Izskatot Zaļenieku pagasta zemnieka Tālivalža Bratkus prasību atzīt īpašuma tiesības uz Aspazijas memoriālajām mājām «Daukšas» un tām piederošajiem 65 hektāriem zemes, Jelgavas tiesas tiesnese Nellija Paņkiva vairākas reizes strīdniekiem jautāja, vai nav iespējams mierizlīgums. Tomēr atbildētāji Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji juristi Aldis Jēgers un Dzintars Lagzdiņš no tā atteicās.
Savukārt prasītāja pārstāvis mierizlīgumam piekrita tikai tādā gadījumā, ja tiek apmierināta prasība par Daukšu īpašumtiesību atzīšanu. Tiesas sēdē attiecības starp prasītāju un atbildētāju veidojās visai saspringti. Pusstundu ilgajā pārtraukumā pat izcēlās asāka vārdu apmaiņa starp Dz.Lagzdiņu un A.Jēgeru no vienas puses un T.Bratkus advokātu Paulu Makarovu – no otras. P.Makarovs ieteica pirmajiem tikt galā ar savu juridisko pakalpojumu iepirkumu, nevis jaukties lietā, kurā vispār nevajadzētu būt strīdam. Uz to Dz.Lagzdiņš atteica: «Līmenis ideāls!»
Labāk būtu bijis apstrīdēt Zemesgrāmatas tiesneša lēmumu
Tiesu debatēs A.Jēgers un Dz.Lagzdiņš uzstāja, ka prasītājs maldinājis tiesu, jo nav iesniedzis Zemesgrāmatas tiesneša 2002. gadā izdotos atteikumus nostiprināt Bratkus ģimenes īpašumtiesības uz Daukšām. Tiesnese N.Paņkiva iebilda – ja atbildētājam ir pretenzijas par tiesā iesniegto prasību, tas savus pierādījumus varēja iesniegt jau 14 dienas pirms sēdes. Tomēr A.Jēgera un Dz.Lagzdiņa iesniegtās dokumentu kopijas (minētos Zemesgrāmatas tiesneša atteikumus nostiprināt Daukšu īpašumu Zemesgrāmatā) tiesnese pieņēma. Savukārt prasītāja pārstāvis advokāts P.Makarovs uzskata – atbildētāja iesniegtajiem dokumentiem lietā nav būtiskas nozīmes, jo īpašuma tiesības tiek pamatotas ar Daukšu izpirkšanas līgumu, kur visa nauda ir samaksāta un kas arī netiek apstrīdēts.
Pēc tiesas sēdes P.Makarovs «Ziņām» atzina – protams, būtu bijis labāk, ja T.Bratkus jau 2002. gadā būtu tiesā apstrīdējis Zemesgrāmatas tiesneša lēmumu atteikt nostiprināt īpašuma tiesības. «Kaut arī tas netika izdarīts, pašvaldībai nebija pamata vērsties pret Bratkus īpašuma tiesībām, kas balstās uz pirkuma līgumu,» skaidroja P.Makarovs.
Zemes vērtība vairākkārt augusi
A.Jēgers tiesā minēja, ka Jelgavas novada domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes parakstam uz Daukšu īpašuma nostiprinājuma lūguma, kā to vēlas prasītājs, nebūtu jēgas, jo Zemesgrāmatas tiesneša atteikums pamatots ar to, ka Bratkus pašvaldībai piederošo īpašumu ieguvis prettiesiskā veidā, proti, bez izsoles. P.Makarovs viņam kā pretargumentu minēja tiesiskās paļāvības principu, kas deklarēts Administratīvā procesa likumā. Bratkus ģimene varēja paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa un iestādes iespējamā kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas.
Jautājums par Daukšām, ko 1998. gadā Jelgavas rajona padome un Zaļenieku pagasta padome par 22 tūkstošiem latu pārdeva Tālivalža un Madlēnas Bratkus ģimenei, piepeši aktualizējās 2014. gada decembrī, kad Jelgavas novada dome, deputātam Oskaram Cīrulim atturoties, pieņēma lēmumu par šā īpašuma piespiedu atpakaļpirkšanas tiesību izmantošanu. Turklāt Daukšas tika plānots atpirkt par 1998. gada pārdošanas cenu, kas ir apmēram 31 tūkstotis eiro (mūsdienās Daukšām piederošās zemes vērtība vien ir apmēram pusmiljons eiro). Jelgavas novada domes 2014. gada decembra lēmuma pamatojums bija T.Bratkus nodokļu parāds, padomju laikā piebūvētā lieveņa nojaukšana, par ko ir iebildumi Būvvaldei, un apgalvojums, ka Daukšās nav noticis neviens Aspazijas piemiņas pasākums.
Nodokļu parādu T.Bratkus nomaksāja, Daukšas ir pieejamas Aspazijas cienītājiem, un kultūras sarīkojumi tur notiek. Pērn saistībā ar Daukšām tika pieņemti divi Jelgavas novada domes lēmumi (viens no tiem atcēla domes 2014. gada decembra lēmumu), un galu galā lieta nonāca Jelgavas tiesā.
