Kopš septembra LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātē (ITF) dekāna pienākumus pilda docents Gatis Vītols. Pusgada laikā kolēģi un studenti viņu novērtējuši kā jaunu un mūsdienīgi domājošu profesionāli, kurš fakultātei devis nākotnes perspektīvas un ļoti īsā laikā fakultātē ienesis pozitīvas pārmaiņas, kas virzītas uz ilgtspējīgu attīstību – tieši šādiem vārdiem viņš izvirzīts universitātes Gada dekāna goda nosaukumam, kuru arī ieguvis. Domājot par ilgtspējīgu attīstību, G.Vītola mērķis ir fakultātē radīt ģimenisku atmosfēru gan mācībspēku savstarpējās attiecībās, gan attiecībās ar studentiem, tai skaitā ar studentiem panākot vienkāršu komunikāciju. Kopš jaunais dekāns sācis pildīt savus pienākumus, vairāk tiek domāts par fakultātes tēla popularizēšanu, aktivizējot informācijas plūsmu gan fakultātes mājas lapā, gan sociālajos tīklos. Norit darbs pie kursu un programmu uzlabošanas, fakultāti apmeklē arī vieslektori. Taču mūsu sarunu G.Vītols iesāk ar stāstu par plašāko studējošo pašpārvaldi fakultātes 15 gadu pastāvēšanas laikā – šobrīd tajā darbojas vairāk nekā divdesmit studentu, tātad aptuveni desmitā daļa visu studējošo.
– Kāds varētu būt studentu augstās aktivitātes iemesls?
Katram ir savi iemesli, kāpēc viņš iesaistās pašpārvaldē. Kāds vēlas ar saviem lēmumiem ietekmēt universitātes darbu, cits gūt komunikācijas pieredzi, vairāk runājot ar pasniedzējiem, uzņēmējiem, cits iestājas tāpēc, ka draugs iestājies. Domāju, daudzi pašpārvaldē iesaistījušies tāpēc, ka viņiem tur ir gana jautri. Mēs ar studentiem arī esam sākuši nelielus projektiņus – viņi kaut ko iniciē, mēs no dekanāta puses atbalstām, un var redzēt, ka komunikācija starp dekanātu un studentiem ir uzlabojusies.
– Pieminējāt, ka kopā ar studentiem esat sākuši vairākus projektus.
Piemēram, studenti gribēja uzbūvēt spēļu arkādi – ir jāuztaisa kaste, jāpasūta pogas, jāpārprogrammē mazs datoriņš. Tas īsti neietilpst nevienā studiju kursā. Cik nu studentiem tie ienākumi ir lieli, tāpēc viņi nāk uz dekanātu, un mēs labprāt atbalstām.
Studiju procesā ļoti svarīgs ir radošums. Universitātes gatavo speciālistus uzņēmējiem, kas daļēji ietekmē studiju procesu, jo viņiem ir nepieciešami speciālisti konkrētās nozarēs. Lielās universitātes, es gribu ticēt, vēl ir saglabājušas to radošuma platformu, kad students var brīvi izteikties un neviens nepakratīs pirkstu, ka tā domāt ir nepareizi un ka tas nederēs tam uzņēmumam, kurā iesi strādāt. Mēs arī cenšamies atdzīvināt to, ka studenti var atnākt, izteikties un iniciēt projektus. Iespējams, tāpēc, ka esmu gados jaunāks, mums veidojas labāks kontakts, bet man arī jāseko līdzi viņu vēlmēm. Pagaidām gan vēl neviens nav paprasījis neko tādu, kur mēs nevarētu atļauties palīdzēt.
Pats savulaik vadīju fakultātes pašpārvaldi. No dabas esmu samērā kautrīgs cilvēks, bet pašpārvaldes vadīšana un vēl citas lietas man palīdzēja nodibināt kontaktus ar uzņēmējiem. Atceros, kā es pirmo reizi no pašpārvaldes gāju uz tikšanos ar uzņēmējiem. Toreiz sarunāju mūsu ITF dienu pasākumam 500 latu. Tā pieredze, ko var šādi gūt, nav tik vienkārši izmērāma.
