Programmas «Samsung Skola nākotnei» laikā 60 pedagogu no visas Latvijas kopā ar nozares ekspertiem meklēja atbildes, kā strādāt ar mūsdienu skolēnu vajadzībām, jo, kā tika noskaidrots Latvijas pedagogu un skolēnu aptaujā, katram ceturtajam skolēnam darbs stundā nepatīk. Diskusijas laikā klātesošie apstiprināja, ka skolēnu paradumi iegūt, apstrādāt un izmantot zināšanas ir pilnībā mainījušies, tāpēc pedagogiem jāmeklē jauna pieeja mācību vielas skaidrošanai, kā arī aktīvi jāizmanto mūsdienu komunikācijas instrumenti.
Pedagogi atzina, ka visvairāk likusi aizdomāties Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) asociētā profesora Roberta Ķīļa lekcija, kurā viņš stāstīja par bikstīšanas metodes izmantošanu skolās. «Tā vietā, lai aizrādītu bērniem, ka skriet nedrīkst, vienā no skolas stāviem jāierīko skrejceļš. Ja vēlaties, lai bērni ēd veselīgāk, nevajag aizliegt bulciņas, bet gan jāpadara pieejamāki augļi un dārzeņi,» piedāvā profesors.
R.Ķīlis uzskata, ka tradicionālā pieeja skolā – sasniegumu neievērošana, bet kļūdu izcelšana – veido viduvējību sabiedrību. «Vai kāds var nosaukt kaut reizi, kad tika izsaukts pie direktora, jo bija izdarījis ko labu, piemēram, aizstāvējis savu klasesbiedru, kuram tiek darīts pāri?» retoriski klātesošajiem jautāja profesors, piebilzdams, ka kļūdīšanās reizēs un pārkāpumu gadījumos direktora kabineta durvis ir plaši atvērtas. «Tāpēc arī pieaugušo dzīvē cilvēki visbiežāk izvēlas pārbaudītus un nedaudz garlaicīgus risinājums, nevis spožu, bet riskantu pieeju ar iespēju kļūdīties – jo par to var saņemt sodu un nopēlumu,» skaidro R.Ķīlis.
Arī Ekonomikas augstskolas prorektore Diāna Pauna norāda, ka augstskola sagaida jauniešus ar prasmēm, kuru viņiem šobrīd trūkst: «Jaunajiem studentiem grūtības sagādā matemātika, angļu valoda, IT, kā arī tādas prasmes kā tekstu analīze, informācijas interpretēšana, saziņa un cieņa citam pret citu.» Kā iespējamos risinājumus D.Pauna min skolu sadarbību ar augstskolām, daudzveidīgas informācijas nodrošināšanu, kā arī skolēnu motivēšanu darbam vasarā un ārpusskolas nodarbībās. «Redzam, ka pie mums nāk jaunieši bez motivācijas, kas darba vietā labāk izvēlas izklaidi. Tomēr mēs nepieņemam argumentu, ka vasaru jaunietis pavadījis dīkā, jo neesot bijis iespējams atrast darbu. Daudzi miljonāri pasaulē savu biznesu sākuši mājas garāžā, arī katram jaunietim Latvijā ir iespēja draugu lokā kaut ko darīt garāžā – viss ir atkarīgs no paša vēlmes darboties,» uzskata prorektore.
Līdztekus lekcijām skolotājiem bija iespēja praksē pārliecināties par sadarbības nozīmi jebkurā darbā, saliedēšanas treniņos stiprinot savas skolas komandu. Viens no «Samsung Skola nākotnei. Jaunais skolēns» programmas stūrakmeņiem ir skolas digitālais pārmaiņu projekts, kas jāizstrādā apmācību laikā. Lai tas notiku pēc iespējas veiksmīgāk, pedagogiem kā mentori talkā nāks pieredzējuši biznesa vides profesionāļi.
Maija Āboliņa-Tomsone,
«Samsung Skola nākotnei» programmas vadītāja Baltijā
