Bankas pērn kreditējušas visu, ko varēja kreditēt, medijiem atzinis Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis. Pēc viņa paustā, skaitļi, kas rāda kreditēšanas pieaugumu mājsaimniecībām, liecina, ka patēriņš un mājsaimniecību labklājība pēdējos četros gados pēc krīzes atjaunojusies un augusi.
Sarunā ar «Ziņām» par situāciju banku un kreditēšanas jomā Latvijā un reģionos stāsta bankas «Citadele» Jelgavas filiāles pārvaldniece Laura Kovaļevska.
– Vai apmeklētāji, nākot uz banku, savus problēmjautājumus kādreiz vēlas risināt tieši sarunās ar filiāles vadītāju?
Jā, protams. Ja ir kādas problēmas, apmeklētājiem nereti liekas, ka filiāles vadītājs varēs tās atrisināt. Nereti cilvēkiem vienkārši nepieciešams, lai viņus uzklausa.
– Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2015. gadā saņēmusi 154 kredītiestāžu klientu sūdzības, tostarp 23 reizes tās bijušas par banku «Citadele». Ar ko cilvēki visbiežāk ir neapmierināti banku darbā?
Tā īsti nav mana atbildības sfēra, tāpēc to grūti komentēt. Protams, sūdzības mēdz būt dažādas – kādu neapmierina līguma nosacījumi, vēl citam ir pretenzijas par apkalpošanu. Katru sūdzību mēs rūpīgi analizējam un cenšamies nodrošināt augstu apkalpošanas servisu.
– Vienā no bankas klientu centriem Rīgā izveidots jauns apkalpošanas modelis – tas ir kā moderns dzīvoklis, bez ierastās norobežojošās letes (klientu apkalpošanas telpā ietverot ne tikai dzīvojamo istabu, bet arī arī virtuves telpu un bērnistabu jeb stūrīti bērniem). Ja jaunievedums patikšot klientiem, šādas telpas varētu tikt veidotas citviet, arī reģionos. Vai tiešām reāli, ka klientu apkalpošana arī citās filiālēs varētu notikt šādi? Un vai banku nepieciešams padarīt tikpat kā par atpūtas zonu?
Mūsu jaunais koncepts paredz to, ka katrs klients, kas iegriežas pie mums, jūtas kā mājās, tāpēc šāds iekārtojums. Protams, to nodrošināt varētu būt zināms izaicinājums. Mēs ceram, ka arī Jelgavā šādu modeli visai drīzā laikā varēsim īstenot.
– Ar ko atšķiras darbs bankā galvaspilsētā un reģionos, ko šeit vēlas apmeklētāji?
Intereses un vēlmes nav atšķirīgas, drīzāk varētu teikt, ka atšķiras cilvēki. Reģionos apmeklētāji ir sirsnīgāki un atvērtāki.
– Dzirdēts viedoklis, ka nākotnē banku filiāles reģionos faktiski nebūs nepieciešamas, jo visu varēs veikt attālināti – elektroniski. Kā vērtējat šādu iespējamību?
Tas, ka banku filiālēs klientu plūsma samazinās, ir fakts. Samazinās visās bankās, ne tikai mūsējā. Tomēr tam, ka filiāļu nebūs vispār, gan negribētu piekrist. Nākotnē tās, visticamāk, nebūs vienkārši apkalpošanas centrs, bet drīzāk reģionāls konsultāciju centrs, kurā apmeklētāji varēs uzzināt sev interesējošo par bankas piedāvājumiem. Reģiona filiāļu būtība ir tieši būt tuvāk klientiem. Ja viņiem būs jābrauc uz konsultāciju no attālākas vietas uz Rīgu, apmeklētāji var izlemt tur vispār nebraukt.
– Pagājušajā gadā banku peļņas pieaugums bijis ievērojams. Vai, jūsuprāt, jūtama klientu finansiālās situācijas uzlabošanās?
Nekāda pamata satraukumam nav. Cilvēki interesējas par uzkrājošiem produktiem. Tiesa, mums ir labi piedāvājumi, varbūt tāpēc šajā jomā izjūtam klientu pastiprinātu interesi.
– Pērn palielinājies jaunizsniegto kredītu apmērs – mājsaimniecībām par 22 procentiem, bet uzņēmumiem par astoņiem. Vai aug interese par kredītiem?
Jā, mūsu banka kredītos uzņēmumiem pagājušajā gadā izsniegusi 130,6 miljonus eiro, kas ir par četriem procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Ja vērtē tieši mazo un vidējo uzņēmumu segmentu, pieaugums ir pat 15 procentu.
Tāpat palielinājusies mājsaimniecību interese par hipotekārajiem kredītiem, kam grūdienu deva programmas «Altum» ieviešana Latvijā (vienotajā finanšu institūcijā AS «Attīstības finanšu institūcija «Altum»» apvienojušies trīs uzņēmumi, kas sniedza atbalstu finanšu instrumentu veidā, – Latvijas attīstības finanšu institūcija «Altum», Latvijas Garantiju aģentūra un Lauku attīstības fonds).
– Vai ir kādas uzņēmējdarbības jomas, kurās interesi par kredītiem jūt vairāk?
Interese par kredītiem ir vienlīdz aktīva dažādās jomās. Klientu lokā ir gan lauksaimnieki, gan rūpniecības uzņēmumi, gan pakalpojumu sniedzēji. Pagājušajā gadā visvairāk esam kreditējuši tirdzniecības (22 procenti), lauksaimniecības (18 procentu) un nekustamā īpašuma (18 procentu) nozares uzņēmumus. Jūtams, ka uzņēmumus arvien vairāk interesē attīstība. Protams, ir nozares, kurās vēl joprojām ir krīze, piemēram, piena lopkopībā, kurā investīcijas pašlaik īpaši plaši netiek plānotas.
