Pirms četriem gadiem – 2012. gada 27. marta «Zemgales Ziņās» – rakstīts: «Jau 2. aprīlī Maksima ceļš atkal vedīs uz Lugano, kur gaida spraigs maģistrantūras pabeigšanas process. «Ļoti iespējams, ka arī pēc tam palikšu Šveicē,» neslēpj Maksims, solot jebkurā gadījumā ievērot tradīciju – regulāri koncertēt dzimtajā pilsētā.»
Jelgavas Mūzikas vidusskolas 2006. gada absolvents Maksims Beitāns (pedagoģe Irina Titarenko), paguvis pamācīties arī prestižajā Mūzikas un drāmas augstskolā Londonas Gildholā, 2012. gadā pabeidzis Lugano konservatorijas maģistrantūru Šveicē, bet 2014. gada oktobrī, sniedzot diplomkoncertu ar Lugano simfonisko orķestri, arī doktorantūru ar solista grādu, savu vārdu līdz šim turējis.
Ar Jelgavas kamerorķestri un Mūzikas vidusskolas stīgu orķestri 2014. gadā atskaņota solo partija Gijas Kančeli skaņdarbā čellam un orķestrim «Simi», 2015. gadā Jelgavas 750 gadu jubilejā – koncertā «Mūzika un Jelgava pāri laikiem» – divas daļas no Šūmaņa «Koncerta čellam un orķestrim».
Nedēļas sākumā M.Beitāns atkal atlidoja no Lugano, lai Otrajās Lieldienās ar savu 18. gadsimtā darināto čellu uz Jelgavas kultūras nama skatuves kopā ar diriģentu Aigaru Meri un viņa vadīto orķestri atskaņotu Džona Tavenera skaņdarbu «The Protecting Veil».
«Zinu, ka sers Džons Taveners pieņēma pareizticību un daudzas viņa kompozīcijas balstītas uz Bībeles sižetiem un pareizticīgās baznīcas dziedājumiem,» stāsta Maksims. «Mani ļoti saista šīs mūzikas garīgums, arī harmoniski tā man tuva. Kad Aigars Meri piedāvāja atskaņot Jelgavā «The Protecting Veil», nespēju atteikties. Līdz šim no Tavenera manā repertuārā bijuši «Svjati» un «Threnos», Aigara piedāvāto skaņdarbu spēlēšu pirmo reizi.»
– Kas mainījies, beidzot doktorantūru? Mūzikā esi solists brīvmākslinieks? Varbūt ir jau kāds ieraksts?
Man ir pilnīga rīcības brīvība. Cenšos sadarboties ar lieliem māksliniekiem, tagad izveidojusies stipra draudzība ar pašu Vladimiru Aškenazi, pie kura muzicēju kā solists. Interesenti var «jūtubā» noklausītīties Šostakoviča pirmo koncertu, kur spēlēju kopā ar itāliskās Šveices orķestri (Orchestra della Svizzera Italiana).
– Vai, katru gadu satiekoties uz skatuves ar Aigaru Meri un Jelgavas orķestri, jūti kādas izmaiņas?
Aigars vienmēr pilnveidojas, paplašinot savu repertuāru un iedziļinoties mūzikas būtībā. Kaut arī Jelgavas kamerorķestrim, kas cieši saistīts ar Mūzikas vidusskolu, ir mainīgs sastāvs, izpildījums vienmēr ir līmenī. Tas liecina par diriģenta kvalitāti.
