Vērtējot pārprodukciju piena tirgū un zemās iepirkuma cenas, arvien vairāk uzņēmumu, kas šobrīd ir sagatavojuši projektus piena lopkopībā, sāk meklēt iespējas pārorientēties uz gaļas ražošanu, kur ir augošs pieprasījums pēc kvalitatīvas liellopu gaļas un stabilāks tirgus.
Pēc Lauksaimniecības datu centrā pieejamās informācijas, 2014. gada 1. janvārī zīdītājgovju skaits bija 29 094, savukārt 2016. gada 1. janvārī – jau 38 870, kas ir liels pieaugums, aptuveni par 34 procentiem. Šī tendence liecina, ka gaļas ražošanas nozare ir ar perspektīvu. Tas savukārt piena nozarei ir signāls, ka agri vai vēlu liels skaits saimniecību pāries un jau tagad pāriet uz gaļas sektoru, kurā ir lielāka pievienotā vērtība, jo prasa mazākus resursus, kas saistīti, piemēram, ar darbaspēka izmaksām.
Taču, analizējot tendences saistībā ar gaļas liellopu sektora attīstību valstī, biedrība «Lauksaimnieku apvienība» ir secinājusi, ka jau tagad sāk pietrūkt vaislas dzīvnieku sekmīgai nozares attīstībai, un tas norāda uz jaunu tendenci.
Veicot piena sektora analīzi, konstatējams, ka pēdējo divu gadu laikā pieaugums bijis minimāls, tikai ap 3,6 procentiem, tādējādi norādot uz piena sektora lēnu attīstību vai pat stagnāciju.
Z/s «Rudzāts» valdes loceklis Ramiss Aļijevs, kas audzē gaļas lopus, atzīst: «Gaļas nozares dalībnieki sāk strādāt kvalitatīvāk, un pieprasījuma dēļ jūtams kvalitatīva materiāla šķirņu (Limuzīnas, Šarolē) trūkums. Latvijā nav problēmu sagatavot atbilstošu materiālu dzīvnieku audzēšanai, taču tas nav izdarāms uzreiz, bet dažu gadu laikā, līdz ar to jāpielāgo plānošanas periods esošajai situācijai.
Z/s «Rozītes» īpašniece piensaimniece Valentīna Roziņa piebilst: «Esmu jau apņēmusies pakāpeniski pārorientēties uz gaļas sektoru, jo tālāku izdevumu optimizāciju savā saimniecībā neredzu. Līdzšinējā sadarbība ar pārstrādes uzņēmumiem un veikaliem nav nesusi cerētos rezultātus. Aptaujājot citas saimniecības, redzams, ka situācija ir līdzīga kā manā saimniecībā. Ja jāstrādā nozarē, kas nenes peļņu, bet tikai zaudējumus, tad no tādas ir jāatsakās. Skumīgi, ka laika gaitā paliks minimāls saimniecību skaits, kuras strādās šajā nozarē, un, protams, zaudētāji atkal būs patērētāji.»
Līdz ar to rodas jautājums – vai Latvijas piena pārstrādes nozare ir gatava piena daudzuma samazinājumam?
Dīns Cielavs,
biedrības «Lauksaimnieku apvienība» izpilddirektors
