Jelgavas Pensionāru biedrības kārtējā kopsapulcē, piedaloties Nacionālā veselības dienesta (NVD) un Veselības inspekcijas amatpersonām, tika iztirzātas pakalpojumu pieejamības problēmas. Noslēgumā pieņemtajā rezolūcijā sapulces dalībnieki aicina valdības vadītāju Māri Kučinski un veselības ministru Gunti Belēviču budžetā piešķirto un ietaupīto līdzekļu sadalē rīkoties pirmām kārtām pacientu pieraksta rindu mazināšanas interesēs.
Izmantodams statistikas datus, biedrības tiesību grupas vadītājs Jānis Felsbergs ievadā atgādināja, ka 2013. gadā Latvijai ES bijis otrs zemākais veselības nozares finansējums no iekšzemes kopprodukta – ap trim procentiem –, kamēr vidēji ES tie ir septiņi procenti. Piektdaļai Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpe pieejama tikai daļēji, bet desmit procentiem nav pieejama vispār.
Līdzekļu papildināšanai patlaban Saeimā un valdībā tiek apspriesta iespēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, kāda jau gadiem darbojas Igaunijā un Lietuvā. Latvijā, pēc J.Felsberga aplēsēm, kopš neatkarības atgūšanas šādi solījumi izvirzīti jau septīto reizi. Pie mums valsts finansē aptuveni 56 procentus veselības pakalpojumu, kamēr Igaunijā 78 un Lietuvā 72 procentus.
Rosina pašiem meklēt, kur rindu nav
Atbildot uz pensionāru iepriekš iesūtītajiem un zālē uzdotajiem jautājumiem, NVD Zemgales nodaļas vadītājai Daigai Vulfai un Veselības inspekcijas departamenta direktoram Aināram Čivčam vairākkārt nācās strikti atzīt: tā nevajadzētu būt. Tostarp par pierakstu rindām, kurās pacienti tiek reģistrēti tikai noteiktā dienā un noteiktam laika periodam. Par pacienta maksas pieprasīšanu, ja apmeklētājam nepieciešama tikai atkārtota recepte, un tamlīdzīgi. Diemžēl ne tik strikti bija speciālistu minējumi, kā situāciju iegrozīt vismaz medicīnas iestāžu līguma rāmjos. Lai nebūtu uz tikšanu pie speciālista jāgaida mēnešiem, D.Vulfa rosināja interesēties par iespējām citviet, piedāvājot arī konkrētu internetā un viņas vadītajā dienestā pieejamu informāciju par rindu garumu vai pat neesamību Jelgavai tuvējās pilsētās un novados.
Laboratoriskie izmeklējumi joprojām pieejami
Neizpratni senioros izraisījis ministrijas lēmums samazināt laboratorisko izmeklējumu kvotas. D.Vulfa atzina, ka tas acīmredzot samulsinājis arī ārstus, jo no janvārī proporcionāli šim nolūkam tērējamiem aptuveni astoņiem procentiem dažviet izlietots tikai mazāk par procentu. Lai mazinātu pēdējos gados teju ģeometriskā progresijā augušo un dažkārt, iespējams, neefektīvo izmeklējumu skaitu, atsevišķām manipulācijām tiešām esot mainīti nosacījumi, taču nav tā, kā daudzi sapratuši, «ka pat uz pilnu asinsainu vairs nesūtīs». Līdz 1. janvārim apmaksāto 418 analīžu veidu vietā tagad palikušas 397, no kurām ar 77 procentiem atbilstoši savai kompetencei var rīkoties ģimenes ārsti. J.Felsbergs savukārt piebilda, ka šīs «neizpratnes» dēļ par pilnu maksu veikto laboratorisko izmeklējumu apjoms janvārī palielinājies no 10 līdz 20 procentiem.
Veselības likstas mazina ar optimismu
Balsojot par sapulces rezolūciju, seniori apliecināja gatavību iesaistīties veselības aprūpes uzlabošanai veltītos Pensionāru federācijas pasākumos, vienlaikus aicinot arī tādus rīkot. NVD pārstāvji dalībniekiem bija sarūpējuši līdzpaņemamus informatīvus bukletus. Mudinot veselības likstas mazināt ar optimismu, vasaras ekskursiju programmu izklāstīja tūrisma gide Edīte Pole. Patlaban 374 jelgavniekus apvienojošās biedrības vadītāja Brigita Baškevica sacīja īpašu paldies pašiem aktīvākajiem, kas rīkotāju un dalībnieku statusā iesaistījušies rokdarbu un gleznu izstādē, 8. marta ballē un citos pasākumos. Patīkamā atmiņā kopsapulces dalībniekiem paliks arī «Jundas» vijolnieču ansambļa priekšnesums.
