Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) kopsapulce, kas apvieno vairāk par 90 procentiem lauksaimnieku un pārtikas ražotāju, pieprasa konkrētu valdības rīcību, lai nodrošinātu līdzvērtīgus ražošanas apstākļus ar pārējiem ES lauksaimniekiem un tādējādi arī līdzvērtīgas pārtikas cenas veikalos.
Valdība savā deklarācijā apņēmusies meklēt «iespējas sniegt sabalansētu finansējumu lauksaimniekiem, lai, augot ES fondu vienotajam platību maksājumam, saglabātu proporcionālu valsts atbalsta finansējumu».
Tomēr pašreizējie budžeta plāni liecina, ka 2016. gadā atbalsts lauksaimniecības nozarēm no valsts budžeta samazinājies un, sākot ar 2017. gadu, ES tiesību aktos atļautais atbalsta apjoms no valsts budžeta pagaidām vēl nav ieplānots.
LOSP atgādina, ka ES tiesību akti paredz iespēju dalībvalstīm piešķirt papildu valsts atbalstu atsevišķās nozarēs, lai, lauksaimnieki, sākot ar 2016. gadu, izvairītos no pēkšņa un būtiska atbalsta samazinājuma, kā arī lai nodrošinātu līdzvērtīgus ražošanas apstākļus ar pārējiem Eiropas lauksaimniekiem.
Turklāt šāds valsts atbalsta papildinājums Latvijas lauksaimniekiem ir būtisks, jo tiešo maksājumu līmenis Latvijā uz vienu hektāru lauksaimniecības zemes joprojām ir zemākais ES un 2020. gadā varētu sasniegt tikai 75 procentus no ES vidējā līmeņa.
Īpaši svarīgs papildu atbalsts ir piena un cūkkopības nozarēm, kas visvairāk cietušas no nopietniem tirgus traucējumiem. Svaigpiena iepirkuma cena Latvijā ilgstoši ir zemākā ES. Cūkgaļas ražošanas apjoms ES ir audzis, bet eksports ievērojami krities Krievijas eksporta tirgus zaudējuma dēļ. Cūkgaļas tirgū izveidojusies situācija ar kritisku pārpalikumu un nepārtrauktu spiedienu uz cenām vienotajā ES tirgū.
ES atvēlētais finansējums dalībvalstīm kompensē tikai nelielu daļu no lopkopības nozaru lauksaimnieku faktiskajiem zaudējumiem un nenodrošina līdzvērtīgus ražošanas apstākļus ar pārējiem Eiropas lauksaimniekiem, tādēļ dalībvalstīm ir dota iespēja piešķirt atbalstu no savas valsts budžeta. Tomēr pašlaik mūsu valsts šādu iespēju nav ieplānojusi, kas rada pamatotas bažas par nozaru turpmāku attīstību.
LOSP kopsapulce aicina valdību un Saeimu paredzēt Latvijas budžetā papildu finansējumu 2016.–2020. gadam, kā to atļauj ES tiesību akti, un tas ir 2016. gadā papildu vismaz 21 miljons eiro un turpmākos gados līdz 2020. gadam papildu vidēji 32 miljoni eiro gadā.
Krista Garkalne,
LOSP
