Jaunajā ES fondu plānošanas periodā puse no «Leader» programmā paredzēt ajiem līdzekļiem tiks novirzīti uzņēmējdarbības attīstībai Jelgavas un Ozolnieku novadā
«Lauku partnerība «Lielupe», īstenojot vietējās attīstības stratēģiju, veicina vietējo iedzīvotāju iniciatīvu un iesaistīšanos uzņēmējdarbības aktivitātēs. Biedrības darbība jau no pirmsākumiem vērsta uz iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu, ko raksturo tās vīzija un sauklis «Jelgavas un Ozolnieku novads – manas mājas Zemgalē!», akcentējot latvisku, sakoptu ainavu, plašas iespējas darbam un atpūtai, pievilcīgu vidi ģimenēm, pakalpojumu pieejamību un izglītības iespējas.» Tā sevi piesaka mūsu tuvējo novadu Lauku partnerība, gatava atvērt durvis jaunā plānošanas perioda (2014.–2020. g.) projektiem. Organizācijas vadītāja un lielais vilcējspēks Līga Švānberga min, ka šādi vietējos pagastos un uzņēmējdarbībā varētu īstenoties idejas teju divu miljonu eiro vērtībā.
– Partnerības galvenais dokuments ir sabiedrības virzīta vietējās attīstības stratēģija, kurā iekļauta situācijas analīze un noteiktas prioritātes, kur virzīt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai paredzēto «Leader» finansējumu. Kā veicies ar šo stratēģiju izstrādi un aizstāvēšanu?
Var teikt, ka stratēģija ir pašu Jelgavas un Ozolnieku novada iedzīvotāju veidots dokuments. «Leader» filozofija ir tāda, ka iniciatīva nāk «no apakšas uz augšu» jeb no vietējiem iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā stratēģija vienmēr jālīdzsvaro ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem un ES programmas vadlīnijām. Piemēram, aizbraucot uz kādu pagastu, iedzīvotāji varētu teikt, ka viņu lielākā vajadzība ir salabots ceļš, bet noteikumi to neparedz. Šī bija jau trešā stratēģija, ko pirmo reizi aizstāvējām, piedaloties visu ministriju pārstāvjiem. Savukārt pirmā stratēģija bija vairāk kā mēģinājums – «Dzīves kvalitātes uzlabošana Jelgavas rajonā». Tad biedrību, kas arī vienīgās varēja piedalīties konkursā, projektiem bija pieejami 100 tūkstoši latu, ko arī veiksmīgi apguvām. Nākamajā periodā no 2007. līdz 2013. gadam jau tika ieviesti projekti pusotra miljona eiro vērtībā. Rēķinu, ka šajā periodā kopumā tiks ieguldīti līdz diviem miljoniem eiro.
– Ievērojamais finanšu kāpums pagājušajā plānošanas periodā bija saistīts ar uzņēmēju iesaistīšanos. Vai mūsu pusē šis process noritēja gludi?
Iepriekšējā periodā MK noteikumi bija ļoti plaši. Tie paredzēja divas galvenās rīcības – sabiedriskās aktivitātes un konkurētspējas veicināšanu. Šī sadaļa, kas skāra uzņēmējdarbību, sākumā vispār nedarbojās, jo pirms tam bija iegājies, ka «Leader» paredzēts tikai biedrībām un sabiedriskajām aktivitātēm, ar ko bija ļoti neapmierināts zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. 2012. gadā viņš izdeva rīkojumu, ka partnerībām piešķirs naudu vien mājražotāju un lauksaimnieku projektiem. Tā kā mums ir laba sadarbība ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Jelgavas biroju, izdevās apgūt visu šo mājražotājiem un lauksaimniekiem paredzēto finansējumu. Attīstījās vairāki veiksmīgi projekti, piemēram, «Piparmētru namiņš» Vilcē, strausu novietne Glūdā, mājas vīns Zaļeniekos, augļu dārzs Ozolniekos. Uzņēmēji sarosījās arī sadaļā «Pakalpojumi». «Pārtikas amatniekiem» vien bija desmit projektu. Staļģenē tika ierīkots solārijs un kafejnīca, SIA «Kopā siltāk» iegādājās arboristu inventāru. Tiek piedāvāti vairāki tehnikas pakalpojumi, piemēram, grāvju pļaušana. Šī arī ir patiesā «Leader» būtība – veicināt ne vien sabiedriskās aktivitātes, bet arī uzņēmējdarbību.
