«Katru pasākumu centīsimies padarīt īpašu, jo 2016. gads ir Jelgavas Mūzikas vidusskolas 95. jubilejas gads,» uzsver Ināra Puķīte
Mūzikas vidusskolā koncertu un pasākumu stends aizpildīts vai līdz pēdējai iespējai: 24. februārī pussešos vakarā Dobeles un Jelgavas mūzikas skolu pūtēju orķestru draudzības koncerts, 27. februārī pulksten 12 Zemgales mūzikas skolu koru festivāls, bet 25. februārī skolas koncertzāle interesentus aicina pat divreiz – pulksten 13 meistarību publikas priekšā rādīs pašu skolas Sitaminstrumentu spēles klases audzēkņi, bet pulksten 17.30 paredzēts Kora un Vokālās klases koncerts.
Koncerti kā audzēkņu nodarbībās mācītā publiskas demonstrēšanas veids ir viena no mūzikas skolas darbības obligātām sastāvdaļām, bet «šogad katru no pasākumiem cenšamies padarīt īpašu, jo 2016. gads ir Jelgavas Mūzikas vidusskolas 95. jubilejas gads», uzsver skolas vadītāja vietniece izglītības jomā Ināra Puķīte.
Tiesa, tagadējo nosaukumu – Mūzikas vidusskola – mācību iestāde iegūst tikai pēc Otrā pasaules kara, bet Jelgava ir pirmā pilsēta Latvijā, kur 1921. gadā tiek dibināta Tautas konservatorija. Ierosmes autors un mācību iestādes direktors komponists Jēkabs Mediņš šeit pavada divdesmit trīs ražīgus gadus no skolas dibināšanas līdz 1944. gadam, kad pārcēlās uz Rīgu.
– Gaidot svētkus, nācās ražīgi pastrādāt – skolas dzīvē svarīgākais notikums noteikti bija nupat sekmīgi noslēgusies akreditācija.
Tas tiešām bija nozīmīgs notikums, tāpēc mācību gads izvērtās ļoti noslogots. Faktiski jau vasarā neļāvām cilvēkiem mierīgi atpūsties, bet, atvaļinājumā ejot, atgādinājām par gaidāmo akreditāciju. Tas bija pamatīgs visas skolas darbs. Kaut gan zinājām, ka mums principā viss ir kārtībā, tā ir viena no tām reizēm, kad gribot negribot nākas visu sakārtot un pārskatīt, lai vēlreiz par to pārliecinātos. Pati esmu akreditācijas eksperte un mēdzu braukāt pa citām skolām, tā ka man tas nebija nekas jauns – dokumentiem jābūt kārtībā. Dabūjām akreditāciju uz nākamajiem sešiem gadiem gan skolai, gan visām licencētajām mācību programmām, kuras darbojas.
– Vai tad ir arī tādas, kas nedarbojas?
Gadās arī tā, bet tā nav jāuztver kā traģēdija. Piemēram, pašlaik mums ir mazs pārtraukums čella spēlē vidusskolā, jo pagājušajā gadā skolu sekmīgi beidza Roberts Sidorovs, bet divas meitenes, kas pabeigušas bērnu mūzikas skolu specialitātē, apgūst 9. klases vielu, lai varētu iestāties Mūzikas vidusskolas 1. kursā.
– Laikam nav tik vienkārši līdz ar mūzikas mācībām apgūt arī vispārizglītojošās skolas kursu.
Turklāt ar panākumiem, ko pierāda sekmes Jelgavas pilsētas Izglītības pārvaldes un Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra (ZRKAC) organizētajos projektos un konkursos, kā arī mācību priekšmetu olimpiādēs. Šajā mācību gadā gūti labi panākumi pilsētas mērogā, sacenšoties ar vispārizglītojošo skolu audzēkņiem. Latviešu valodas un literatūras olimpiādē Helgai Gūtšsmitei otrā vieta (skolotāja Anda Oša); matemātikas olimpiādē skolotājas Ernas Liepiņas sagatavotajai Antai Puķītei (kas nav mana radiniece – piebilst I.Puķīte) – trešā. Vēstures olimpiādē Sofjai Gridjuško atzinības raksts. Bet jāņem taču vērā, ka pēc programmas mums vispārizglītojošiem priekšmetiem atvēlēts mazāks stundu skaits nekā tā saucamajās «parastajās» skolās.
Piedalāmies arī skolēnu skatuves runas un mazo formu uzvedumu pilsētas konkursā. Prieks atzīmēt, ka aktīvi un labi strādā vispārizglītojošo mācību priekšmetu metodiskā komisija Dagnijas Jākobsones vadībā.
– Dzirdēts par labiem panākumiem arī speciālo priekšmetu olimpiādēs.
Te nu jāpastāsta mazliet tuvāk, jo arī ir ar ko palepoties. Valsts konkursi norisinās trīs kārtās – vietējā, reģionu un Latvijas mēroga finālā. Pagājušajā nedēļā beidzās valsts konkursu trešā, fināla, kārta akordeona, ģitāras un kokles spēlē. Mūsējie uzrādīja labus rezultātus visās kārtās, bet pēdējā – trešajā – vislabākos panākumus akordeona spēlē guva skolotājas Ludmila Furmanovas audzēknes Anta Puķīte (1. kurss) – pirmā vieta; Laura Pātaga (4. kurss) – trešā vieta; skolotājas Alevtīnas Timofejevas 1. klases audzēkne Jeļena Jasjuļaņeca – pirmā vieta. Kokles spēlē skolotājas Birutas Derumas audzēknes Megija un Kristiāna Bruces katra savā vecumā grupā izcīnīja trešo vietu. Diriģēšanas specialitātē 4. kursa audzēknei Agnesei Šulcai I starptautiskajā Staņislava Broka jauno diriģentu konkursā – pirmā vieta.
