Nogaršot tikko iemarinētu ķiplociņu, svaigi kūpinātu gaļu un no koka plūktu ķiršu sauju, parunāt ar vīndari pie viņa radītā vīna glāzes – tās ir lietas, kas ļauj ekskursijām piešķirt īpašu sajūtu. Lai piedāvātu iespēju paciemoties vietējo ražotāju saimniecībās, biedrības «Pārtikas amatnieki» biedri kopā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Jelgavas biroja speciālistiem, kas jau vairākus gadus atbalsta un veicina mazo ražotāju sadarbību, izveidojuši karti, kurā vienkopus redzamas tās saimniecības, kas aicina pie sevis ciemos.
«Katram ir tikai viņam raksturīgi produkti un piedāvājums. Ja tos vienkopus celtu galdā, sanāktu krāšņs un bagāts Zemgales galds no Jelgavas, Dobeles, Tērvetes un Auces novada produktiem,» skaidro uzņēmējdarbības speciāliste Videga Vītola. Kartē atzīmētas 19 saimniecības, kuru piedāvājumā ir maize, gaļa, siers, augļi, dārzeņi, lauku olas, medus, karameles, konditoreja, neparasti piparmētru un ķiploku produkti, diedzētas sēklas, vasarā – pat melones un arbūzi. V.Vītola akcentē: «Tas pierāda, ka Zemgalē neaug tikai lieli labības lauki, bet mazās saimniecības kā nelielas saliņas ir aktīvas un spēj piedāvāt daudzveidīgus produktus vietējam patēriņam.»
Pirmo reizi šī karte prezentēta tikko aizvadītajā starptautiskajā izstādē «Balttour 2016» Ķīpsalā. «Karte ne tikai parāda, kur Jelgavas un Dobeles pusē ir mazo pārtikas ražotāju saimniecības, tā ir reāla iespēja ikvienam iepazīt, kā Zemgalē dzīvo un strādā brīnišķīgi, strādīgi un krietni ļaudis, kas nebaidās darba sūruma, ir aktīvi un prot sadarboties. Katrs stāsts ir unikāls, jo aiz tā stāv radošs un interesants cilvēks,» teic konsultante.
Pagājuša gada vasarā «Pārtikas amatniekos» iestājās arī biedrība «Tērvetes mājražotāji un amatnieki», tāpēc karte izdevusies krietni vien bagātīgāka un interesantāka ceļot gribētājiem, kas vēlas apmeklēt vietējo produktu saimniecības.
Pašiem ražotājiem piedalīšanās tūrisma aktivitātēs ir būtisks atspaids savas produkcijas atpazīstamības veicināšanā un realizācijā uz vietas saimniecībā. Kartes izveidotāji uzskata, ka šīs aktivitātes ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības izglītošanā par vietējā produkta nozīmi. Līdz ar tiek veidota gan izpratne, gan tieša saikne starp mazo ražotāju un vietējo pircēju. Izaicinājums šiem uzņēmējiem varētu būt jauns piedāvājums pilsētniekiem – īpaša svētku maltīte no vietējiem produktiem, kas gatavoti uz vietas un servēti uz saimnieces galda. «Tas ir pretstats pilsētvides restorānam. Tas aicina doties, izbaudīt un novērtēt lauku vides neatkārtojamo burvību, un savā veidā cilvēks atgriežas pie pirmsākuma, kas ir dabisks un nepieciešams ikvienam,» secina V.Vītola.
