14. martā Ungārijas pilsētā Debrecenā sāksies pasaules junioru čempionāts daiļslidošanā, kur Latviju individuālajā konkurencē pārstāvēs četri sportisti, tostarp divi Jelgavas Ledus sporta skolas audzēkņi – jelgavniece Diāna Ņikitina un rīdzinieks Gļebs Basins.
Spraigo sagatavošanās posmu abi patlaban aizvada treniņnometnē Sanktpēterburgā, bet Diānu, tikko atgriezušos no pasaules jaunatnes olimpiādes Norvēģijā, pirms kārtējās prombraukšanas izdevās «pārtvert» janvārī labākos sportiskos panākumus guvušo jelgavnieku sumināšanas pasākumā pilsētas domē.
– No sportistiem dzirdēts, ka olimpiāde ar savu īpašo gaisotni atšķiras no jebkurām citām sacensībām. Vai savā nu jau iekrātajā starptautisko startu pieredzē tā vērtētu arī lielāko pasaules jaunatnes sporta forumu?
Noteikti. Konkurence kā jebkurās citās pasaules mēroga daiļslidošanas sacensībās bija ļoti spēcīga, bet atmosfēra cita – draudzīgāka, atbalstošāka.
– Esi draudzīgās attiecībās arī ar savām tiešajām konkurentēm?
Protams. Pazīstu meitenes no «Grand Prix» posmiem, Eiropas čempionāta. Cīnāmies par rezultātu uz ledus un apmaināmies arī uzmundrinājumiem pēc neveiksmēm.
– Pēc īsās programmas biji trešajā vietā, bet kopā ar izvēles slidojumu sanāca piektā. Vai esi apmierināta ar savu startu?
Īso programmu noslidoju ļoti labi, izvēles programmā mazliet pietrūka, taču izdevās noslidot bez rupjām kļūdām, un kopā iegūtie 165,60 punkti ir oficiālās sacensībās sasniegts personīgais rekords. Tātad uz pasaules čempionātu jau varēšu doties ar augstāku reitingu. Liels prieks bija par vairākkārtējā pasaules čempiona Stefana Lambiela atzinību – viņš pienāca pateikt, ka paticis mans slidojums.
– Komandu sacensībā tiki arī pie medaļas. Ko nozīmē komandām sacensties daiļslidošanā?
Dzirdēju par tādām iepriekšējā jaunatnes olimpiādē, bet man tas bija jaunums. Piedalījās astoņas komandas, izlozes kārtībā mūsējā apvienojāmies es no Latvijas, puisis no Ukrainas, pāris no Čehijas un deju pāris no Francijas. Izpildījām izvēles programmu. Atbildība komandas priekšā šķita vēl lielāka nekā iepriekš. Bet veicās labi, un izcīnījām otro vietu.
– Vai baudīji arī kaut ko no olimpiādē izsludinātās kultūras programmas?
Speciāli uz kultūras programmām nebraucu, jo daiļslidošanas sacensības norisinājās nevis centrālajā pilsētā Lillehammerē, bet Hamarā. Taču arī pie mums ik vakaru notika dažādi pasākumi – konkursi, spēles, ar sportu saistīti uzdevumi. Balvās cepurītes, cimdi, brilles ar olimpiādes simboliku. Es nopelnīju arī «kātu» selfiju bildēšanai.
– Tad arī ar visiem sabildējies?
Selfijus nē, taču nobildēties gan gribējās ar visiem – ar draugiem, ar komandu.
– Pasaules junioru čempionātā vairs nebūsi debitante – ar pagājušajā gadā izcīnīto desmito vietu pat nopelnīji Latvijai divu dalībnieču kvotu. Kā esi noskaņota šogad?
Šogad būsim divas – es un Angelina. Varbūt varam pamēģināt nākamajam gadam trīs vietas nopelnīt. Tad gan «jātrāpa» trijniekā.
– Varbūt to var līdzēt nodrošināt talismans? Vai ir kas tāds, ko ņem vienmēr līdzi?
Ir tāds it kā talismans, ko dažreiz arī nepaņemu. Galvenais, ka ir galva līdzi.
