1946. gada 19. februārī
Biedra Staļina runa jālasa vēl un vēl
«Jelgavas linu vērptuvē notikušas vairākas sanāksmes, kurās strādnieki iepazīstināti ar biedra Staļina runu. Tā kā fabrikā strādnieki strādā maiņās, sapulces notiek katrai maiņai atsevišķi,» vēstī «Zemgales Komūnists». «Sapulce dienas maiņai notika arī 15. februārī. Strādnieki visi kā viens ieradās norādītā laikā. Partijas pirmorganizācijas sekretāre b.Ādiņa un vietējās komitejas priekšsēdētājs b.Zellis lasīja un paskaidroja strādniekiem biedra Staļina runu. Savos paskaidrojumos b.Ādiņa norādīja, lai strādnieki vēl reiz mājā pārlasa šo runu, jo tajā katrs vārds, katrs teikums slēpj dziļas domas.
– Šī runa ir kā neizsmeļams avots, kas ierosmju un atziņu bagātāku dara ikkatru tās lasītāju, – teica b.Zellis. – Runas dziļās domas nevar apjaust izlasot vienreiz, tā ir jālasa vēl un vēl. To dara Linu vērptuves kolektīvs. Pēc sapulcēm strādnieki, aizejot strādāt savās nodaļās, sīki, jo sīki to pārrunā.»
Atbalsta ģimenes māju būvniecību
«Viskaļu ielā 7, mazā dārziņā, redzama jauncelta ģimenes māja,» ievērojis laikraksta korespondents. «To uzbūvēja un tagad jau tur dzīvo centīgais strādnieku pāris – Sproģi.
– Ar lielām grūtībām buržuaziskās Latvijas laikā sev uzcēlām māju, bet fašisti atkāpdamies to nodedzināja un visu iedzīvi izpostīja. Ar savu dzīves biedri sākām atkal visu no jauna. Grūts bija pats sākums. Dienām un naktīm vedām no pilsētas drupām, gan nesām no tuvējā meža šķembu bojātus kokus un citus materiālus jaunas mājas celšanai.
– Savu māju uzcēlām pašu spēkiem, bez valsts aizdevuma, – turpina Kārlis Sproģis. – Tagad padomju vara dod iespēju katram iegūt savu māju, izsniedzot aizdevumu 10 tūkstošu rubļu apmērā.
Domāju, ka visiem jelgavniekiem vajadzētu ieslēgties individuālā būvniecībā, jo tikai tā mēs ātrāk novērstu dzīvokļu trūkumu Jelgavā un apkārtnē, kā arī sekmētu ātrāku fašistu postījumu likvidēšanu.»
Kino izrāde – atvilktnē
«Jelgavas apriņķa Kinofikācijas nodaļa bieži pagastos rīko kino izrādes, kas prasa no valsts ne mazumu līdzekļu. Taču mūsu apriņķī ir vēl arī dažas tādas pagastu izpildkomitejas, kas saņem no Kinofikācijas nodaļas paziņojumu par kino izrādi pagastā, bet noliek to atvilktnē, darba zemniekiem nemaz neziņojot par gaidāmo kino izrādi,» savos novērojumos ar laikrakstu dalās Jelgavas apr. Kinofikācijas nodaļas direktrise L.Dlohi.
«Iebraucot Vircavas pagastā, kino darbinieki griezās ar jautājumu izpildkomitejā, kur lai novieto kino aparātu, vai skolas telpās, vai tautas namā. Skolas direktors Laurinovičs, kas tanī laikā bija izpildkomitejā, atbildēja: – Novietojiet, kur gribiet, bet par telpas iztīrīšanu jums būs jāmaksā 100 rubļu.
Kino darbinieki apskatīja abas telpas un apmetās skolā, kaut gan ne vienas, ne otras telpas nebija tīras. Smiltis, papīra gabali un daudz citādu lūžņu mētājās pa grīdu.
Kad kino izrāde bija beigusies, Laurinovičs kopā ar apkopēju sarīkoja dejas, kur bija daudz dalībnieku. Pēc dejām apkopējs prasīja no kino darbiniekiem samaksu par telpas izslaucīšanu. Skolas direktors neizdeva aparātu, iekams nebija samaksāts par telpu iztīrīšanu.»
Izmantota LNB kolekcija www.periodika.lv