Panākumi arī dažādos konkursos, tā starptautiskajā konkursā «Nova Musica» Daugavpilī klavieru ansambļu kategorijā otrā vieta Sofjai un Jeļizavetai Gridjuško (skolotāja Silvija Audre).
30. janvārī noslēdzās XXI Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkurss. Līvijai Tolpežņikovai (Daiņa Cimermaņa 7. obojas klase) – trešā vieta; Tomasam Brigam (Gunta Supes 6. trompetes klase) – arī trešā, Ralfam Jēkabam Pētersonam (Gundara Lintiņa 6. sitaminstrumentu klase – otrā vieta.
Par izciliem sasniegumiem konkursos izglītojamie gada noslēgumā tiek izvirzīti apbalvošanai ar Kultūras ministrijas balvu.
– Tad jau jauni audzēkņi pie jums plūstin plūst…
Audzēkņu uzņemšanā visā Latvijā diemžēl vērojams tāds kā neliels atslābums. Lai gan iespējas pēc tam ir ļoti lielas – pēc mūsu un citu mūzikas vidusskolu beigšanas aizbraukt uz Briseli, Štutgarti, Grācu, Londonu vai mācīties Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Faktiski var runāt par sava veida konkurenci, jo ar audzēkņu uzņemšanu nemaz tik spoži neklājas pat slavenajai Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolai. Un cik Rīgā vien ir bērnu mūzikas skolu?
Mēs faktiski varam balstīties uz mūsu pašu bērnu mūzikas skolu un citām 16 Zemgales skolām. Bet zemgalieši mēdz arī noplūst citur (kaut vai uz Rīgu), turklāt var rasties tīri sadzīviskas problēmas, sevišķi gadījumos, ja nav iespējams ikdienā izbraukāt uz Jelgavu (bieži vien satiksme ar galvaspilsētu ir pat labāka). Mūsu direktors gan ir noslēdzis līgumu ar LLU, un audzēkņi var dzīvot LLU dienesta viesnīcā. Tomēr tie ir 35 eiro mēnesī, šad tad jāaizbrauc arī uz mājām, kaut vai lai papildinātu pārtikas krājumus.
Protams, izglītība ir vislabākais ieguldījums, ko varam dot savam bērnam, bet ne katrs no vecākiem to sapratīs un, atklāti sakot, arī spēs. Un ja vēl bērns ir talantīgs? Tā mēs varam palaist garām kādu nākamo Andri Nelsonu (tieši sarunas brīdī parādījās paziņojums par mūsu izcilajam diriģentam piešķirto «Grammy» balvu – red.).
Mūsu vidusskolā jau audzēkņu nav tik daudz (pašreiz – 49), lai mēs par katru nezinātu gandrīz vai visu, arī par materiālo stāvokli un ģimenes apstākļiem. Protams, katram ir sava atvērtības pakāpe un vajadzīga sava pieeja, bet lielākoties mūsu izglītojamie ir atklāti jaunieši.
– Jūsu skolā sekmīgie audzēkņi tiekot arī materiāli stimulēti?
Mūzikas vidusskolā maksājam stipendijas. Varbūt mūsu apstākļos tās liekas niecīgas, toties ļoti stimulējošas – atkarībā no sekmēm var saņemt no 10 līdz 70 eiro mēnesī.
Es domāju, ka bērni, kas nāk mācīties mūzikas skolā, jebkurā gadījumā ir ieguvēji. Jo kolektīvs ir draudzīgs, tā spriežu, vērojot audzēkņus – gan lielajā jeb Mūzikas vidusskolā, gan bērnu skolā.
– Bet bērnu mūzikas skolā par mācīšanos jāmaksā vecākiem?
Jā, 20 eiro, bet tas, protams, ir tikai līdzfinansējums, jo par šādu naudu mūziķi izaudzināt nav iespējams.
– Bērnu skolā uzņemat tikai spējīgākos?
Ir ļoti grūti tādā vecumā pateikt, kurš tas spējīgais, kurš ne. Dažs atveras uzreiz, dažam vajag ilgāku laiku. Piemēram, parastais – «nodziedi dziesmiņu!», bet ne jau katrs tā uzreiz ņems un dziedās, vienkārši sakautrēsies, lai gan dziedātājs varbūt ir labu labais. Šim nolūkam mums bērnu mūzikas skolā ir ne tikai 1., bet arī 1.a klasīte. Bērnus, par kuru muzikālajām spējām neesam īsti pārliecināti, uzņemam 1.a, lai pavērotu, un lielākā daļa atraisās un pēc tam nonāk «parastajā» klasē.
Protams, ir arī bērni, kuriem nav nekādas muzikālās dzirdes vai ritma izjūtas. Tad saudzīgi liekam vecākiem saprast, ka labāk izvēlēties kādu citu darbības veidu.
– Kad domāts skolas lielais 95 gadu jubilejas koncerts?
Visreālāk, rudens pusē. Jādomā arī par absolventiem – varbūt aicināt arī tos. Ja tā, tad kurus tieši? Apciemo jau mūs arī tagad zvaigznes un zvaigznītes – tāpat vien, lai parunātos. Nupat bija akordeoniste Jūlija Kisļicina no Šveices (kura, starp citu, aizbrauca studēt ekonomiku), čellistu plejāde: Madara Fogelmane no Briseles, Sofiko Tvauri un Alise Saņņikova no Londonas, altists Rihards Mališevs no Štutgartes. Čellists Maksims Beitāns šoreiz nebija atbraucis aizņemtības dēļ, bet ir biežs viesis.
