Itālija latviešiem parasti saistās ar zemi, kurā daudz saules, spageti un picas. Arī pavasaris tur atnāk krietni ātrāk nekā Latvijā. Tāpēc skolēnu un skolotāju delegācija no Jelgavas februāra nogalē devās ceļā uz Itāliju ar cerībām pabūt īstā pavasarī. Itālijā septiņas dienas viesojās deviņas Jelgavas 4. vidusskolas skolnieces – Ieva Strauta no 10.b klases, Elizabete Kovtuna, Laura Hofmane, Sallija Kļavkalne no 11.a, Paula Saulīte, Kitija Mināte, Kristīne Špaka no 12.a, Renāte Saulīte un Elīna Sargune no 12.b klases, kā arī četras skolotājas – Ivita Steķe, Sanita Baltiņa, Līga Nevlana un Aina Pitrāne.
Laiks no 29. februāra līdz 5. martam tika pavadīts Bergamo pilsētā Itālijas ziemeļos, lai piedalītos projekta «e(maths+science)» aktivitātēs, kas sākās 2014. gada septembrī un vērstas uz skolēnu matemātiskās domāšanas spēju un prasmju attīstību un to izmantošanu eksaktajos mācību priekšmetos. Šajā projektā kopā ar mūsu valsti iesaistījušās arī Turcija, Itālija, Rumānija un Horvātija. Šī dalībnieku vizīte Itālijā bija pēdējā, kurā piedalījās skolēni, bet projekta noslēgums plānots jūnijā Latvijā.
Ievas stāsts – Ceram uz sauli
Itālijā mūs sagaidīja jaukie itāļu draugi un viņu ģimenes. Bija tik priecīgi satikt jau pazīstamos un iepazīties ar vēl nesatiktajiem. Ģimene, pie kuras es dzīvoju, izrādījās fantastiska – jutos tur kā savās mājās. Pirmais iespaids par Itāliju – neizsakāmi labs. Vēlāk satikām pārējos projekta dalībniekus, pastaigājāmies pa Bergamo, apmeklējām mākslas muzeju, kurā varēja aplūkot dažādu laikmetu gleznas, portretus un kokgriezumus. Pēc muzeja visi kopā devāmies nogaršot itāļu nacionālo ēdienu – picu. Pirmās dienas vakars izvērtās ļoti emocionāls, jo mani un Renāti mūsu draugi uzveda augšā kalnā, no kura pavērās viens no skaistākajiem skatiem manā mūžā. Redzējām miljons gaismiņu, cik vien tālu spējām. Pirmā diena Itālija izdevās apbrīnojami skaista, to nevar aprakstīt, tikai sajust.
Sallijas stāsts – Kad tā iešana sāksies?
Mana diena sākās pulksten septiņos no rīta, kad ārā lija un uz galda gaidīja silta pankūka ar «Nutellu». Manā viesğimenē šis našķis ir neatņemama dzīves sastāvdaļa.
Skola, kurā mācās projektā iesaistītie itāļu skolēni, nav liela, diezgan vienkārša un pelēka. Patīkami pārsteidza tas, ka skolas pagalmā izkarināti visi projekta dalībvalstu karogi. Atklāšanas pasākumā muzicēja skolas ansamblis. Pēc tam katra dalībvalsts rādīja prezentācijas par mācību stundās izmantojamiem interneta resursiem. Vēlāk visu delegāciju skolēni devās uz sporta halli, lai piedalītos volejbola un florbola sacensībās. Latviešu komanda visur zaudēja, taču mēs ārkārtīgi jautri pavadījām laiku! Secinājām, ka citās valstīs volejbols ir ļoti labā līmenī. Mums vēl jātrenējas.
