– Šogad viens no pirmajiem jūsu iestādes izmeklētajiem
negadījumiem Jelgavā bija 26. janvāra Pasta ielas «geizers», kad radās
plīsums «Fortum Jelgava» siltumtrasē. Pēc sešām stundām avārija bija
novērsta, taču remontdarbos cieta strādnieks. Kas tieši notika, un kāda
no tā ir mācība?
Tūlīt pēc avārijas «Fortum» atslēdza no
apkures sistēmas bojāto siltumtrases posmu (tādējādi apkure tika
pārtraukta 62 daudzdzīvokļu mājās), taču karstais ūdens jeb siltummainis
caurulē palika. Trase nav līdzena, tajā izveidojās gaisa korķi, kas
piepeši izraisīja hidraulisko triecienu, un metāla tapa, ar kuru
avārijas remontdarbu veicēji no uzņēmuma «Komunikāciju vadība» bija
aizsituši caurumu bojātajā atvadā, «izšāva» un trāpīja strādniekam pa
galvu. Sitiens nebija stiprs, bīstamāks likās applaucējums no karstā
ūdens, kas modernajā termoizolētajā caurulē tikpat kā nebija atdzisis.
Laimīgā kārtā strādniekam acis ir veselas. Vēl turpinās notikušā
izmeklēšana.
Darba aizsardzības likumā ir punkts par vairāku darba
devēju sadarbību, kas ir nepieciešama, lai nelaimes gadījumu riski
mazinātos. «Fortum Jelgava» nav savas avārijas brigādes, tas ir
noslēdzis līgumu ar uzņēmumu «Komunikāciju vadība» par palīdzību
avārijas gadījumā, taču izpildītāja nolīgšana avārijas darbiem pilnībā
neatbrīvo no atbildības pasūtītāju.
«Fortum Jelgava», kas šajā
gadījumā gribētu paiet malā, nav izņēmums. Daudzi pasūtītāji, ieskaitot
pašvaldības, cenšas atkratīties no atbildības par to, kas notiek viņu
objektos, kur strādā izpildītāji. Pērnruden Ozolniekos pats, nejauši
garām braucot, atklāju, ka Bauskas firma «Viona», kas tur veica
kanalizācijas rekonstrukciju, nav nostiprinājusi izraktās tranšejas, bet
divarpus trīs metru dziļumā strādnieks strādā bez ķiveres. Būtībā tas
ir kaps! Pērn Koknesē kādam Jelgavas novada Svētē reģistrētam uzņēmumam
notika nelaimes gadījums, kad, izraktajai tranšejai nogrūstot, cilvēks
lauza gūžu un kājas un vēlāk no komplikācijām slimnīcā mira.
Kopumā
nelaimes gadījumu skaits pērn ir mazinājies. Bojāgājušo Jelgavā,
Jelgavas un Ozolnieku novadā nebija. Gan jāpiebilst, ka šajā statistikā
neietilpst individuālie darba veicēji meža darbos un būvniecībā. Šajās
nozarēs diemžēl nelaimes gadījumu ir daudz.
– Pērn Valsts darba inspekcija reģistrējusi 56 nāves gadījumus darbavietās, kas it kā notikuši dabiski.
Cilvēku
veselība neiztur arī no lielajām pārslodzēm – no strādāšanas divos,
trijos un pat piecos darbos. Liela daļa no darbavietās mirušajiem bija
šoferi.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 9. februāra, «Zemgales Ziņās».
Foto: Raitis Puriņš
