Kaut arī beidzamajos gados Jelgavā, piesaistot ES fondu līdzekļus, veikta centrālo ielu rekonstrukcija, lielākā daļa jeb 53 procenti, kas atrodas nomalē, nav asfaltētas un vasarā put. Vairumā tām gan izveidota notekūdeņu novadīšanas sistēma, un lielos dubļos jelgavniekiem nav jābrien.
«Tā nolāpītā Volodjas dēļ!»
Sešdesmitajos gados, pilsētā izvēršoties individuālo māju apbūvei, Viskaļos, kas atrodas dienvidu nomalē agrākajā sakņudārzu rajonā aiz gaisa tilta, radās Ķeguma, Loka, Sargu, Liepājas un vairākas citas ielas. Vēl joprojām lielai daļai šā rajona māju nav ne kanalizācijas, ne ūdensvada. Toties ir grāvji, kas no samērā zemās vietas aizvada sniega un lietus ūdeņus. Mājas īpašnieks Liepājas ielas iedzīvotājs pensionārs Jāzeps Stepiņš atceras septiņdesmitos gadus, kad šo grāvju vēl nebija. Ūdens viņa jaunuzceltajā mājā kāpis līdz slieksnim. Bērnus tad vajadzējis «likt padusēs» un nest līdz Viskaļu ielai, kur bija sausāks. Izrādās, ka Liepājas ielas grāvja rakšanā nozīmīga loma bija padomju līdera Ļeņina dzimšanas dienai, ko 22. aprīlī atzīmēja visā Padomju Savienībā un kas Latvijā parasti iekrita tieši pavasara palu laikā, kad sniegi kūst un ūdens līmenis ceļas. 1974. gadā tagadējā Hercoga Jēkaba laukumā atklāja jaunu Ļeņina pieminekli. J.Stepiņš atceras, ka toreiz «tā nolāpītā Volodjas dēļ» pa Jelgavas nomales ielām braukājuši atbildīgi pilsētas vadības pārstāvji, kas ne tikai skatījušies, lai pie visām mājām būtu izkārti karogi, bet arī aicinājuši ļaudis, lai nāk uz pieminekļa atklāšanu. «Es tolaik biju jaunāks un ziķerīgāks – pasūtīju viņus tālāk. Teicu, ka par tādu slapjumu nevaru ar bērniem līdz pilsētas centram izbrist. Ticēsiet vai ne, bet otrajā dienā uz mūsu ielu tika atvests ekskavators un nedēļas laikā izrakts lielais grāvis,» stāsta Jāzeps. Ūdens pazuda, un Stepiņiem parādījās jauni kaimiņi, kas kaut cik sausajā vietā labprāt bija saņēmuši apbūves gabalus. Pēc J.Stepiņa domām, tagad ielai kaitinoša problēma ir lielie putekļi, kuru dēļ vasarā logus turēt vaļā var tikai agri no rīta. Tie nāk istabā pat pa sētas puses logiem. Labāk esot vienīgi tad, ja ielu nolej ar ķīmisku šķidrumu un seguma virskārta sacietē.
Saskaņā ar pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» informāciju šogad ielu grants seguma atputekļošana Jelgavā plānota 100 000 kvadrātmetru platībā un aptvers Liepājas, Romas, Atmodas, Emīla Dārziņa, Salnas, Platones, Birzes, Lāču, Eduarda Veidenbauma un Egas ielu, kā arī Bērzu ceļu posmā no Institūta ielas līdz Pērnavas ielai, Vecā ceļa posmu no Institūta ielas līdz Pērnavas ielai, Rogu ceļu, Būriņu ceļa atzaru no Baložu ielas. Šiem darbiem plānotais finansējums ir 20 tūkstoši eiro. Atputekļošanu plānota maijā, un pēc vajadzības to varētu atkārtot arī vasarā.
Respektē televīziju un presi
Romas ielas sākumā stāv ātrumu ierobežojoša zīme «40». «Ziņas» novēroja, ka, vēloties pasaudzēt savus spēkratus no dubļu šļakatām, autovadītāji brauc lēnāk par atļauto ātrumu. Romas ielas māja, kurā dzīvo mākslinieka Ulda Rogas ģimene, ir apstādīta ar biezām eglēm, kas sausajās vasarās daļēji aiztur putekļu mākoņus. U.Roga atzīst, ka 2011. gadā iesāktā ielu atputekļošana uzlabojusi iedzīvotāju dzīves apstākļus, tomēr īstu atrisinājumu, viņaprāt, varētu dot tikai asfaltēšana. «It kā tā ķīmija mazliet glābj, bet, tiklīdz ielu nogreiderē, tā cietā virskārta pazūd un atkal putekļi iet pa gaisu. Tad tu zvanies, lūdzies, lai ielu ķīmiski apstrādā vēlreiz. Kad saki, ka sūdzēsies medijiem, tad arī izdara,» smejas mākslinieks. Viņš stāsta, ka parasti vasarā Romas ielas ķīmiskā apstrāde notiek divas reizes, bet greiderēšana biežāk – katru mēnesi. Ja to darītu retāk, uz ielas būtu dubļi. «Ir vēl jautājums, cik tā ķīmija veselīga, bet gribētos, lai ar šo šķīdumu iela tiktu nolieta pēc katras greiderēšanas.»
Asfalta vietā ātruma ierobežojums
Par Romas ielas asfaltēšanu tiek cerīgi baumots jau vairākus gadus. Agrāk minēts 2015. gads, tagad jau – 2020. «Vai tad nevar vienreiz sadūšoties! Ūdens un kanalizācijas vadi Romas ielā ir salikti. Atliek tikai asfaltēt!» saka mākslinieks. «Es braukāju pa Jelgavu mālēdams – ir noasfaltēta samērā nomaļā 5. līnija, bet Ruļļu iela, kas visam rajonam ir centrālā maģistrāle, neasfaltēta arī paliek,» ievērojis U.Roga.
Saskaņā ar pašvaldības informāciju ielu asfaltēšana šogad nekur nav paredzēta. Pēc neoficiālas informācijas, tai tiek gaidīts ES vai vismaz valsts līdzfinansējums. Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu putēšanu, atsevišķās grants seguma ielās ar lielāku autotransporta plūsmu – Platones, Zvaigžņu, Emburgas, Birzes, Līču, Cepļu, Upes un Apšu, Stadiona un Viktorijas ielā, kā arī Bebru un Mazajā ceļā – uzstādītas ātrumu ierobežojošās ceļa zīmes 30 kilometru/stundā. 40 kilometru zonas ātruma ierobežojums, kā jau minēts, uzstādīts Romas ielā.
«Pilsētsaimniecība» izstrādājusi 12 ielu greiderēšanas maršrutus, kas aptver 200 grants seguma ielu. Tās tiek greiderētas reizi mēnesī vai arī biežāk, ja segumā veidojas šķērsviļņi, rises vai bedres, kas dziļākas par sešiem centimetriem.
Pensionētā grāmatvede no Bērzu ceļa Pārlielupē Genovefa Aļeksejeva stāsta, ka vairākas reizes pa tālruni 8787 zvanījusi «Pilsētsaimniecības» informācijas centram, ka vajadzētu iztīrīt aizaugušās trotuāru apmales Pērnavas ielā un Bērzu ceļā, taču viņas ieteikums nav atradis dzirdīgas ausis. «Jelgavai bija 750 gadu jubileja, bet pilsētas sapošana attiecās tikai uz galvenajām ielām,» atzīst kundze. Viņa domā, ka varbūt šo darbu varētu paveikt arī paši jelgavnieki Lielās talkas laikā.