Pēc sacensībām devāmies pastaigā pa pilsētu. Mazliet nosalām, taču izbaudījām skaistos dabasskatus – neaizmirstamos kalnus. Šajās dienās sapratām, ka mūsu stereotips par itāļiem kā karstasinīgu tautu ir diezgan maldīgs. Viņi tomēr ir diezgan neorganizēti un lēni. Pagaršoju dažādus itāļu sierus, kūpinātu gaļu, nacionālo ēdienu polenta ar kūpinātu, kausētu un grilētu sieru. Jutos ļoti pārēdusies un laimīga. Mans viesğimenes tētis piekodināja, lai atceros, ka Itālijā ēdiens nav svarīgs. Šeit ēdiens ir vissvarīgākais!
Elizabetes stāsts – Gan mācāmies, gan atpūšamies
Otrdienas rītā cēlāmies agri, lai dotos uz skolu un piedalītos stundās. Mūs jau gaidīja ķīmijas un fizikas skolotājas, tikām sadalīti jauktās grupās, kurās ietilpa dažādu dalībvalstu skolēni. Manai grupai pirmais eksperiments bija fizikas kabinetā, kur pētījām gaismas viļņus un to iegūšanu dažādos veidos. Eksperiments bija interesants un izzinošs, jo itāļu skolēni ļoti atsaucīgi izskaidroja mums visas nesaprotamās lietas. Varējām izmantot savas zināšanas matemātikā, jo vajadzēja rēķināt uzdevumu ar Pitagora teorēmu. Otrais eksperiments bija saistīts ar ķīmiju un elektrolīzi. Eksperimenta laikā bija grūti izprast skolotājas iecerēto, jo viņa runāja tikai itāļu valodā. Eksperimentu nevarēja pildīt visi, bet tikai daži no grupas, tomēr ar itāļu skolēnu atbalstu tikām galā arī ar šo uzdevumu.
Otro dienas daļu pavadījām, izzinot Bergamo skaistākās kultūrvēsturiskās vietas. Vakarā apmeklējām muzeju «Della scienza», kur pirmo reizi redzējām veselus dinozaura un vaļa skeletus. Iespaidīgie izmēri radīja lielu izbrīnu.
Paulas un Katrīnas stāsts – Darba organizācija skolā
Vidusskolā ir piecas klases, no kurām 1. klase ir jaunākā, bet 5. – vecākā. Skolēni mācās sešas dienas nedēļā no pirmdienas līdz sestdienai. Stundas sākas pulksten 8 no rīta un beidzas 13, viena ilgst 55 vai 60 minūtes, un katru dienu ir 50 minūšu starpbrīdis ēšanai. Ja skolēns nesaprot tēmu, viņš var sarunāt ar skolotāju konsultāciju pēc stundām. Mācību gads sākas ap 8. septembri, beidzas ap 9. jūniju. Ziemassvētkos ir divu nedēļu, Lieldienās nedēļu ilgs brīvlaiks. Reizi mēnesī divas stundas ir brīvais laiks, kurā katrs skolēns skolā dara to, kas viņu interesē. Kāds puisis, piemēram, šo laiku izmatojis, lai ar dažādiem gleznojumiem rotātu skolas baltās sienas.
Zināšanu vērtējums ir no trīs līdz desmit ballēm. Ja atzīme ir seši vai vairāk, skolēns ir sekmīgs. Atzīmes var labot tikai tajā gadījumā, ja skolotājs atļauj. Skolu beidzot, jākārto trīs obligātie eksāmeni. Eksāmens itāļu valodā sastāv no rakstu un mutvārdu daļas. Otrais eksāmens ir saistīts ar skolēna izvēlēto mācību programmu (piemēram, zinātņu klasē tas būs fizikas vai matemātikas). Ar ko būs saistīts trešais eksāmens, skolēni uzzina pirms otrā pārbaudījuma. Tajā iekļauta četru mācību priekšmetu viela pa visiem pieciem gadiem. Šim eksāmenam skolēnam jāsagatavo neliels apraksts par kādu speciālu mācību priekšmetu (piemēram, informātiku). Iegūt var maksimāli 25 punktus, un rezultāti palīdz iestāties universitātē.
