14. martā notika studentu pārstāvju tikšanās ar veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS) un nozares pārstāvjiem. Tikšanās mērķis bija izrunāt Veselības ministrijas (VM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) «Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumos».
Šobrīd MK noteikumi paredz, ka pēc rezidentūras beigšanas jaunajiem ārstiem 36 mēneši jāstrādā un nodokļi jāmaksā Latvijā. Grozījumu projektā no VM puses tika iestrādāts, ka atstrādes termiņam pēc rezidentūras būtu jābūt pieci gadi. Pašlaik ir panākts, ka studentiem pēc valsts finansētās rezidentūras apguves normatīvo aktu grozījumu projektā piecu gadu vietā būs jāatstrādā trīs. Jaunajiem ārstiem, kuri noslēguši reģionālos līgumus, šie gadi būs jāatstrādā reģionos, savukārt tiem, kuri minētos līgumus nav noslēguši, – jebkurā valsts ārstniecības iestādē.
Studenti, saprotot problēmu ar cilvēkresursu trūkumu reģionos, nākuši klajā ar vairākām idejām, kuru veiksmīga realizācija potenciāli piesaistīs topošos ārstus reģioniem. Pašlaik nenotiek tieša pašvaldību komunikācija ar studējošajiem, tādējādi veidojas informācijas vakuums. Kā viena no pamatlietām tiek piedāvāta iespēja veidot interaktīvu platformu, kurā slimnīcu pārstāvji varētu apkopot un publicēt specializācijas, kurās nepieciešami ārsti tuvākajiem gadiem, norādot arī nepieciešamību darba slodzēm, kā arī sociālajiem atbalsta mehānismiem un slimnīcu materiāltehnisko nodrošinājumu. Studenti izteica vēlmi mērķa sasniegšanai sadarboties ar Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Slimnīcu biedrību.
Kā viena no iespējām piesaistīt cilvēkresursus ir prakses nodrošināšana. Pašlaik tikai 30 procentos reģionālo slimnīcu var iziet studentiem obligāto studiju praksi. Realizējot prakses reģionos, slimnīcām ir iespēja parādīt topošajiem ārstiem slimnīcu infrastruktūru un citas piedāvātās iespējas.
Lai jaunajiem ārstiem būtu vienlīdzīgas iespējas attīstīties pētniecības jomā, studenti rosināja veidot pētniecības grantus rezidentiem un jaunajiem ārstiem reģionos.
Studenti izteica būtisku iebildumu pret to, ka reģionālajam līgumam ir absolūta priekšrocība rezidentūras uzņemšanas konkursā, jo šādi tiek diskreditēti akadēmiskie sasniegumi, pētniecība, kā arī citas aktivitātes, piemēram, voluntēšana u.c. Studenti uzskata, ka reģionālie līgumi var būt viens no uzņemšanas kritērijiem.
Provizoriski MK noteikumu grozījumus valdībā varētu skatīt aprīļa sākumā, savukārt pēc mēneša medicīnas studenti kārtos valsts pārbaudījumus un notiks uzņemšana rezidentūrā. Tādējādi uzskatām, ka šie noteikumi nevar stāties spēkā ar aprīli. Studējošo aptaujas rezultāti rāda, ka perfektā gadījumā rezidentūras uzņemšanas noteikumiem būtu jābūt zināmiem trīs gadus pirms absolvēšanas.
Arī turpmāk Latvijas Studentu apvienība ir gatava sadarboties ar iesaistītajām pusēm, lai virzītu piedāvātos priekšlikumus jauno ārstu labprātīgai piesaistei reģioniem.
Ilva Grigorjeva,
Latvijas Studentu apvienības prezidente