Dažos gados tu izej cauri ne tikai studijām, ne tikai sāc strādāt, bet vēl darbojies pašpārvaldē vai, piemēram, korī. Un tev tiek arī piedāvātas iespējas doties uz ārzemēm. Es saku saviem studentiem, lai viņi iesaistās «Erasmus» apmaiņas programmā, brauc pastudēt pusi gada uz Portugāli, Spāniju, Turciju. Ne jau ārzemju studiju kursu zināšanas ir galvenais, bet tas, ka ielec citā vidē un izdzīvo, paver plašāku redzējumu. Tas arī informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT) speciālistam ir ļoti vajadzīgs.
Studentam liekas, ka darba intervijā vērtēs tikai, vai esi apguvis to vai citu programmu. Taču darba devējam ir svarīga arī tava prasme komunicēt, lietot svešvalodu, organizēt, strādāt komandā. IT speciālisti sen vairs nav vientuļie ērgļi, kas kaut ko programmē savā stūrītī. Tas ir darbs grupās un arī starptautiskās grupās. Mums ir studenti, kas praksē iet angļu vai amerikāņu uzņēmumos, un viņu darba valoda ir angļu valoda. Vai, piemēram, daži mūsu absolventi devušies komandējumos uz Dominikānu vai Ganu. Ir labi, ka tu māki tehniski lietas izdarīt, bet tev jāmāk arī vietējam cilvēkam izstāstīt, ka tas, ko tu dari, būs viņam noderīgs. Tas ir darbs, kas nemitīgi piespiež augt, jo visu laiku ir jāmācās jaunas lietas. Zinātkāre un tas, ka vari iemācīties kaut ko jaunu, ir jāieliek universitātei.
– IT speciālisti laikam nevar sūdzēties par darba trūkumu?
Nē, studenti jau trešajā ceturtajā kursā sāk strādāt, un absolvējot strādā jau praktiski visi. Drīzumā Eiropā trūks ap miljonu, pasaulē ap trim miljoniem speciālistu. Kā teica viens students, IT jomas bonuss ir tāds, ka tev nav jāmeklē darbs, darbs meklē tevi. Mūsdienās tā ir liela ekstra. No darba piedāvājuma viedokļa, ir ļoti plašas iespējas, ja tev ir prasme mācīties, komunicēt un sadarboties. Domāju, lielākajai daļai mūsu studentu ar to nav problēmu.
– Tad jau konkurss jūsu fakultātē droši vien ir liels, vēl arī ņemot vērā lielo interesi LLU atvērto durvju dienā un faktu, ka nesenajā Latvijas Ēnu dienā programmētājs bija otra skolēnu pieprasītākā profesija?
Pagājušajā gadā darba devēji LLU bija iekļāvuši atzītāko universitāšu TOP 3, un arī programmētāju viņi nosauca kā pieprasītāko profesiju. Tajā pašā laikā, piemēram, aizpagājušogad mums bija konkurss uz budžeta vietām, bet pērn visas nenokomplektējām – dažas palika pāri. Sapratām – ļoti daudzi vēl nezina, ka Jelgavā var studēt IT. Gadās, ka jelgavnieks aizbrauc studēt uz Rīgu un pēc tam saka – nezināju, ka šo profesiju varu apgūt arī Jelgavā. Taču mūsu fakultāte ir viena no vecākajām IT fakultātēm Latvijā, mums ir jau 15 gadu, un mūsu absolventi strādā praktiski visās lielākajās IT firmās Latvijā.
Varbūt nezināšanu nedaudz ietekmē arī universitātes nosaukums, taču, domāju, vajadzētu būt skaidram, ka tik liela universitāte kā LLU nesagatavo vien lauksaimniekus – Lauksaimniecības fakultāte ir samērā maza uz dažu citu fakultāšu fona. Tāpēc mēs cenšamies uzrunāt cilvēkus, šogad arī «Skolas» izstādē par mums bija liela interese. Domāju, mūsu studiju kvalitāte nebūt nav sliktāka kā Rīgas universitātēs. Lielākā daļa pasniedzēju ir ar doktora grādu un zinātnisko pieredzi, un vēl bonuss, ka esam samērā jauni – vairums pasniedzēju ir vecumā no 30 līdz 45 gadiem. Tā ka nākotnē skatos pozitīvi. IT joma ir tik pieprasīta un interesanta, ka, domāju, kad pārdzīvosim 90. gadu demogrāfisko bedri, kas ir visā Latvijā, nokomplektēsim savas grupas un turpināsim attīstīties. Latviju kā studiju vietu izvēlas arvien vairāk ārzemnieku, no mūsu universitātes pieprasītākā ir Veterinārmedicīnas fakultāte. Iespējams, jau tuvākajos gados arī mūsu fakultātē būs pilna laika ārzemju studentu plūsma.
