«Latvijā jūtamies ārkārtīgi labi un vēlamies šeit palikt arī pēc statusa iegūšanas. Visa, kas nepieciešams, mums te ir pietiekami. Galvenais, ka ir brīvība!» teic patvēruma meklētājs eritrejietis Robels.
Kopā ar savu sievu, kā arī ģimenēm no Sīrijas, Irākas un Pakistānas, kas patlaban mājo patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos, viņi bija ieradušies Jelgavā, lai iepazītos ar šejienes izglītības un darba iespējām.
«Zinājām, ka biedrībai «Patvērums «Drošā māja»» projekta laikā jau bijusi laba pieredze, iepazīstinot patvēruma meklētājus ar vairākām pašvaldībām. Tāpēc aicinājām viņus arī uz Jelgavu, lai gūtu nevis teorētiskas zināšanas, bet uzklausītu klātienē,» Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldes speciāliste Sņežana Zinovjeva skaidro, kā radās ideja organizēt bēgļu, kā arī pašvaldības, valsts un izglītības iestāžu pārstāvju un uzņēmēju tikšanos Jelgavā.
Bēg no diktatora
Tā «Patvērums «Drošā māja»», kas piedāvā atbalsta pakalpojumus patvēruma meklētājiem, bēgļiem un alternatīvā statusa ieguvējiem, uz Jelgavu bija atvedusi abas ģimenes no Eritrejas un Sīrijas, kas 5. februārī ES patvēruma meklētāju pārvietošanas programmas laikā no Grieķijas ieradās Latvijā, kā arī ģimenes no Pakistānas un Irākas, kas mūsu valstī ieradušās agrāk.
«Latvijā jūtamies labi. Mūs te arī labi uzņēma. Esam ieguvuši jau dažus latviešu draugus,» stāsta irākiete Anuša, kas Latvijā kopā ar vīru un sešiem bērniem uzturas septiņus mēnešus. Vecākās atvases mācās latviešu skolā, bet vīrs atradis darbu Rīgā. Pirms tam ģimene mitinājusies bēgļu nometnē Vācijā, kur mācījušies arī vācu, krievu un arābu valodu. Patlaban kopā ar citiem patvēruma meklētājiem viņi cītīgi apgūst latviešu valodu un pēc statusa iegūšanas, kas ļaus brīvi pārvietoties, vēlas palikt Latvijā.
Tāda apņemšanās ir arī eritrejietim Robelam, kurš kopā ar sievu aizbēdzis no dzimtenē pastāvošā diktatoriskā režīma. Eritrejā gan palikusi abu septiņus gadus vecā meita, ko pāris pēc iespējas drīz vēlas pārvest uz Latviju. Lai gan eritrejietis mūsu valstī, par kuru lielākoties uzzinājis internetā, uzturas vien 55 dienas, viņš jau cenšas komunicēt latviski un priecājas par pirmo iespēju iepazīt Lieldienu tradīcijas Brīvdabas muzejā. Būdams diplomēts viesnīcas menedžeris, Robels vēlētos turpināt darba gaitas šajā jomā, taču ir atvērts visiem darbiem – arī lauksaimniecībā. Jāpiebilst, ka Robela kundze ir profesionāla friziere, bet sīriešu ģimenē vīrs ir drēbnieks, sieva strādājusi farmācijas jomā. Savukārt pieaugušie irākieši un pakistānieši skolojušies nepilnīgi.
Pietrūkst valodas zināšanu
To būtu gatava labot Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola, kas bija viens no patvēruma meklētāju pieturas punktiem Jelgavā.
«Ciemiņi ļoti interesējās par mūsu iespējām, uzdeva daudz jautājumu. Varam piedāvāt izglītības programmas latviešu un krievu valodā, taču saprotam, ka bēgļiem valoda vēl jāmācās. Redzam, ka ir vēlēšanās un vajadzība, tāpēc laipni gaidām mūsu skolā,» pauž direktore Brigita Preisa. Viņa stāsta, ka skolas māmiņu istabā īpaši labi jutās ciemiņu bērni, kuri uzreiz atrada kopēju valodu ar skolas audzēkņu atvasītēm.
Atbalstu gatava sniegt arī Nodarbinātības valsts aģentūra, kura drīzumā piedāvās īpašu programmu bēgļu un alternatīvā statusa ieguvēju integrācijai darba tirgū. NVA Jelgavas filiāles vadītāja Inga Lejiņa stāsta, ka projekts palīdzēs ātrāk iegūt bezdarbnieka statusu un bez starpniekiem apgūt latviešu valodu. «Patvēruma meklētāji interesējās par darba iespējām Jelgavā. Paņēmām viņu tālruņu numurus. Ja būs kas piemērots – sazvanīsimies,» sadarbību saskata I.Lejiņa.