– Kā veicās biedrībām un pašvaldībām, īstenojot sabiedrisko aktivitāšu projektus? Par ko ir vislielākais gandarījums?
Pagastos īstenots daudz sabiedrisko projektu ar nelielu finansējumu, bet lielu pievienoto vērtību – ierīkoti rotaļu laukumi, sakārtoti kultūras nami, iegādāts aprīkojums, skaņu aparatūra, skatuves iekārtojums. Iepriekšējā periodā mēs īstenojām 188 projektus, no kuriem simts iesniedza nevalstiskās organizācijas. Skatoties kopumā uz ES fondu ieguldīto finansējumu, Jelgavas un Ozolnieku novados līdzīgi kā visos Latvijas lauku apvidos, kas pēdējos gados faktiski ir balstījušies uz ES naudu, ir tik ļoti daudz izdarīts, ka, pabraucot pa pagastiem, laukos cilvēkam vispār nebūtu, par ko sūdzēties. Pagastā ir sporta halle, bērnudārzs, iespēja vakarā interesanti pavadīt brīvo laiku, piemēram, kopā gatavot ēst. Bijuši vairāki vērtīgi projekti amatniecībā. Piemēram, Tautas lietišķās mākslas studija «Staļģene» ieguva astoņas stelles. Jāsaka gan, ka iepriekš stratēģija vairāk bija vērsta uz vajadzību apmierināšanu. Arī patlaban vajadzības ir tādas, ka vienā pagastā varētu īstenot projektus divu miljonu eiro vērtībā. Tāpēc esam izstrādājuši prioritātes.
– Līdztekus izvirzītajām prioritātēm kādas vēl ir jaunās stratēģijas būtiskākās izmaiņas?
Kopumā sistēma būtiski neatšķiras. Iepriekš redzot, ka finansējums lielākoties aiziet sabiedriskajām aktivitātēm, šo situāciju grozīja, izstrādājot lauku attīstības programmu. Tā paredz, ka, vietējām rīcības grupām izstrādājot stratēģijas, 50 procentu no visa piešķirtā finansējuma jānovirza tieši uzņēmējdarbībai. Šajā sadaļā ir izcelts tūrisms, ko varētu veiksmīgi attīstīt kopā ar mājražošanu. Tāpēc mājražošana, lauku tūrisms un amatniecība ir iekļauta vienā rīcībā. Uz uzņēmējdarbības aktivitāti varēs startēt arī biedrības. Iepriekšējā periodā atbalsta intensitāte projektiem tika dalīta saskaņā ar projekta pieteicēju – pašvaldībām un biedrībām bija pieejams 90 procentu atbalsts, uzņēmējiem – 60 procentu. Latvijā bija vairāki gadījumi, kad tika dibinātas biedrības, lai saņemtu šo augstāko intensitāti. Patlaban tas ir pilnībā izslēgts, jo projektu vairs nevērtēs saskaņā ar iesniedzēju, bet gan tā veidu. Visi projekti, kas paredz ieņēmumus, var tikt atbalstīti vai nu ar 70, vai 80 procentiem no kopējā finansējuma. 80 procentu varēs dabūt, ja tas būs kopprojekts, pulcējot kopā vairākas fiziskas personas vai pašvaldību ar biedrību vai uzņēmumu. Šos projektus būs iespējams īstenot tikai uzņēmējdarbības aktivitātē. Sabiedriskā labuma projekti, par kuru rezultātu netiek prasīta samaksa, joprojām varēs pretendēt uz 90 procentu atbalstu. No iepriekšējiem periodiem sapratām, ka tajos pastāv ļoti liela konkurence – pašvaldība kā spēlētājs, vairākas biedrības. Sanāca jocīga situācija, ka paši uz vietas nevarēja vienoties par prioritātēm. Projektus iesniedza mums, lai nu izlemjam. Secinājām, ka šīs prioritātes jāiekļauj stratēģijā, nevis jāliek konkurēt ar projektiem. Šajā ziņā liela aktivitāte ir apdzīvoto vietu publiskās infrastruktūras uzlabošana. Aptaujājām iedzīvotājus, kuri būtu nozīmīgākie objekti, kas jāsakārto. Šo sarakstu iekļāvām stratēģijā un aizstāvējām ministrijā. Vērtējot šos projektu pieteikumus, varēs dabūt papildu punktus.
