Tādi esam mēs, latvieši, un pēc apliecinājuma nav tālu jāmeklē. Pats spēcīgākais, protams, ir mūsu dziesmu svētku tradīcija, kas iekļauta ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Kā lasām skaidrojumā – tā ir augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam. Astoņi desmiti tūkstošu – mēģināts precizēt citos avotos. Taču tas nenozīmē, ka pārējiem balss locīšana netīk.
Nu labi, ne gluži ar aizrautību dziedāšanas mācību stundās vai «si-i-ja-a-šanu» skolas kora mēģinājumā, kad diriģentes noraidītie vai pašpasludinātie «rūcēji» jau gabalā. Bet augstu laimi un prieku jubilāram dzimšanas dienā vai Latvijas himnu pie Krievijas vēstniecības pēc mūsējo uzvarētas hokeja spēles – kāpēc gan ne? Tur neviens nekontrolēs un nekritizēs, ka šķībi sanāk, – velc vaļā ar pilnu krūti, rādi, ka tev netrūkst ne gribas, ne sirsnības, ne pārliecības, un sapratīs gan savējie, gan viņējie.
Pulkā, skaidrs, ir drošāk un labāk arī skan. Ja vēl līdzās gadās kāds talantīgāks balss turētājs vai, kas zina, korists, tad emocionālais kopdziedāšanas pārdzīvojums var saviļņot arī pie 80 tūkstošiem nepiederošo.
Cita lieta ir dziedāt individuāli. Vienam pašam. Uz skatuves, kad citi klausās, skatās un vērtē. Tas nav vis nekāds tautas koris, kur tavu no nošu rāmja izsprukušo balss reģistru iestutēs atpakaļ. Tur vajag pavisam citas kvalitātes. Kā nupat «Supernovas» konkursā, kad ar televīzijas starpniecību nonāc teju visas Latvijas priekšā. Četriem smalkdzirdīgajiem žūrijas locekļiem maestro Raimonds Pauls nezin kāpēc šogad esot novēlējis līdzjūtību. Centieni ikvienā no desmit pirmās kārtas priekšnesumiem atrast ko slavējamu profesionāļiem tiešām prasīja acīm redzamas pūles, toties klausītāju zālē skanēja atzinības pilni izsaucieni un dziedošās tautas telefonbalsojums par dalībnieku drosmi, izskatu, uzdrīkstēšanos pa vadiem slīdēja bez aizķeršanās. Vispārējā kompetence atklāsies jau citu Eirovīzijas izpildītāju kontekstā, bet, ja kas, ne jau tai noteikt, esam dziedoši vai ne.