«Man ar viņiem ir paveicies – visi salasījušies ļoti mierīgi, un problēmu ar klasi vispār nekādu. Ja nu vienīgi slinkumiņš,» Jelgavas novada Vircavas vidusskolas matemātikas un sociālo zinību skolotāja Aļesja Ņikitina raksturo savus audzināmos. No citām izlaiduma klasēm tā atšķiras arī ar to, ka ir miniatūra, klasē ir tikai viena meitene, visi ir vietējie un kopā mācījušies jau no 1. klases. Iepazīsimies – Agnese Savčenko, Mārtiņš Krauze, Alans Osis, Renārs Ritums, Elvis Pakšiņš un neklātienē Kristaps Skovārnis.
Atnāca – aizgāja
«Pamatskolā mēs nemaz tik mierīgi nebijām. Vairāk karojām. Vidusskolā esam palikuši tie izturīgākie. Nav jau ko dalīt,» par saviem klasesbiedriem stāsta Renārs. Jaunieši gan ar pusteikumiem un smaidiem mēģina stāstīt, ka viņu klases biogrāfijā bijis arī kāds krimināls atgadījums, kurā tikusi iesaistīta policija, bet viss beidzies labi. Taču par to īsti nezina pat audzinātāja. «Viņi jau man nestāsta. Tādi noslēpumaini,» min A.Ņikitina.
Tomēr klases ikdiena ar lielām svārstībām neizceļas. Drīzāk tas ir «atnācām – aizgājām» variants, spriež paši divpadsmitie. Viņiem nav ne klases vakaru, ne savu ballīšu, ne izbraukumu. Ja nu vienīgi kopējie skolas notikumi, kur arī vecākā klase spiesta, piemēram, pārtapt kādā «Popielas» tēlā vai novadīt Ziemassvētku pasākumu. Vēl skolas ekskursijas, teātra un vienreiz kino apmeklējumi. Arī pēc izlaiduma svinīgās daļas, kas līdz ar centralizēto eksāmenu sertifikātu saņemšanu notiks 1. jūlijā, un nelielas pasēdēšanas ar skolotājiem katrs došoties uz savām mājām. Tomēr tas nenozīmē, ka Vircavas divpadsmitie neuzskata sevi par komandu, ir atsvešinājušies un neieinteresēti cits citā. Gluži otrādi – šajos gados viņi saraduši tik ļoti, ka pamatoti sauc sevi par draugiem un ir gatavi jebkurā mirklī iestāties par savējiem.
Vajadzēja glābt laukus
Tomēr miers, ko Vircavas jaunieši sauc par savu vizītkarti, var būt arī mānīgs. Kā klusums pirms vētras, kas sāksies pēc dažiem mēnešiem, atraujot vaļā durvis uz lielo dzīvi. Vai skolēni spēs tajā stingri nostāvēt, noteiks apņēmība piepildīt izvirzītos mērķus. Taču tādi ir tikai dažiem.
Neziņa, ko darīt pēc pamatskolas, arī bija galvenais iemesls, kāpēc mācības turpināt vidusskolā, atklāj jaunieši. «Paliku, jo skolotāji teica, ka vajag skolēnus. Tikai pēc tam sapratu, ka vidējā izglītība paver lielākas iespējas mācīties tālāk,» stāsta Agnese. Viņa jau noskatījusi izglītības iestādi Rīgā, kur var apgūt kosmetoloģiju. Savs plāns (un, izrādās, jau no 9. klases) ir Renāram, kurš Kandavas tehnikumā iecerējis iegūt lauksaimnieka izglītību. Puiša vecākiem pieder neliela zemnieku saimniecība, ar kuru nākotni saista arī Renārs. Viņam patīk tehnika – teju viss brīvais laiks paiet garāžā, ķīlējot mašīnas un traktorus. Taču toreiz, pirms trim gadiem, kā puisis smej, vajadzēja «glābt» laukus un palīdzēt ģimenei, tāpēc palicis vidusskolā.