– Kā iepriekšējā plānošanas periodā noritēja projektu vērtēšanas process? Vai arī tajā paredzētas kādas izmaiņas?
Nedomāju, ka iepriekš bija kādas būtiskas problēmas. Komisijā darbojās pieci cilvēki. Ja kādam bija interešu konflikts, viņš projektu protams nevērtēja. Obligāti bija jābūt trīs vērtējumiem, no kuriem tika izrēķināts vidējais. Uzskatu, ka šis vērtējums bija objektīvs. 2013. gadā bija ļoti liels konkurss, kad zem svītras palika arī labi projekti, jo nepietika finansējuma. Kad to piešķīra papildus, lēmām nevis izsludināt jaunu kārtu, bet piešķirt zem svītras palikušajiem. Tas parādīja, ka vērtēšana ir pareiza. Iesākām arī to, ka piesaistījām speciālistus no malas. Piemēram, mums ir laba sadarbība ar LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāti. Tāpat, lai vērtētu mājražotājus, aicinājām speciālistus no Lauku konsultāciju centra biroja. Šoreiz kritēriji būs mazliet citi, jo nākusi klāt uzņēmējdarbības sadaļa. Tas mums ir zināms izaicinājums. Gribētu pieaicināt šīs jomas ekspertus, piemēram, no Latvijas attīstības finanšu institūcijas «Altum» vai biznesa inkubatoriem. Mums malkas sagatavošanas projekts varētu šķist labs, bet, iespējams, šajā jomā jau ir pārprodukcija un projekts nav dzīvotspējīgs.
– Kāda projektu vērtēšanā ir Lauku atbalsta dienesta (LAD) loma?
Mūsu uzdevums ir izvērtēt projektu atbilstību stratēģijai, kas jāpaveic mēneša laikā. LAD vērtē saskaņā ar administratīviem un kvalitātes kritērijiem. Mēs daudz no tā nemaz nezinām un arī īsti nevaram pārbaudīt. Piemēram, uzņēmuma statusu, nodokļu parādus, nomas līgumus. LAD speciālisti tiek klāt visām nepieciešamajām datu bāzēm. Viņiem projekts jāizvērtē trīs līdz piecu mēnešu laikā, bet tas var notikt arī ātrāk.
– Kad biedrības, pašvaldības un uzņēmēji varēs iesniegt savus pieteikumus?
Patlaban stratēģija ir aizstāvēta, bet vēl gaidām oficiālo lēmumu, ko mēs varētu saņemt marta sākumā. Jau martā ar Lauku konsultāciju un izglītības centra Jelgavas biroja pārstāvi Videgu Vītolu plānojam braukt pa pagastiem, lai informētu par projektu iesniegšanas kārtību. Būtisks jaunums ir arī tas, ka uzņēmējdarbības aktivitātē «Leader» vairs nefinansēs lauksaimniecības primāro ražošanu un visus pakalpojumus, kas attiecas uz lauksaimniecību. Piemēram, vairs nevarēs stādīt augļu dārzus, pirkt cāļus vai audzēt gliemežus. Patlaban palikusi tikai nelauksaimnieciskā uzņēmējdarbība, tajā skatā pārstrāde. Savukārt LAD ir paredzēta atsevišķa programma mazo saimniecību atbalstam. Tāpat iepriekš uzņēmēji nevarēja apvienot «Leader» un «Altum», kas nu būs iespējams. Jaunajiem uzņēmējiem pozitīvi arī tas, ka projektu var iesniegt kā fiziska persona un tikai atbalsta gadījumā reģistrēt savu saimniecisko darbību. Konkursu plānojam izsludināt marta vidū un no aprīļa līdz maija vidum pieņemt pašus projektus.
