu jau 15 gadu vecumā Jānis nopirka motoru un arī uztaisīja laivu. Ielicis zirga ratos, zēns veda to uz Lielupi un lūkoja braukt. Tolaik Latvijā sāka attīstīties ūdens motosports. 1959. gadā Jelgavā notika pirmās sacensības, pilsētā nodibinātas pirmās šā sporta sekcijas Mašīnbūves rūpnīcā un rūpkombinātā. Sporta laivu maksimālais ātrums tolaik nebija lielāks par 40 kilometriem stundā, tagad tas pārsniedz 100, bet Formulas klasē – pat 200 kilometru. Vairākus gadus Jānis Millers aizrautīgi sekoja šim sportam, taču sacensībās nepiedalījās. «Jauniešiem biju par vecu, bet vīri mani neņēma pa pilnu,» viņš atceras.
Līdz Jūrmalai ātrāk ar laivu
Agri, vēl pirms obligātā karadienesta, Jānim Milleram izveidojās ģimene, kurā piedzima dēls Lotārs, kas ūdens motosportā jau no 12 gadu vecuma aizgāja tēva pēdās. Karadienestā Jānis tika nosūtīts uz Padomju Savienības okupēto Austrumprūsiju. 1968. gadā trīs dienas pēc viņa demobilizēšanās šī armijas daļa pilnā sastāvā tika nosūtīta apspiest čehu tautu «Prāgas pavasarī». Atgriezies Jelgavā, Jānis drīz sāka strādāt «Lauktehnikā», kur kopā ar galveno inženieri Edgaru Čeksteru izveidoja ūdens motosporta sekciju. 1968. gadā viņš sāka piedalīties sacensībās. Pirmos gadus augstāk par desmito, divpadsmito vietu Latvijas mēroga sacensībās iegūt neizdevās. Taču cīņas spars no tā nerima. Uz sacensībām Jūrmalā jelgavnieks pa upi «iesildoties» brauca ar to pašu laivu, ar kuru arī startēja. «No Jelgavas līdz Jaundubultiem kādi 55 kilometri. Ceļā pagāja aptuveni piecdesmit minūtes, bet benzīns bija lētāks par minerālūdeni,» atceras Jānis Millers. Jāpiebilst, ka sacensībās viņš startēja tikai ar paša gatavotām laivām.
Jelgavā braucēju varētu būt vairāk
Jānis Milllers ir vairākkārtējs Latvijas čempions, četrus gadus cīnījies arī Padomju Savienības izlases sastāvā. Augstākais sasniegums ir uzvara 1978. gadā starptautiskās sacensībās «Draudzības kauss» Baltkrievijā, Brestā, kur piedalījās arī sportisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas un citām valstīm. «Sacensības notika ezerā, kas atradās pie kādas sādžas netālu no pilsētas. Es nezinu, cik tur kaļķi un krāsu bija izgāzuši, bet visi ciema žogi bija nokrāsoti balti, lai ārzemniekiem parādītu, cik cilvēkiem gaiša nākotne,» padomju laika tikumus atceroties, smejas Jānis. Togad viņam piešķīra Starptautiskās klases sporta meistara nosaukumu, kāds Latvijā bijis tikai četriem sportistiem.
No otras puses – padomju laikos tehniskie sporta veidi bija masveidīgāki un vairāk atbalstīti. «Vasarā man bija četrpadsmit sacensības. Ne tā, kā tagad Latvijā, kad ir tikai četras piecas. Turklāt, lai tiktu pie starta, vajadzēja parādīt rezultātu. Tagad svarīgākais, lai piedalītos sacensībās, ir nauda,» saka Jānis. Viņaprāt, arī Jelgavā, kur darbojas ūdens motosporta klubs «Paisums», ir ideāli apstākļi, lai ūdens motobraucēju būtu vairāk.
Sabrūkot Padomju Savienībai, beidza pastāvēt arī 1982. gadā kolhozā «Code» izveidotā sporta laivu eksperimentālā darbnīca, kur Jānis kopā ar dēlu Lotāru projektējis un izgatavojis apmēram simts sacīkšu laivu. «Pasūtījumi nāca. Spēj tik taisīt! Trūka laika, jo vajadzēja arī pašiem startēt,» stāsta Jānis Millers. Sacensībās viņš piedalījās līdz 2000. gadam.
Jāņa Millera eksperimentālā laivu darbnīca ir tepat Pārlielupē, savās mājās Kronvalda ielā. «Ja tā padomā, visos Eiropas un pasaules čempionātos no 2003. gada ar manām laivām tikuši godalgotās vietās. 2014. gadā Alūksnes ezerā jauniešu Eiropas čempionātā no deviņpadsmit laivām, kas piedalījās, divpadsmit bija manējās,» priecājas Jānis Millers. Pie Mierlauku Kārlēna laivas darba vēl ir «baigi daudz», taču meistars cer, ka varēs uzbūvēt pa laivai ne vienam vien jaunam censonim.
No Latvijas ūdens motosporta Goda zālē rakstītā
Starptautiskais sporta meistars Jāni Millers, dzimis 1946. gadā Jelgavā Vairākkārtējs Latvijas čempions un starptautisko sacensību uzvarētājs. Sagatavojis astoņus sporta meistarus.
Ar J.Millera būvēto laivu baušķenieks Toms Smilškalns 2009. gadā Tallinā kļuva par pasaules jaunatnes čempionu JT-250 klasē.
Sacensībās ūdens motosportā turpina piedalīties mazmeita Ieva Millere