Savukārt Elvis par labu «plikai» vidējai izglītībai lēma pēc tam, kad, izskatot dažādas skolas un profesijas, neatrada neko sev piemērotu. Un nenožēlo. Viņam gan bija kārdinājums visu pamest un palikt Lielbritānijā, kur puisis jau nostrādājis četras vasaras. Taču mamma nav ļāvusi. «Labi vien ir – pabeigšu un tad braukšu. Vajag naudu biznesam,» viņš spriež, atklājot, ka jau sarunāts darbiņš fabrikā par zivju fasētāju. Pēc vidusskolas sākt darba gaitas plāno arī Mārtiņš, cerot tuvākajā apkaimē dabūt traktorista vietu, bet Alans vēl domā, ko darīt. Visticamāk, tā būšot nevis augstākā, bet profesionālā izglītība.
Mazā klasē nevar pazust
Šo izvēli pamato arī Vircavas vidusskolas divpadsmito sekmes – tās grozās ap vidējām sešām ballēm. Arī par eksāmeniem viņiem liela uztraukuma nav. «Noliksim un iesim mājās. Jau 9. klasē piedzīvojām, ka tas nav nekas traks,» vēsā mierā teic puiši. Mierīga tāpat ir skolotāja. «Drīz skolā būs projektu nedēļa. Kamēr pārējie strādās savus projektus un zinātniski pētnieciskos darbus, 9. un 12. klase izmēģinās iepriekšējo gadu eksāmenus. Arī konsultācijas vēl priekšā,» par savējiem droša ir klases audzinātāja.
Mācoties lauku skolas nelielā klasē, neviens arī nevar īpaši «pazust», jo visi ir kā uz delnas. Vircavnieki pie tā gan pieraduši, un nemaz neesot tā, ka katru dienu sauc atbildēt vai uzdod un pārbauda mājas darbus. Atkal viss pašu rokās, cik daudz katrs vēlas paņemt no skolas. Šķiet, pagaidām jauniešus zināšanu azarts īsti nav aizrāvis. Arī par savām iepriekšējā gada zinātniski pētniecisko darbu tēmām viņi izsakās, ka izvēlējušies, jo «tā vajadzēja un lika». Taču vēl mirklis, un tas vairs nebūs spēkā, dodot vietu paša izvēlei un varēšanai.
Vircavas vidusskolas 12. klase
Agnese Savčenko – piecus gadus dziedāja Jelgavas novada apvienotajā korī «Asni», ar ko vasarā piedalījās arī skolēnu dziesmu un deju svētkos, un ir ļoti bēdīga, ka koris pārtraucis savu darbību. Vēlas apgūt kosmetoloģiju. Brīvajā laikā atpūšas dīvānā vai dodas pastaigā.
Mārtiņš Krauze – pēc vidusskolas beigšanas atpūtīsies no skolas un meklēs traktorista darbu. Uz ārzemēm braukt neplāno, jo patīk tepat, Latvijā. Brīvā brīdī labprāt ar draugiem uzspēlē volejbolu. Arī darbs laukos, piemēram, siena vākšana un malkas sagatavošana, svaigā gaisā ir atpūta, viņš teic.
Alans Osis – vēl nav izlēmis, ko darīs pēc vidusskolas. Iespējams, apgūs kādu profesiju. Brīvajā laikā nodarbojas ar sportu – spēlē florbolu vai dodas uz svaru zāli Jelgavā.
Renārs Ritums – jau no 9. klases nolēmis doties uz Kandavas tehnikumu apgūt lauksaimniecību. Brīvo laiku ar prieku pavada garāžā, ķīlējot mašīnas un traktorus.
Elvis Pakšiņš – dosies strādāt uz Lielbritāniju, lai nopelnītu naudu iecerētajam biznesam. Ziemā patīk uzspēlēt hokeju, vasarā futbolu, bet pārējā laikā «gulēt mājās» un spēlēt «Xbox».