– Runājot par studentu piesaisti, pavisam nesen esat noslēguši līgumu ar Jelgavas Izglītības pārvaldi par skolēnu apmācīšanu programmēšanā.
Jelgavā ir daudz skolu, kur māca informātiku. Kad Izglītības pārvalde pie mums viesojās, viņi bija pārsteigti par mūsu infrastruktūru, laboratorijām un programmām. Tad mēs iniciējām šādu projektiņu, lai veicinātu Jelgavas skolēnu konkurētspēju gan Latvijā, gan tālāk jau pasaules tirgū. Sākām atlasīt skolēnus, lai apmācītu darbā ar «Java» programmēšanas valodu. Tas ir pirmais solis, kā mēģinām sagatavot skolēnus, lai viņi varētu konkurēt informātikas olimpiādēs Latvijas un varbūt pat Eiropas vai pasaules līmenī.
Jelgavā ir interesanti jaunieši. Nupat viens 6. klases puika uzvarēja programmēšanas konkursā, izkonkurējot vidusskolēnus. Vēl mūsu rīkotajā starptautiskajā studentu matemātikas olimpiādē Jelgavas skolniece ieguva trešo vietu. Mums ir apdāvināti skolēni, un šādi viņiem iedodam vēl papildu zināšanas. Tas nav piespiedu kārtā, un arī nekādas naudiņas no viņiem neprasām. Feini, ka veidojas tāda sadarbība, un, domāju, ar Izglītības pārvaldi arī turpmāk sadarbosimies dažādos projektos. Mums ir arī projekti ar tehnikumiem – ar Jelgavas tehnikumu, nupat noslēdzām sadarbības līgumu ar Saldus tehnikumu –, lai IT zināšanu bāze Latvijā uzlabotos. Kā teikusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, mums vajadzētu iedrošināt jauniešus no IT lietotājiem kļūt par tehnoloģiju radītājiem. Tas atkal ir saistīts ar radošumu. Ja mēs tehnoloģijas tikai prasmīgi lietosim, tad neko nespēsim dot ne Latvijas, ne pasaules attīstībai.
– Kā panākt, lai no tehnoloģiju lietotāja izaugtu labs nozares speciālists? Lai nav tā, ka jaunietis izmācās, sāk strādāt, bet tad dzirdam par tādiem gadījumiem kā E-veselības sistēma, kuru gadiem nav izdevies sakārtot un kura stāv uz vietas.
Neteiktu, ka šī un vēl citas sistēmas stāv uz vietas tikai tehnisko realizētāju dēļ. Tā ir kompleksa problēma, ar kuru valstij vajadzētu tikt galā.
Manuprāt, mums ir ļoti labi speciālisti. Nupat pie mums viesojās cilvēks, kas piecus gadus IT speciālistus mācījis Anglijā, un viņš saka, ka tur studējošie Austrumeiropas jaunieši ir vieni no talantīgākajiem. Mainās tā paradigma, kā mēs apmācām šos speciālistus un kā komunicējam ar viņiem. Ja mēģinām radīt robotu paaudzi, kurai ieskaidrojam, ka uzņēmumā darbiniekam būs jāizpilda tikai uzliktie darbi, pamanot kādu kļūdu, viņš nemaz nepateiks, ka to vajadzētu izlabot. Ko tad, ja pašam to arī liks izdarīt?
Jārada tāda sistēma, kur darbinieks var brīvi izpausties un teikt – man šķiet, sistēma šajā vietā ir nekorekti veidota, mēs varam uzlabot šo modeli. Man patīk, ka atsevišķi IT nozares lielie uzņēmumi savu darbinieku ikdienu organizē, iekļaujot radošumu, dodot pietiekami daudz laika atpūtai. Darbiniekam jārada sajūta, ka viņa devums tiešām ir novērtēts, ka viņa darbs ne tikai vairo peļņu, bet ir nozīmīgs nozarei un sabiedrībai. Tad arī rodas motivācija izdarīt kvalitatīvāk, nevis tā, lai ātrāk nodotu un saņemtu naudiņu.
