«Jau kādu laiku gatavojamies šīm izmaiņām, tāpēc nav nekāda satraukuma ne skolēnu vecākiem, ne mums. Zinām, kur dosies katrs bērns, un arī skolotāji nepaliks bez darba,» komentējot Jelgavas novada domes lēmumprojektu no nākamā mācību gada pārtraukt pamatizglītības programmu Svētes pamatskolas Glūdas filiālē, teic tās vadītāja Aina Ļuta. 2017. gada rudenī izmaiņas skars arī Līvbērzes vidusskolu. Savukārt Jelgavas un Ozolnieku novada pašvaldības skolu tīkla optimizāciju neplāno.
Svētes pamatskolas Glūdas filiālē divās apvienotajās klasēs patlaban mācās 14 audzēkņu. Nākamajā mācību gadā viņu varētu būt vēl mazāk. Tāpēc tiek lemts par pamatizglītības programmas slēgšanu, skolas ēkā atstājot vien iespēju mazajiem apgūt pirmsskolas izglītības programmu, kas juridiski pāries Glūdas pagasta bērnudārza «Taurenītis» paspārnē.
Pedagogi pēta darba iespējas
«To, ka skola vairs nevarēs pastāvēt ar tik maz audzēkņiem, sapratām jau aizpagājušajā mācību gadā, kad pie mums bija ieradusies pašvaldības vadība. Uz sanāksmi bija aicināti arī vecāki. Iespējams, tāpēc viņi šīs pārmaiņas uztver tik mierīgi. Turklāt pagājušajā vasarā jau lēmām atteikties no 5. un 6. klases. Tad gan satraukums bija lielāks, bet viss tika veiksmīgi atrisināts,» atskatās A.Ļuta.
Viņa stāsta, ka lielākā daļa Glūdas filiāles skolēnu mācības turpinās Zaļenieku Komerciālajā un amatniecības vidusskolā, kurp viņus ērti nogādās pašvaldības autobuss. Vairāki, izmantojot brīvbiļetes, ar sabiedrisko transportu dosies uz Svētes pamatskolu, bet viens skolēns, kura vecāki strādā pilsētā, mācīsies Jelgavas 4. sākumskolā.
Par turpmākajām darba iespējām padomājuši arī Glūdas filiāles skolotāji, no kuriem vairums, lai nodrošinātu pienācīgu slodzi, ir darbu savienotāji. «Pedagogi pēta iespējas, sūta CV. Pati domāju turpināt mācīt angļu valodu Šķibes pamatskolā, ko jau daru līdz šim,» atklāj A.Ļuta.
«Ziņas» jau rakstīja, ka, sekojot Izglītības un zinātnes ministrijas nosacījumiem par izglītības iestāžu optimizāciju, no šā mācību gada pamatizglītības programmas vairs nav Elejas vidusskolas Lielplatones filiālē. Savukārt pērnā gada nogalē lemts par tās pirmsskolas grupu juridisku pievienošanu Elejas pirmsskolas izglītības iestādei «Kamenīte».
Nespēj izpildīt nosacījumus
Ņemot vērā skolēnu skaitu, kā arī nosacījumus 10. klases atvēršanai un vidusskolas pastāvēšanai, no 2017. gada, kad atestātus par vispārējo vidējo izglītību saņems pēdējie divpadsmitklasnieki, plānots mainīt statusu Jelgavas novada Līvbērzes vidusskolai. «Jau šajā mācību gadā Līvbērzē skolēni
10. klasē netika uzņemti. Pašreizējā 9. klasē mācās pieci, 8. klasē – desmit, bet 7. klasē – vienpadsmit bērni. Taču, ņemot vērā, ka ne visi pamatskolas beidzēji turpina mācības vidusskolā, nav sagaidāms, ka izglītības iestāde varēs īstenot MK noteikumus par minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasē (10) vai minimālo skolēnu kopskaitu vidusskolā (27). Attiecīgi Jelgavas novada dome lēmusi, ka 2017. gada vasarā Līvbērzes vidusskola kļūs par pamatskolu,» ziņo novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone.
Viņa piebilst, ka vidusskolas statuss šai mācību iestādei piešķirts 2001. gada septembrī. Patlaban Līvbērzes vidusskolai ir licencētas piecas izglītības programmas – pirmsskolas, pamatizglītības, pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas, speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem un vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma. Izglītības iestādē zinības apgūst 206 skolēni, no kuriem 69 ir pirmsskolas programmas audzēkņi.
Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa min, ka jau tuvākajā nākotnē būs jāatgriežas arī pie citu izglītības iestāžu programmu pastāvēšanas izvērtējuma, ņemot vērā gan IZM nostādnes, gan pedagogu algu modeļa ieviešanas perspektīvas. Tikmēr Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza un Ozolnieku novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītājs Uldis Gāle informē, ka nav plānots slēgt vai reorganizēt nevienu to pārraudzībā esošo izglītības iestādi.
«Piekrītu, ka jāpastāv ierobežojumiem, lai atvērtu vidusskolu, jo nav normāli, ka katrā klasē ir pieci bērni. Ne tur konkurences, ne izaugsmes. Taču ir skaidrs, ka laukos vidusskolai ir jābūt. Visi nevarēs aizbraukt uz pilsētu. Baidos, ja laukos nebūs tāda centriņa kā mēs uz četriem pagastiem, daudzi paliks neizmācījušies. Patlaban skolēnu mums pietiek. Cītīgi stāstām saviem 8. un 9. klašu audzēkņiem, ka te var iegūt labu izglītību, un rādām, ko sasnieguši mūsu absolventi,» «Ziņām» atzina Elejas vidusskolas direktore Sarmīte Balode.