– Jaunums, šķiet, ir arī tas, ka projektus varēs iesniegt reliģiskās organizācijas?
Jā, iepriekš tās bija nedaudz aizmirstas. Reliģiskās organizācijas varēja startēt pie juridiskām personām un saņemt 60 procentu atbalsta, bet kur lai tās ņemtu līdzfinansējumu! Nu šīs organizācijas iekļautas atsevišķi. Izstrādājot stratēģiju un domājot par tūrismu, sapratām, ka ir ļoti daudz darāmā saistībā ar kultūrvēsturisko mantojumu. Tā atjaunošanai un saglabāšanai ir paredzēts atsevišķs finansējums. Tā būs iespēja baznīcām un draudzēm, piemēram, sakārtot kādus dievnamus. Konkurss, visticamāk, būs paliels, jo prioritātes šajā sadaļā neizvirzījām. Kritērijos paredzējām, ka jābūt vīzijai, kā šis kultūrvēsturiskais piemineklis attīstīsies. Būs jābūt vismaz piecu gadu darbības plānam, kā tas iesaistīsies tūrismā un ko piedāvās vietējiem iedzīvotājiem. Jāpiebilst, ka reliģiskās organizācijas var startēt jebkurā aktivitātē. Arī uzņēmējdarbībā.
– Ko sagaidāt no projektu pieteicējiem? Vai gadu no gada viņi ir vieni un tie paši?
Nāk klāt arī jauni. Iepriekšējā periodā nodibinājās īpaši daudz biedrību, jo cilvēki saredzēja iespējas. Parasti saku, lai vispirms visu paši kārtīgi izlasa, bet viena daļa to negrib. Iestāsta sev, ka neko nesaprot, un baidās no paša vārda «projekts». Tādi izmanto konsultācijas. Taču tas, ko mēs saucam par projektu, patiesībā ir tikai iesnieguma veidlapa. Pašam projektam, darbībai jābūt skaidrai jau pirms tam – ko tu ražosi, kur to visu liksi, kādi būs tavi konkurenti. Iesniedzot projektu, biznesa plānu neprasa, bet tam jābūt, piemēram, lai saplānotu naudas plūsmu. Lai kādus konsultantus piesaistītu, jāstrādā jau būs pašam. Gadās arī tā – cilvēks atnāk, mēs visu izstāstām, 70 procentu atbalsts šķiet vilinošs: «Dodiet, pamēģināšu! Ja nesanāks, metīšu mieru!» Taču visu projektu uzraudzība ilgst piecus gadus. Sabiedriskajām aktivitātēm varbūt nebūs tik sāpīgi, ja kaut kas nav izdevies, bet uzņēmējdarbībā sevišķi jādomā, ko viņš šos piecus gadus darīs, kā noturēs uzņēmumu un nodrošinās apgrozījumu. Šajā periodā būs jāpierāda saimnieciskās darbības rādītāji. Vai nu jārada jauna darba vieta, vai jāstrādā pie apgrozījuma rādītāju palielināšanas.
– Partnerība «Lielupe» strādā ne tikai ar «Leader», bet arī starptautiskajiem projektiem. Kādi jaunumi novadu iedzīvotājus sagaida šajā ziņā?
