«Sieviete audzina meitu no iepriekšējās laulības un kopīgu meitu. Vīrs ir ļoti greizsirdīgs. Pēdējā konfliktā vīram nepatika sievas auskari, un viņš piekāva sievu abu meiteņu klātbūtnē, izdzina visas no sievas dzīvokļa.» «Pēc laulības šķiršanas bijušais vīrs joprojām neliek mieru. Turpinās emocionālā vardarbība, kas izpaužas, saņemot rupjas, pazemojošas īsziņas.»
Vardarbība kā uzvedības modelis
Tie ir tikai daži piemēri, kuru risināšanā no pagājušā gada iesaistījusies Labklājības ministrija (LM), pašvaldībās piedāvājot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no vardarbības cietušām pilngadīgām personām. Tā pērn visā Latvijā palīdzība sniegta 114 cilvēkiem (109 sievietēm un pieciem vīriešiem). Cietušie galvenokārt saņēmuši individuālās speciālistu, piemēram, psihologa, sociālā darbinieka un jurista, konsultācijas. Lielākoties (67 procentos gadījumu) vardarbīgi pret saviem tuvākajiem izturējušies laulātie vai partneri, kam seko radinieki vai mājsaimniecībā dzīvojošas personas (18 procenti), bijušie vīri vai bērnu tēvi (10 procenti), un tikai piecos procentos gadījumu varmākas izrādījušās svešas personas.
«Uz vardarbību ģimenē nevar skatīties tikai kā uz atsevišķu indivīdu problēmu. Vardarbība ir cilvēktiesību pārkāpums, kas rada negatīvas sekas ne vien cietušajam, bet arī apkārtējiem un skar visu sabiedrību kopumā. Dažādās vardarbības situācijas liecina, ka vardarbīga rīcība ir uzvedības un attieksmes modelis ģimenē starp partneriem, kas tiek piemērots arī bērnu klātbūtnē vai vēl sāpīgāk – pret bērniem,» uzmanību vērš LM pārstāve Marika Kupče. Viņa piebilst, ka dažādie gadījumi parāda, ka cietušo vēršanās tiesību aizsargājošajās institūcijās un speciālistu savlaicīgi sniegtais atbalsts palīdz rast risinājumus, kā arī pasargāt sevi no turpmākas vardarbības.
Saskaņā ar Valsts policijas datiem cilvēki aizvien aktīvāk ziņo par ģimenes konfliktiem. Tā 2014. gadā izsaukumu skaits audzis, pārsniedzot septiņus tūkstošus.
Jāmotivē rakstīt iesniegumu
LM piedāvātais pakalpojums pieejams no jebkuras vardarbības cietušām personām. Praksē redzams, ka to lielākoties izmanto cilvēki, kas saskārušies ar dzīvesbiedra vai tuvinieka vardarbību. Tomēr patlaban lielākā problēma ir tā, lai cietušie vispār apzinātu šo problēmu un vērstos pēc palīdzības, norāda vietējās pašvaldības.
Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Enija Kreicberga-Kapša skaidro – lai saņemtu šo valsts finansēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, no vardarbības cietušajai personai jāvēršas ar iesniegumu Sociālajā dienestā, taču pagaidām to nav izdarījis neviens Jelgavas novada iedzīvotājs. Līdz ar to pašvaldība nav izmantojusi šo pakalpojumu, bet palīdzību no vardarbības cietušajiem pilngadīgajiem sniegusi savu iespēju robežās. To nodrošina sociālā dienesta speciālisti – psihologi un sociālie darbinieki. Taču jau tuvākajā laikā šim mērķim ir plānots piesaistīt valsts finansējumu.
«Šā pakalpojuma kontekstā pašlaik vairāk tiek domāts par to, kā gan vardarbībā cietušo personu, gan varmāku motivēt uzrakstīt iesniegumu, kas ir pirmais solis, lai pakalpojumu varētu reģistrēt, pieteikt un saņemt. Protams, Jelgavas novadā tāpat kā citviet valstī vardarbības problēmas pastāv, bet konkrēti nosaukt personu skaitu, kas no tās cieš, ir problemātiski. Cietušais nav tikai tas, kuram ir redzami zilumi, bet tas, kurš piedzīvo emocionālu, seksuālu un ekonomisku vardarbību,» min E.Kreicberga-Kapša.
Palīdz arī cietušajiem bērniem
Pēc valsts atbalsta rindā nav stāvējuši arī Jelgavā. «2015. gadā valsts apmaksāto pakalpojumu – atbalstu no vardarbības cietušām pilngadīgām personām – izmantojusi viena persona, kas ar iesniegumu vērsās Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē un lūdza to piešķirt. Ar cietušo tika strādāts viņa dzīvesvietā, sniedzot psiholoģisku atbalstu un konsultācijas,» informē Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne.
Viņa norāda, ka pašvaldībā jau pirms tam strādāts gan ar vardarbībā cietušām pilngadīgām personām un bērniem, gan arī vardarbības veicējiem, piedāvājot grupu nodarbības. Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē darbojas trīs psihologi, kas apguvuši īpašu programmu, lai sniegtu atbalstu gan vardarbībā cietušajiem pieaugušajiem, gan bērniem. Tā pērn psihologa atbalstu un sociālo rehabilitāciju saņēmuši 13 vardarbībā cietušie bērni. Vairumā gadījumu nepilngadīgie bija cietuši no vairāku vardarbības veidu kombinācijas (gan emocionālās un fiziskās, gan pamešanas novārtā), kā arī emocionālās vardarbības (pazemošanas, neprasmes audzināt, ignorēšanas) un dažādiem konfliktiem (bērniem ar māti, tēvu, skolas biedriem).
Speciālistu, kas sniedz rehabilitācijas pakalpojumus, novērojumi liecina, ka pēc palīdzības bieži vēršas cilvēki, kas no tuvinieka vardarbības cietuši ilgstoši, kā arī mēdz būt gadījumi, kad mēģinājumi pārtraukt vardarbīgas attiecības vēl vairāk provocē agresiju, un nereti šādos gadījumos varmākas kontrole tikai palielinās. Tādēļ būtiski, ka ir pieejams profesionāls atbalsts, lai būtu iespējams iziet no vardarbības apļa. Tas savukārt var ilgt no trim mēnešiem līdz trīs gadiem. Attiecību sakārtošana ir daudz komplicētāka, ja attiecībās ir bērni, norāda LM speciālisti.
Sabiedrība kļuvusi atbildīgāka
Lilita Barševska, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes psiholoģe
Vardarbības jautājums joprojām ir sabiedrībā aktuāls. Vardarbībā cietušo skaits būtiski nav samazinājies vai audzis. Kā pozitīva tendence atzīmējama, ka sabiedrība kļuvusi zinošāka un atbildīgāka, jo arvien vairāk par vardarbību ģimenē ziņo līdzcilvēki – kaimiņi, paziņas, aculiecinieki. Arī paši cietušie kļuvuši drošāki un saņemas vērsties pēc palīdzības. Pieredze liecina, ka speciālistu savlaicīgais atbalsts palīdz rast risinājumus vardarbības gadījumos ģimenē un pasargāt upuri no turpmākajiem pāridarījumiem, jo bieži vien atbalsts tiek sniegts ne vien vardarbībā cietušajam, bet nopietni strādāts arī ar varmāku.
