Skatot jau deviņus mēnešus ieilgušo strīdu par tiesībām sniegt juridiskos pakalpojumus Jelgavas novada pašvaldībā, Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) Rīgā notika sēde, kurā IUB uzklausīja pasūtītāju jeb Jelgavas novada pašvaldības pārstāvi un divus neapmierinātos konkurentus. Viņi apstrīd, ka minētās tiesības pienākas līdzšinējo juridisko pakalpojumu sniedzējam uzņēmumam «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs». Gan Latvijas Pašvaldību savienības, gan domes opozīcijas pārstāvji uzskata, ka problēmu atrisinātu štata juristu algošana Jelgavas novada pašvaldībā.
Sēde IUB sākās 25 minūtes pēc noteiktā laika, jo kavējās Jelgavas novada pārstāvis Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants Andris Strazds. Viņš arī nevarēja uzrādīt pilnvaru, kas dotu tiesības pārstāvēt Jelgavas novadu šajā strīdā. Tomēr sēdi tika nolemts turpināt. Tās gaitā izvērsās diskusija ar juristu un sūdzības iesniedzēju Aldi Dreiblathenu par to, kāda kuram juristam ir darba pieredze pašvaldībās un vai tā garantē spējas labi risināt jautājumus.
Blakus kabineti izskatās aizdomīgi
Sūdzību iesniegušā juridiskā uzņēmuma «ĀDK Konsultācijas» pārstāve, juristei Dacei Tarasovai aizdomīgs liekas apstāklis, ka «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs» Jelgavas novada pašvaldības ēkā atrodas tieši blakus Iepirkumu komisijas kabinetam. Tādēļ, viņasprāt, juridisko pakalpojumu iepirkuma konkursa noteikumu izstrādē roku pielikuši arī tā uzvarētāji Dzintars Lagzdiņš un Aldis Jēgers. A.Strazds enerģiski iebilda, ka konkursa noteikumi izstrādāti godīgi un šajā darbā piedalījies advokāts un Latvijas Universitātes asociētais profesors Jānis Kārkliņš, kura vadībā viņš ir studējis. IUB komisija, kuru vada Evija Mugina, lēmumu par to, vai Dz.Lagzdiņš un A.Jēgers atzīstami par konkursa uzvarētājiem, pieņems līdz 15. februārim.
Pašvaldībā daudz konfidenciālas informācijas
Jurists A.Dreiblathens sarunā ar «Ziņām» atklāja, ka Jelgavas novada gadījumā ir ļoti sarežģīti uzrakstīt nolikumu, kas juristiem, šādu ārpakalpojumu veicot, būtu jādara. Tas būtībā ir štata juristu darbs. Līdzīgi domā sēdē klātesošais Jelgavas novada domes deputāts Kārlis Rimša, kā arī pēc sēdes aptaujātā Latvijas Pašvaldību savienības iepirkumu speciāliste juriste Daina Dzilna. Viņa uzsver, ka pārsvarā juridiskos pakalpojumus nodrošina uz darba līguma pamata nodarbināti juristi, kuri piedalās visās iekšējās pašvaldība darbības norisēs un kuriem ir visa pašvaldības iekšējā darba informācija, kas nav izpaužama uz āru. «Pašvaldības darbiniekiem, tai skaitā juristiem, jāievēro attiecīga konfidencialitāte un personas datu aizsardzība. Protams, pašvaldībās var arī rasties vajadzība iepirkt juridiskos ārpakalpojumus, bet tie ir atsevišķi gadījumi, piemēram, sarežģīti tiesvedības procesi,» teic D.Dzilna.
Lagzdiņš ar Jēgeru gribētu saņemt vairāk
Pērn Jelgavas novada pašvaldība noslēdza līgumu par juridisko palīdzību problēmsituācijā ar uzņēmumu «Advokāta Jāņa Kārkliņa juridiskais birojs», kas IUB lēmumu pārsūdzēja pat Augstākajā tiesā. No 2015. gada maija līdz novembrim šim birojam par minēto pakalpojumu samaksāti 14,5 tūkstoši eiro. A.Stradzs «Ziņām» paskaidroja, ka viņš nestrādā pašvaldības nolīgtajā juridiskajā birojā. Savukārt juriste D.Tarasova sarunā ar «Ziņām» minēja, ka Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktoranti, kas «Advokāta Jāņa Kārkliņa juridisko biroju» pārstāvēja arī iepriekšējā IUB sēdē, varētu būt profesora J.Kārkliņa lētais darbaspēks.
Kamēr rit strīds IUB, juridiskos pakalpojumus Jelgavas novada pašvaldībai turpina sniegt «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs», katru mēnesi par to saņemot 8000 eiro (ieskaitot PVN). Jaunajā iepirkumā abi juristi par savu pakalpojumu vēlas saņemt 10 tūkstošus eiro mēnesī (ieskaitot PVN).
Nav objektīva pamata
Daina Dzilna, Latvijas Pašvaldību savienības iepirkumu speciāliste, juriste
Domāju, ka Jelgavas novada pašvaldības praksei, kad juristi strādā vienīgi kā ārpakalpojuma sniedzēji, nav objektīva pamata. Pārsvarā pašvaldībās juridiskos pakalpojumus nodrošina uz darba līguma pamata nodarbināti juristi, kuri piedalās visās iekšējās pašvaldība darbības norisēs un kuriem ir visa pašvaldības iekšējā darba informācija, kas nav izpaužama uz āru.
