«Tirdziņos, izrādās, mūs atceras pēc galdautiem,» ar smaidu stāsta zemnieku saimniecības «Vainadziņi» saimniece Gunta Miļūna. Nesen kāds pircējs paziņojis, ka bijis grūti atrast iecienīto kūpinājumu tirgotāju, jo galdiņš bijis pārklāts ar citu galdautu.
Gadu gaitā «Vainadziņu» gaļas izstrādājumi kļuvuši par iecienītiem pārtikas produktiem ne vien tuvējiem Tērvetes novada, bet arī Dobeles, Jelgavas, Rīgas un pat Valmieras apkārtnes iedzīvotājiem. Tiesa, uz tālākām pilsētām saimniece brauc tikai uz īpašiem gadatirgiem – pārāk tāls ceļš un lielas izmaksas. Jelgavā «Vainadziņu» gaļas izstrādājumi nopērkami arī divos veikalos.
Sāk ar pienu
Gunta un Jānis sevi dēvē par tā sauktajiem Breša zemniekiem. Tolaik saimniekot Jāņa vecāku mājās sākuši, turot sešpadsmit slaucamas govis, ik dienu uz Jelgavu nodot pārstrādei vests piens. Turētas arī cūkas, kuru gaļa, kā jau kārtīgā lauku saimniecībā pienākas, arī kūpināta. Gunta spriež: «Kādus gadus piecpadsmit noteikti kūpinām.»
Tagad «Vainadziņu» piedāvāto produktu klāstā ir kūpināta karbonāde, šķiņķis, cauraudzis, divu veidu desas, aknu pastēte, aukstā gaļa, citi kūpinājumi un speķis, kas smērējams uz maizes. Nesen iegādāta ierīce, lai varētu pagatavot arī doktordesu un sardeles. «Visu laiku jādomā kaut kas jauns, un cilvēki labprāt vēlas uzēst doktordesu, kas gatavota no īstas gaļas, nevis no sojas un bagātināta ar dažādām krāsvielām. Savukārt mammas grib nopirkt no dabīgām sastāvdaļām pagatavotas desiņas saviem bērniem,» stāsta saimniece. Apliecinājums viņas vārdiem – uz šķīvja saliktās desmaizes patiešām neizskatās pēc lielveikalu ierastās produkcijas izteikti rozā krāsā.
Atņem vīram garāžu
Gaļa tiek sadalīta un pārstrādāta telpās, kas kādreiz bijusi garāža. Gunta ar humoru atceras: «Tā bija vīra valstība. Izdzinu viņu un iekārtoju sev ražošanas telpas.» Tagad tās pielāgotas Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām gaļas pārstrādei. No prasībām saimniekiem bail nav bijis – telpas jau iekārotas, kad pirmo reizi ieradušies dienesta speciālisti. Saņemts vienīgi norādījums, ka nevajadzētu vienviet krustoties svaigās gaļas un jau kūpināto izstrādājumu apstrādei un glabāšanai, bet, tā kā vienlaicīgi dažādi darbi telpās netiek darīti, viss ir kārtībā.
Pašlaik «Vainadziņos» saimnieki cūkas netur, tās likvidētas, mazliet bīstoties no Āfrikas cūku mēra izplatības Latvijā. Tiek apsaimniekoti arī aptuveni 42 hektāri lauksaimniecības zemes. Graudkopība gan galvenokārt esot vīra pārziņā.
Vēl ne tik sen saimniekiem piederējis arī pašiem savs veikals Dobelē, taču tā uzturēšana izrādījusies pārāk dārga un bijis pārlieku daudz darba, lai nodrošinātu sortimentu. Saimniece spriež, ka arī šāda pieredze ir noderīga, bet vairāk savu veikalu viņa negribētu. Ražotāji arī īpaši neplāno palielināt produkcijas apjomus, vērtējot, ka nav vairs tik jauni, lai strādātu vēl vairāk, un arī tagad darba netrūkst. «Kad citi svin svētkus un ceļ galdā mūsu kūpinājumus, mums ir trakākais darba laiks,» stāsta mājražotāja.
Pēc lielākiem darba cēlieniem Gunta un Jānis labprāt dodas kādā kopīgā ārzemju braucienā, lai izbaudītu pilnvērtīgu un netraucētu atpūtu. Pavisam drīz abi iecerējuši veldzēties Kanāriju salās.
Topā asinsdesas
Saimniecība ir iecienīta arī tūristu vidū. Tiesa gan, Gunta atzīst, ka tūristu grupas var pieņemt tikai gada siltajā laikā, jo nav tādas telpas, kur lielākam skaitam apmeklētāju uzturēties sliktos laika apstākļos. Katrā gadījumā vasarās viesi lielākās un mazākās kompānijās «Vainadziņos» nav retums. Citiem arī patīk pašiem pārliecināties, ka viņu iecienītie gaļas izstrādājumi patiešām top lauku sētā un tiek dabīgi kūpināti. «Pirms pāris gadiem kāds kungs no Liepājas bija iegādājies mūsu žāvēto gaļu Jelgavā un pēc laika zvanīja, vai drīkst atbraukt pie mums. Atbrauca un teica: «Jā, tagad man viss ir skaidrs. Redz, kur malka, kūpinātava – viss ir dabīgi. Gadās, ka, tirdziņos pārdodot gaļu, stāsta, ka viss ir dabīgi, bet beigās izrādās – sastāvā visādi brīnumi!» Cilvēks gribēja vienkārši pārbaudīt, kā produkts top,» atceras Gunta.
«Vainadziņu» saimniekiem dažkārt sakārojas nopirkt kāda cita ražotāja desas, bet pārsvarā nākoties vilties kvalitātē. Tā kā gaļa šajās mājās nav retums, lielāks gardums ģimenes galdā ir zivis. Tās gan paši nekūpina, bet iegādājas no citiem ražotājiem.
Viens no iecienītākajiem pircēju produktiem ir asinsdesas, kam tieši «Ziņu» viesošanās reizē lielajā katlā savārīti putraimi, ko tajās pildīt. Lai gan moderni ir uzturā vairāk lietot dārzeņus un salātus, asinsdesas no pieprasītāko produktu klāsta nepazūd. Putraimu desas gan ir rudens un ziemas produkts, jo vasarās saimniece tās negatavo. Tāpat iecienīta ir klasika – žāvēta gaļiņa, savi piekritēji ir aknu pastētei un aukstajai gaļai.
