LLU Mazo dzīvnieku izolatorā patversmē Helmaņa ielā 8 pavasari gaida bariņš noklīdušu suņu un kaķu.
Jaunajā kaķu mājā visomulīgāk jūtas 11 gadu vecais Muris, kura iepriekšējais saimnieks devies aizsaulē. Šis kaķu «senioriņš» ar balto pakakli ir vēl gana ņiprs, lai aktīvi komunicētu, interesētos par apkārtējo un labpatikā staipītu ķepas.
Kopā ar Muri telpu dala arī kaķu kundzīte gados, kura atšķirībā no kaimiņa ir ļoti bikla un nelabprāt dodas rokās. Tomēr tas nenozīmē, ka kaķenīte nav cienīga dabūt vietu īstā mājā līdzās mierīgam un mīļam saimniekam.
«Īsti nemaz nav manīts, ka šis kaķis pārvietotos – tikai guļ maliņā pie sienas,» patversmes darbiniece stāsta par paveco runcīti ar pelēki strīpaino kažociņu, kas arī mūs sagaida, neizkustēdamies no vietas. Atrasts klīstam ar zaļu lentīti ap kaklu.
Grūti noticēt, ka šī piemīlīgā melnīte, kas tā vien vēlas draudzēties un pļāpāt savā kaķu valodiņā, jau pabijusi Rīgas dzīvnieku patversmē, nonākusi pie saimnieka, bet atkal atvesta uz izolatoru, jo divu nedēļu laikā nav spējusi līdz galam iejusties jaunajās mājās. Jādod ilgāks laiks, un mīlestība ir pacietīga!
Stāvu augstāk patversmē mājo vēl viena melnīte, bet ar baltu pazodi un baltām ķepiņām. Atšķirībā no «pļāpiņas» viņa ciemiņus sagaida, laiski iekārtojusies kastē. Tikai pēc mirkļa staipīdamās izlien ārā – nevis, lai painteresētos, kas atnācis, bet paraudzītos, kas palicis barības trauciņā.
Kaķu meitēnam, kuras rudais brālītis jau aizrunāts, ir aptuveni divarpus mēnešu, min izolatora darbinieki. Pelēki pūkainā kažoka īpašniece ir īsts pagalma bērns, tāpēc vajadzēs pacietīgu un mīlošu saimnieku, lai kaķēnu pilnībā piejaucētu.
Pirmais no mazo suņu mājas tiek izvests pelēcīgais «plušķītis», kurš atrasts klīstam Kalnciema ceļā. Ciemiņus viņš sagaida tīri pikts, ar paskaļu balsi, bet tā tikai tāda izrādīšanās. Suņu vecītim nedaudz pieklibo pakaļkājiņa.
Pelēcīgajam «plušķītim» līdzās mājo Kooperatīva ielas rajonā atrasts balts sugas un bēdu brālis. Viņš gan apmeklētājus cenšas iepazīt, klusi ošņājoties, un tikai pēc brīža atskan raksturīgais «vau!». Var just, ka tas drīzāk no bailēm, jo arī fotoaparāta zibšņi kastrētajam sunim pārāk nepatīk.
Franču buldoga jauktenītis ar baltajām kājām un melno purniņu vēl nav pat gadu vecs, bet jau piedzīvojis nokļūšanu patversmē. Viņš notverts ar visu mikročipu, bet nav reģistrēts vienotajā datu bāzē, kas neļauj atrast saimnieku. Varbūt laiks jaunam, īstam un kārtīgam sākumam?
Šai ņiprajai suņu meitenei ar paskaļo, spalgo balstiņu varētu būt aptuveni trīs mēneši, spriež izolatora darbinieki. Īpaši lielāka viņa arī neizaugs, jo izceļas ar īsām kājiņām. Taču tas nav šķērslis nodibināt noturīgu un uzticības pilnu draudzību.
Šim sunim, kura tēlā manāmi izteikti Stafordšīras terjera vaibsti, ir tikai divi gadi, bet šķiet, ka veseli septiņi. Tas liecina par sūro likteni, ko četrkājainais cilvēka draugs paspējis piedzīvot. Ir liecības, ka viņš mīnus 20 grādu salā turēts ārā pie ķēdes un pat izlikts pārdošanā internetā, bet aizmucis. Taču čipa un reģistrācijas nav, un visi gali ūdenī. Palīdzēsim?!
LLU mazo dzīvnieku patversmes kaķu istaba piedzīvojusi jaukas pārmaiņas. Nu vairākiem minčiem radusies iespēja nevis vadīt dienas izolētā krātiņā, bet brīvākā telpā. Tur ir pat savs nagu asināmais un rāpelējamais koks, ko kura ērti nokļūt uz palodzes.