Starptautiskajiem projektiem, kas bija vērsti uz amatniecību un kokapstrādi, bija ļoti liela atsaucība, kam ir arī turpinājums. Piemēram, viena kundze Zaļeniekos iemācījās aust lakatus, ko patlaban viņa attīsta kā saimniecisko darbību. Varbūt nevar redzēt, ka paveikts kaut kas liels, piemēram, uzcelts peldbaseins, bet cilvēkiem izdarīts daudz. Nesen atgriezāmies no Igaunijas, kur noslēdzām sadarbības līgumus ar trim Igaunijas un trim Somijas partnerībām. Šis projekts vairāk būs vērsts uz ģimenes iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Tradicionāli starptautiskajos projektos ir apmācība, pieredzes apmaiņa, kā arī interesantas aktivitātes. Plānojam savstarpēju uzņēmēju apmaiņu. Mūsu izaicinājums ir līdz jūnijam apzināt savu novada uzņēmējus – desmit pārus, vēlams, ģimenes locekļus, no kuriem viens ir jaunietis, bet otrs vecāka gadagājuma. Viņiem jādefinē, ko savā saimniecībā gribētu papildus attīstīt. Piemēram, viņi gatavo sieru, bet gribētu vēl cept maizi. Savukārt mēs pretī meklējam pāri Igaunijā, kas ko tādu jau dara, un pāriem izdevīgā laikā organizējam apmaiņu. Šeit galvenā doma ir attīstīt jaunus produktus.
Prioritātes, kam piešķirs papildu punktus
◆ Sporta laukuma labiekārtošana pie Zaļenieku pamatskolas
◆ Teritorijas labiekārtošana pie Zaļenieku kultūras nama
◆ Atpūtas zonas iekārtošana Branku ciemā
◆ Bērnu rotaļu laukuma izveide Teteles ciemā
◆ Rekreācijas vietas izveide Ānes ciemā
◆ Sabiedrisko iestāžu pieejamības uzlabošana Vircavas ciemā
◆ Brīvdabas vietas izveide pasākumiem Platones ciemā
◆ Apgaismojuma izveide Lielvircavas muižas automašīnu stāvlaukumam
◆ Veselības takas un aktīvās atpūtas vietu izveide Emburgas ciemā
◆ Aktīvās atpūtas takas izveide Garozas ciemā
◆ Atpūtas zonas labiekārtošana Kalnciema centrā pie Lielupes
◆ Nojumes izveide pie autobusu pieturas Valgundes ciemā
◆ Aprīkojuma nodrošinājums Jelgavas un Ozolnieku novada jaunsargu bāzei
◆ Gājēju ietvju labiekārtošana Nākotnes ciemā
◆ Sporta laukuma sakārtošana pie Svētes pamatskolas
◆ Jēkabnieku kultūras nama apkārtējās teritorijas labiekārtošana
◆ Sporta un aktīvās atpūtas teritorijas labiekārtošana pie Elejas vidusskolas
◆ Teritorijas labiekārtošana pie Jelgavas novada Bērnu un jauniešu izglītības un iniciatīvu centra
◆ Teritorijas labiekārtošana ap dienas centru «Birztaliņas» Lielplatones ciemā
◆ Jaunsargu centra teritorijas labiekārtošana Tīsu bāzē
◆ Ozolnieku pagasta atpūtas parka izveide
◆ Aktīvās atpūtas un sporta aktivitāšu vietu un taku izveide Līvbērzes un Vārpas ciemā
◆ Apgaismojuma izveide sabiedrisko iestāžu pieejamības nodrošināšanai Mežciemā
◆ Sporta laukuma labiekārtošana Staļģenes ciemā
◆ Aktīvās atpūtas laukuma izveide Bērvircavas ciemā
◆ Teritorijas labiekārtošana Bērvircavas parkā
◆ Aktīvās atpūtas un sporta teritorijas labiekārtošana Vilces ciemā
◆ Atpūtas vietas labiekārtošana Ziedkalnes ciemā
2009.–2015. gads
Jelgavas un Ozolnieku novadā īstenoti 188 «Leader» projekti par vairāk nekā 1,4 miljoniem eiro Nevalstiskās organizācijas iesniedza 100, pašvaldības – 53, uzņēmumi – 10, fiziskās personas – sešus, zemnieku saimniecības – 19 projektus.
