Nevienam nav noslēpums, ka mūsdienās medicīna attīstījusies līdz unikālām ārstniecības un diagnostikas metodēm. Viens no šādiem «mazajiem» brīnumiem ir ne vienā vien ārstniecības iestādē piedāvātā Holtera monitorēšana, kas būtībā sevī ietver nepārtrauktu elektrokardiogrammas pierakstu. «Parasti pieraksts tiek veikts 24 stundas, bet iespējams arī 48 stundas, līdz pat septiņām diennaktīm,» stāsta SIA «Jelgavas poliklīnika» galvenā ārste kardioloģe Marina Kovaļova.
Izmeklējumu veic ambulatori ar mazu ierīci, kas ar vienreizējas lietošanas elektrodiem tiek piestiprināta pie pacienta krūšukurvja priekšējas sienas ādas. Ierīci piestiprina zem apģērba, un pacienti var veikt savas ierastās aktivitātes. Pēc diennakts to noņem un notiek rūpīga ieraksta analīze. Ar speciālu datorprogrammu tiek analizēta elektrokardiogramma, konstatējot, kādos apstākļos pacientam parādās sirds ritma traucējumi, kurus īslaicīgās pārbaudēs var nepamanīt.
Procedūra neprasa speciālu pacienta sagatavošanu. Tomēr, lai pieraksts būtu augsti kvalitatīvs, iesaka vīriešiem nepieciešamības gadījumā noskūt pastiprinātu apmatojumu uz krūtīm.
Lai ārsts iegūtu maksimāli daudz informācijas, pacientam ieraksta laikā tiek ieteikts pildīt dienasgrāmatu, kur atzīmē savu pašsajūtu, miega stundas, medikamentu lietošanu, sūdzības.
Holtera monitorēšana ir veselībai pilnīgi nekaitīga. Izmeklējuma laikā pacientam nav nekādu nepatīkamu sajūtu.
Daktere M.Kovaļova skaidro, ka Holtera monitorēšana ir ļoti informatīva izmeklēšanas metode kā jauniem cilvēkiem, kuri bieži sūdzas par paātrinātu sirdsdarbību, tā arī vecāka gadagājuma pacientiem, kuri sūdzas par aritmiju, galvas reiboņiem vai sāpēm sirds rajonā.
«Šī metode ļauj ārstam novērtēt sirdsdarbības traucējumus – kāda ir aritmija, cik garas ir aritmijas epizodes, kādās diennakts stundās. Ja pacients sūdzas par galvas reiboņiem, tad ar šo izmeklējumu var precizēt, vai tie ir saistīti ar sirdsdarbības traucējumiem, lēno sirdsdarbību vai arī nekardiāliem iemesliem, piemēram, ar galvas asinsrites īslaicīgiem traucējumiem,» teic M.Kovaļova.
Ar Holtera monitorēšanu var izvērtēt nozīmēto medikamentu efektivitāti, veicot to dinamikā, kā arī noteikt sirds muskuļa išēmijas epizodes, sevišķi, ja tās norit bez sūdzībām vai nakts stundās, kad pacients guļ.
Indikācijas Holtera monitorēšanai ir pastāvīgas vai periodiskas sāpes sirds rajonā, elpas trūkums, sevišķi veicot fiziskas aktivitātes, sirds pārsitieni, arī emocionālas slodzes laikā, neskaidri galvas reiboņi vai īslaicīga bezsamaņa, nespēka epizodes, sevišķi no rītiem. Ierobežojumu izmeklējumiem nav.
«Piemēram, Jelgavas poliklīnikā pakalpojums ir pieejams gan ar ģimenes ārsta nosūtījumu, gan kā maksas pakalpojums. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu Holtera monitorēšanu iespējams veikt diviem pacientiem nedēļā atbilstoši valsts finansējumam. Pacientu rinda uz valsts finansēto izmeklējumu pašlaik ir līdz augustam,» stāsta M.Kovaļova.
PIEREDZE
Agris, 44 gadi
Pirms vairākiem gadiem man tika konstatēta sirds aritmija. Holtera monitorēšanu manā gadījumā ārsts izmantojis jau divas reizes. Pirmajā reizē, kad par šo metodi neko nezināju, likās tā jocīgi, ka divas dienas jāstaigā ar piekabinātu aparātu un elektrodiem. Šķita, ka tāpēc šajā laikā vajadzētu piesargāties, uzvesties mierīgāk, bet tas būtu nepareizi. Galvenā doma tieši ir novērot sirdsdarbības traucējumus – kāda ir aritmija, un kādos momentos tā rodas. Ja, piemēram, izlemtu šīs divas dienas mierīgi nogulēt gultā un neko nedarīt, visticamāk, nekādu īpašo rādījumu arī nebūtu, tāpēc ir svarīgi dzīvot savā ierastajā ritmā. Otrajā reizē man holters bija jānēsā pēc operācijas, lai ārsts varētu novērtēt, vai un kas ir mainījies.