Kitijas stāsts – Milānas pērles
Trešdienas rīts ausa cerību pilns, spīdēja saule. Arvien vairāk visi projekta dalībnieki sākām pieķerties un atvērties cits citam. Satikāmies netālu no skolas pie autobusa, kas mūs veda uz Milānu. Iekāpjot atkal varēja sākties tā gaidīšana. Kaut arī visu laiku kaut kur nīkām, mēs, latvietes, vienmēr atradām iespēju izklaidēt sevi. Smējāmies, jokojām un uzdziedājām. Kamēr gaidījām, mums bija iespēja redzēt nelielu ūdenskritumu un zosis, kas katru rītu staigā garām stāvvietai. Izrādījās, ka tās ir ļoti agresīvas. Kad Elizabete gribēja nofotografēt, zosis sāka skriet uz viņas pusi.
Ceļš līdz Milānai pagāja ātri, jo bija lieliska kompānija. Pirmais apskates objekts Milānā – viduslaiku baznīca. Devāmies arī uz Leonardo da Vinči Nacionālo zinātņu un tehnoloģiju muzeju, kur bija iespēja apskatīt vecus instrumentus, zemes reljefu un sadalījumu, iepazīt klimatu dažādās Itālijas daļās, planētas, senas lietas, kā gatavo dažādus ēdienus, apskatīt interesantas fotogrāfijas, spēlējām arī spēles.
Lauras stāsts – Sniegs kalnu galotnēs un dzeltenās ķiveres
Mazajā kalnu miestiņā Gorno dabasskatu dēļ visiem aizrāvās elpa. Devāmies uz Kalnu raktuvju muzeju apskatīt minerālus, ko raktuvēs ieguva agrāk. Tagad tās izveidotas kā apskates vieta tūristiem. Muzejā mūs sagaidīja gids un četras itāļu skolnieces, kuras raksta projektu par šīm raktuvēm. Viņas iepazīstināja ar raktuvju vēsturi, minerālu iegūšanas tehniku un pašiem minerāliem. Kad teorētiski bijām iepazinušies ar to visu, ar trim autobusiņiem devāmies uz raktuvēm. Ceļš kalnā bija ļoti šaurs un līkumots.
Uzbraucot augšā, sadalījāmies trīs grupās, mums piešķīra dzeltenas ķiveres kā īstiem kalnračiem. Raktuvēs bija ļoti auksts, mitrs, tumšs un šaurs. Izgaismotās vietās atradās kalnraču manekeni, kas darīja dažādus specifiskus darbus – urba caurumus, lai tajos ievietotu sprāgstvielu, veda ar ķerrām minerālus, kala klintīs. Patika, ka eksponēti instrumenti, ar ko strādāja raktuvēs, un kalnraču dzīves ainas. Interesants šķita stāsts par kalnraci Čārliju, kurš 1907. gadā nodzīvoja viens pats raktuvēs deviņas dienas, iesprostots plūdu dēļ, un viņu izglāba speciāli no Austrālijas atbraucis glābējs.
Pie raktuvju ieejas bija iespēja iekost kādu cepumu, ko sarūpēja muzeja darbinieki. Ēdot sasēdāmies uz trepītēm un dziedājām latviešu dziesmas, par ko citu valstu skolotāji mūs ļoti slavēja.
Elīnas stāsts – «Arrivederci» vakars
Ļoti ātri pienāca projekta pēdējā diena. No rīta visi atkal tikāmies skolā, lai veiktu pēdējās projekta aktivitātes. Notika divas stundas – valodas apguve un matemātika. Katrai valstij bija jāsagatavo prezentācija par savu valodu, savukārt matemātikā iepazināmies ar figūru rotāciju un to līdzību.
Vakarā skolā tika organizēts pēdējais pasākums ar projekta dalībniekiem un ciemiņu uzņēmēju ģimenēm. Laiks pagāja, fotografējoties, runājoties un baudot pēdējās stundas kopā.
Šis projekts man dāvājis ne tikai ieskatu citu tautu kultūrā, ikdienas dzīvē un skolas sistēmā, bet arī ļāvis iepazīt daudz lielisku cilvēku un iegūt jaunus draugus.
Sanita Baltiņa,
Jelgavas 4. vidusskolas
direktora vietniece
