Vairs atlikuši nepilni četri mēneši, līdz suņiem no sešu mēnešu vecuma būs jābūt iezīmētiem ar mikroshēmu jeb čipiem, kā arī reģistrētiem vienotajā mājdzīvnieku datu bāzē Lauksaimniecības datu centrā (LDC). Lai gan, tuvojoties 1. jūlijam, aizvien vairāk suņu īpašnieku apzinīgi ķeras šo noteikumu izpildei, daudzi par to vēl nedomā vai pat atklāti paziņo, ka nečipos un nereģistrēs savu mājas mīluli, jo tam pietrūkst līdzekļu, kā arī prasībai īsti neesot jēgas. Īpaši tas dzirdams no suņu īpašniekiem lauku viensētās, kas Zemkopības ministrijai pamudinājis sagatavot attiecīgus Ministru kabineta noteikumu grozījumus. Par to savukārt trauksmi ceļ dzīvnieku aizsardzības organizācijas.
Mikroshēmā nav navigācijas
«Mikroshēmas ievadīšanas procedūra ir diezgan ātra – sāpīgākais ir pats dūriens. Vairāk laika paņem dokumentu kārtošana,» rādot šļircei līdzīgo ierīci ar palielu adatu, ar kuras palīdzību sunim zem ādas tiek ievadīts tā saucamais čips ar unikālu 13 ciparu kodu, stāsta Zemgales Veterinārā centra dibinātājs veterinārārsts Oskars Tambergs.
Nedēļas laikā klīnikā tiek veiktas 15–20 šādas manipulācijas, kas ir vairāk nekā citus gadus.
«Mēs jau savlaicīgi informējam suņu īpašniekus par šo prasību. Arī tāpēc, lai izvairītos no atkārtotas vakcinācijas pret trakumsērgu, kas neatkarīgi no iepriekšējās reizes jāveic kopā ar čipošanu, par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts dzīvnieka pasē,» vērš uzmanību veterinārārsts. Pati mikroshēmas ievadīšana klīnikā maksā 15 eiro. Vēl jārēķinās ar izdevumiem par vakcināciju, pases noformēšanu, kā arī, ja klients to vēlas, – reģistrāciju LDC (suņa īpašnieks to var veikt arī pats elektroniski mājas lapā ldc.gov.lv vai Lauksaimniecības datu centrā Jelgavā, Dobeles ielā 41).
Ar mikroshēmu iezīmētajiem dzīvniekiem būs vieglāk atrast saimnieku, ja suns ir noklīdis, traumēts un tāpēc nogādāts klīnikā, kā arī uzzināt, vai dzīvnieks ir vakcinēts. Tomēr tā nav ierīce, ar kuras palīdzību atrast pašu suni, kā daudzi iedomājušies, atgādina O.Tambergs, kopumā atzinīgi vērtējot jauno prasību. «Atbalstu šo sistēmu un ceru, ka čipošana tiks veikta arī kaķiem. Ir pietiekami daudz gadījumu, kad dzīvnieki tiek pamesti. Ļoti daudz klaiņo, un arī patversmē dzīvnieki lielākoties nonāk atkārtoti vieni un tie paši no privātmājām. Mikroshēma palīdzētu atrast īpašnieku. Lauki šajā ziņā diemžēl ir «pelēkā zona». Daudzi tā arī pasaka, ka nečipos suni. Piespiest jau nevienu nevar, un tas nav mans pienākums. Tomēr arī par automašīnu nevar teikt – es par to rūpējos, jo leju degvielu. Tāpat ir jāiet tehniskā apskate, jāpērk apdrošināšana un jāmaksā ceļa nodoklis,» salīdzina veterinārārsts.
Līdzekļu trūkums nav arguments
Tam, ka mājas dzīvnieks nav pamatnepieciešamība, bet sirds izvēle, par kuru būtu pienācīgi jārūpējas un tajā skaitā jāčipo, piekrīt arī LLU Veterinārmedicīnas fakultātes mazo dzīvnieku izolatora – patversmes vadītāja Unda Ģēģere. Ikdienā darbinieki bieži saskaras ar situāciju, kad nevar atrast klaiņojošā, traumētā vai vienkārši agresīvā dzīvnieka, kurš savainojis citus, saimnieku, no kā prasīt atbildību vai piekrišanu, piemēram, veikt nopietnāku operāciju. Turklāt pašvaldības piešķirtie līdzekļi ne vienmēr ir pietiekami. Tāpēc neizpratni raisījis mēģinājums grozīt MK noteikumus, paredzot, ka sunim tiek implantēta mikroshēma un viņš tiek reģistrēts datu bāzē tikai tad, ja uzturas pilsētā vai ciematā. Savukārt uz «viensētniekiem» šī kārtība attiektos vien tad, ja suns piedalās izstādēs vai to uz laiku izved ārpus valsts teritorijas.
«Grozījumu iesniedzēji to pamato, ka daudziem suņu īpašniekiem lauku viensētās nebūs iespējams izpildīt prasības finanšu līdzekļu trūkuma dēļ. Tiek arī minēts, ka noklīdušie suņi paši atrod ceļu atpakaļ. Tomēr nav retums, ka suns ar visu ķēdi no laukiem ieklīst pilsētā. Apstiprinot grozījumus, cerētā sistēma, kad uzreiz var atrast dzīvnieka īpašnieku, vairs nestrādās. Pie mums joprojām uzturas suns, kuru izvilka no Driksas. Viņš ir čipots, bet nav reģistrēts datu bāzē. Grūti saprast, kāpēc šie noteikumi nāk tik grūti un smagnēji,» sarūgtināta U.Ģēģere. Viņa atklāj, ka dzīvnieku aizsardzības organizācijas, piemēram, «Dzīvnieku policija», gatavo savu atzinumu, lai iebilstu pret iecerētajiem grozījumiem.
Policijas iespējas – ierobežotas
Noteikumi paredz, ka to, vai sunim implantēta mikroshēma un viņš reģistrēts LDC, kontrolēs pašvaldības policija.
Jelgavas Pašvaldības policija ziņo, ka drīzumā plānots iegādāties aparatūru, kas ļauj nolasīt mikroshēmas informāciju. Savukārt Jelgavas novada pašvaldības atbildīgie jomas speciālisti vēl tikai izstrādā vadlīnijas, kā pašvaldība varētu administrēt obligāto suņu reģistrēšanu, informē pašvaldības pārstāvis Gatis Kasparinskis.
«Tuvojoties laikam, kad stāsies spēkā grozījumi MK noteikumos, kas paredz obligātu suņu čipošanu un reģistrēšanu, plānots izvērtēt attiecīgu saistošo noteikumu izstrādi. Jāuzsver, ka Pašvaldības policijas iespējas kontrolēt MK noteikumu izpildi ir ierobežotas, jo tai nav tiesību bez pamata pārbaudīt privātīpašumu. Tas nozīmē, ka lielākoties policija pie atbildības var saukt klaiņojošu suņu īpašniekus,» min Ozolnieku novada pašvaldības pārstāve Agnese Launerte.
Ozolnieku novada Pašvaldības policijas priekšnieks Arnis Joma raksturo – klaiņojošu suņu problēma novadā nav izteikta, tomēr gada laikā tiek sastādīti vairāki protokoli par dzīvnieku turēšanas labturības prasību neievērošanu.
LDC reģistrēti suņi
Jelgavā – 800
Jelgavas novadā – 298
Ozolnieku novadā – 198
