Izsenis februāris tiek saukts par sveču mēnesi, kurš savu nosaukumu
ieguvis no mēneša sākumā atzīmējamās Sveču dienas. Latviešu tautas
ticējumi vēsta, ka Sveču diena iezīmē ziemas vidu un ka šajā dienā jālej
sveces, jo tad tās ir taisnas un gaiši deg. Biteniekiem Andrim un Līgai
Pridāniem aktīvākais vaska sveču liešanas laiks jau aiz muguras –
lielākais pieprasījums pēc tām esot ap Ziemassvētkiem un Jauno gadu.
Andra
un Līgas saimniecībā Vircavas pagasta Muceniekos ir vairāk nekā simt
bišu saimju, un bišu vasks ir viens no saimniecības blakus produktiem,
no kura tiek izgatavotas dabīgas vaska sveces. Sveču liešana sākas līdz ar tumšā laika iestāšanos – aktīvākais darba
laiks ir novembris, decembris, kad sākas Ziemassvētku tirdziņi. Tad arī
pašiem ir vairāk brīva laika, jo beigušies aktīvie darbi dravā. Turklāt
vaska sveces nemaz nevar tā izliet, ielikt skapī un lai gaida nākamo
tirdziņu – svecēm mainās krāsa un smarža, tās var deformēties. «Šis
produkts nepārtraukti ir svaigs. Ja sveces iestāvas, salokās
vai kaut ko nepērk, tās tiek pārkausētas,» skaidro Andris.
Ar sveču
liešanu nodarbojas Līga. «Tas ir piņķerīgs darbs, meitenēm labāk
padodas,» nosmaida Andris. Lai uzsāktu darbu, nepieciešams starta
kapitāls – vasks, daktis, formas un speciāla iekārta, kurā ūdens peldē
vasks tiek kausēts. «Sarežģītākais ir nodrošināt vaska kvalitāti,»
skaidro Andris. Līga papildina – lai svece degot nedūmotu un
nesprakšķētu, lai tās krāsa būtu skaista, viendabīga. Nekādās īpašās
skolās abi nav gājuši – viss apgūts pašmācības ceļā, lasot biškopības
žurnālus un mācoties no pieredzējušāku bitenieku pieredzes.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 12. februāra, «Zemgales Ziņās».
Foto: Raitis Puriņš
