Jelgavas slimnīcas vadītājs
Andris Ķipurs pilnībā atbalsta valdības akceptētās izmaiņas rezidentu
sadales un finansēšanas noteikumos, kas paredzētas, lai jaunos ārstus
aktīvāk virzītu strādāt reģionos un valsts un pašvaldību ārstniecības
iestādēs. Viņaprāt, noteikumos būtu jāiestrādā pat stingrāki kritēriji,
piemēram, atbilstoša dzīvesvieta.
«Būtu loģiski, ja mēs spētu izvēlēties tos rezidentus, kas dzīvo
Jelgavā, kuru vecāki strādā mūsu slimnīcā, jo tā būtu garantija, ka pēc
noteiktajiem trim gadiem viņš nepametīs mūsu slimnīcu, jo arī tagad ir
situācijas, kad mēs speciālistu izaudzinām, bet Rīga viņu «nosmeļ».
Slimnīcas varētu izsniegt garantijas vēstules, līdz ar to prioritāte
būtu vietējiem jaunajiem speciālistiem, nevis tiem, kam vienkārši
jānoslēdz līgums ar slimnīcu,» pauda Ķipurs.
Tāpat viņš ir pārliecināts, ka personām, kuru apmācība rezidentūrā
tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras beigšanas
Latvijas teritorijā būtu jānostrādā pieci, nevis trīs gadi, kā paredz
noteikumi.
«Šo speciālistu apmācībā ieguldīti lieli līdzekļi no valsts budžeta,
bet viņi paceļ cepuri un ir prom. Neredzu šķēršļus, kas traucētu
nostrādāt noteiktu laiku Latvijā,» uzskata Jelgavas slimnīcas vadītājs.
Ķipurs atklāj, ka speciālistu trūkumu ārstniecības iestāde pašlaik
neizjūt, taču ir grūti nodrošināt dežūras, jo darbinieku slodze ir
liela.
Kā ziņots, turpmāk gadījumos, kad pretendentiem uz rezidentūru būs
vienādi sasniegumi pamatstudiju mācību procesā un līdzvērtīgi rezultāti,
prioritārā kārtībā no valsts budžeta līdzekļiem finansētās rezidentūras
vietās uzņems tos rezidentūras pretendentus, kuri noslēguši vienošanos
ar ārstniecības iestādi vai pašvaldību ārpus Rīgas. Iepriekš gan
Veselības ministrija vēlējās, ka līgums ar reģionālo slimnīcu kalpotu
par galveno prioritāti, uzņemot pretendentus rezidentūrā.
Tāpat noteikumi paredz, ka personām, kuru apmācība rezidentūrā tiks
finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras beigšanas
turpmākie trīs gadi jāstrādā iegūtajā ārstniecības specialitātē Latvijas
teritorijā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības
inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā.
Ja šie nosacījumi netiks pildīti, par rezidentūru samaksātos valsts
ieguldītos līdzekļus nāksies atmaksāt. Jau tagad šāda norma attiecas uz
rezidentiem, kas par valsts līdzekļiem sākuši rezidentūru līdz 2011. gada
30. augustam.
Foto: Raitis Puriņš
