Jau 78. reizi rīt, 19. februārī, Latvijas Mākslas akadēmijā durvis vērs tradicionālais akadēmijas karnevāls. Tā ir nezūdoša vērtība, un, kas kaut reizi izbaudījis trakulīgu masku un citu mošķu biežņu akadēmijas vēsturiskajās telpās, zina, par ko ir runa. Tas ir brīdis, kad tur sadzīvo viss – dullums, drosme, uzdzīve un radošs burziņš līdz pat rīta gaismai. Akadēmijas karnevāls asociējas ar brīvību no visiem aizspriedumiem. Ir tur būts studiju laikā, kad kā liels noslēpums uzstājās mūsu rokenrola karalis Pits Andersons ar savu komandu. Tajā laikā viņa triumfs tikai sākās. Arī tagad karnevāla gaisotni pieskandina dažādi mūziķi, un, kas zina, varbūt pēc kāda laika tie var būt mūsu leģendas popmūzikā.
Karnevāla tēma katru gadu cita. Šogad – «Virtuālais paradīzes dārzs». Protams, ideja smelta interneta augošās ietekmes zīmē. Un ikdienā tik ierastās ēkas gaiteņi rīt pārvērtīsies košā virtuālā paradīzes dārza labirintā. Lai tas taptu, studenti nežēlo laiku un spēku, veidojot dekorācijas un mākslas objektus atbilstoši karnevāla idejai.
Mākslas akadēmijā karnevāls notiek katru gadu februārī. Taču vēl viena tradicionāla izpausme, kas nu jau trīspadsmito gadu norisinājās akadēmijas paspārnē, ir ikgadējā izstāde, gadatirgus, labdarības akcija «Jarmarka». Tā gan notiek gada izskaņā – decembrī. «Jarmarka» ir kā lakmusa papīrītis, kas parāda jaunās vēsmas mākslas lauciņā. Starp ļoti blīvā darbu klāsta autoriem skaidri var redzēt savdabīgus jaunos māksliniekus, kas nevienu neatdarina, bet ir paši. Tieši «Jarmarkā» bez sakāpinātas izstāžu zāļu nopietnības iespējams ieraudzīt uzlecošas personības, kas vēl tikai veidojas. Un interesanti paskatīties, kā ieraudzītie talanti sevi attīsta, kopj vai kaut kur pazūd. Izstādē gadatirgū ļoti labi var redzēt kādu spilgtu rokrakstu un ļoti daudz sekotāju un atdarinātāju. Par to aizdomājos, kad apskatīju latviešu glezniecībai neierastās gleznotājas Maijas Tabakas izstādi «Dienvidu dārzi». Cik spilgta un savāda mākslas pasaule ir šajos darbos, tikpat man atmiņā palikuši viņas darbi, ko redzēju pirmoreiz izstāžu zālē «Latvija» astoņdesmito gadu sākumā. Īpaši atmiņā palikuši liela formāta portreti – baltā biškostīmā ļoti reālistikā manierē gleznots aktrises Regīnas Razumas portrets un M.Tabakas pašportrets. Māksliniece nav novirzījusies no sava kursa. Viņa turpina tikpat spilgti un savdabīgi, tāpēc ir īstais laiks baudīt M.Tabakas mākslas fenomenu, jo pašreiz galerijā «Daugava» Rīgā, Ausekļa ielā, vērojams viņas pēdējais veikums glezniecībā.
