Tas bija laimīgs brīdis pagājušajos skolas laikos, kad, sākoties brīvlaikam, mēs ar māsu sēdāmies vispirms vilcienā Jelgava–Rīga, tad Rīga–Saulkrasti, un pēc stundas Saulkrastu stacijā uz perona mūs jau sagaidīja vecpapiņš ar savu auto «Pobeda». Par to, kad mēs būsim un kurā elektrovilcienā, viņš uzzināja no telegrammas, ko uz laukiem sūtīja mamma.
Mērojot ceļu vairākas reizes šurpu turpu daudzu gadu garumā, katra dzelzceļa stacija palika prātā, un to secību viegli varēja atcerēties bez piepūles. No visu staciju nosaukumiem atmiņā vispaliekošākā bija «Ziemeļblāzma». Tā bija piektā pēc kārtas virzienā no Rīgas uz Saulkrastu pusi un toreiz tika apskatīta tikai pa elektrovilciena logu.
Kas slēpās aiz vilciena pieturas «Ziemeļblāzma», uzzināju daudz vēlāk, kad nācās apmeklēt Burtnieku namu un izstaigāt citas ar kultūrvēsturi piesātinātās vietas. Toreiz aiz slīdošām bildēm vilciena logā nevarēju pamanīt Balto baznīcu, vienīgo baznīcu Latvijā, kuras zvanu tornī atrodas bāka, Ziemeļblāzmas parkā stalto kultūras pili, kas esot pirmā dzelzsbetona celtne Latvijā un kur, sākoties Pirmajam pasaules karam, pagrabā drošā vietā ticis noglabāts Krišjāņa Barona Dainu skapis. Skaisto balto celtni – Ziemeļblāzmas kultūras pili – pirmo reizi redzēju noplukušu, pēc saimnieka rokas saucošu ēku deviņdesmitajos. Tā bija gandrīz tukša, un parks pamests novārtā. Atceros, pastaigas pavadone stāstīja leģendu par to, ka kultūras pils varēs atgūt savu spozmi tikai tad, kad no telpām tiks izlikts tajā esošais bārs. Tas tādēļ, ka pils sākotnēji būvēta un lolota atturībnieku biedrības vajadzībām.
Vecmīlgrāvja dārgumus savulaik izveidojis Augusts Dombrovskis – viens no pirmajiem latviešu mecenātiem, kokrūpnieks un vijoļu meistars, vecākais no astoņiem bērniem, kas ne dienu nav gājis skolā. Lielāko daļu ģimenes naudas tēvs atstājis dažādās dzertuvēs, kas ģimenes dzīves apstākļus padarīja vēl grūtākus. Iespējams, tieši šis apstāklis vēlāk Augustu padarīja par pārliecinātu atturībnieku. Pēc Dombrovska iniciatīvas Mīlgrāvī tapa jauns skolas nams strādnieku bērniem. Skolu iesauc par Zaļo skolu. Viņš lielu akcentu lika uz izglītību, ticot – ja būs ielikti kārtīgi pamati, izaugs arī kārtīgs cilvēks. Dombrovskis saviem strādniekiem iznomājis zemi, piešķīris būvmateriālus ar izdevīgiem kredīta nosacījumiem dzīvojamās mājas celtniecībai, bet ar noteikumu – ja darbinieks nododas dzeršanai, tad namiņš viņam tiks atsavināts.
Jau kādu laiku Ziemeļblāzmas kultūras pils atguvusi savu cēlumu. Ir sakopts unikālais jūgenda laika arhitektūras mantojums – pils un parks ap to