Man šķiet, tas ir motivācijas jautājums. Katrs cilvēks kaut ko ļoti labi prot. Arī IT nozarē mums ir meitenes, kurām varbūt ne tik labi padodas programmēšana, bet viņām ļoti labi padodas projektu vadība. Vai ir puiši, kuriem ļoti labi padodas datorgrafika, bet nepadodas datortīkli. Jāatrod cilvēka stiprās puses, un, ja viņu bīda uz to pusi, tur var iegūt labākus rezultātus. Nekas nav sliktāks, kā likt kādam darīt to, kas nepatīk. Tad viņš izdarīs sakostiem zobiem. Tā ir māksla uzņēmējiem un mums, pasniedzējiem, saprast cilvēka rakstura iezīmes, talantus un to, vai viņu nozarē piesaista datorgrafika vai viņam patīk izgatavot mājaslapas, programmēt sistēmas, vai vadīt IT projektus, un pabīdīt vajadzīgajā virzienā. Šī ir daudzu nozaru problēma. Mūsu nozarē arī gadās, ka cilvēks atnāk, jo labi maksās – sākotnējā alga tipiski ir pusotrs tūkstotis. Taču būs sarežģīti strādāt, ja tā nozare nepatīk.
– Pieminējāt meitenes – kāda ir puišu un meiteņu attiecība fakultātē?
Pēdējos gados aug to meiteņu skaits, kas izvēlas studēt mūsu fakultātē. Viņas saprot – tas, ka tā ir zēnu profesija, ir mīts. Pēc pēdējiem datiem, pamatstudijās meiteņu ir aptuveni 25–30 procenti, maģistrantūrā – 50 procenti. Maģistros skaits ir tik liels, iespējams, tādēļ, ka meitenes mērķtiecīgāk iet uz augstāku līmeni. Viņas jūt, ka IT uzņēmumos var strādāt kā projektu vai nodaļu vadītājas, piedalīties ES projektos, kur maģistra grāds ir svarīgs. Mums ir daudz meiteņu, kas tiešām labi programmē. Vai arī, piemēram, uz Zinātnieku nakti 2. kursa meitenes brīvprātīgi pieteicās lodēt LED kubus. Tās sen vairs nav tikai puišu lietas.
– IT speciālisti ir viena ābola puse, otra puse ir sabiedrība, kurai viņi strādā. Nesen Valsts kontrole, pētot IT valsts pārvaldē, atzīmēja, ka tehnoloģijas mums ir augsti attīstītas, radītas gudras sistēmas, taču izpaliek to lietojamība – cilvēkam tās nav saprotamas un ērtas. Kā sabalansēt speciālistu prasmes ar to, lai produkti būtu viegli lietojami?
Es domāju, ka runa ir par sabiedrības gatavību e-pakalpojumiem kopumā un arī valsts iestādēs. Tehnoloģijas skrien ātrāk nekā cilvēks. Nopērc jaunākā modeļa telefonu, bet pēc pusgada klajā tiek laists vēl jaunāks. Cilvēkam ir grūti izsekot līdzi tehnoloģiju attīstībai, bet es neteiktu, ka visam vienmēr vajag tikt līdzi un pilnvērtīgi izmantot visas piedāvātās funkcijas. Taču viens IT virziens, kurš mums gan jāattīsta, ir lietojamība, kad radi tehnoloģijas un risinājumus tā, lai cilvēks tos var izmantot. Domāju, viens no iemesliem, kāpēc «Apple» produkti kļuvuši tik populāri, ir tāpēc, ka tiem ir samērā vienkārša saskarne un dizains – produkti un sistēmas jāspēj radīt tā, lai cilvēki tos saprastu. Varam jau visu ko tehnoloģijās salikt iekšā. Bieži vien specifikācijas, ko gan valsts, gan uzņēmumu līmenī prasa radīt, ir tik komplicētas, ka tajā pašā elektroniskās deklarēšanas sistēmā puse lietotāju vienmēr kaut kur ieķeras.
Ceru, ka tā lieta palēnām kustas uz priekšu. E-prasmju nedēļā pie mums varēja pamācīties vairākas prasmes. Studenti man stāsta – ziniet, pie mums bija sieviete gados, kura gribēja iemācīties izveidot prezentāciju. Vēl viens piemērs – mans vectēvs, kuram nesen nopirkām datoru. Mums dārza darbos vajadzēja viņa palīdzību. Prasu – klau, vectēv, vai tu vari pateikt, kā tur īsti ir –, viņš atbild – ko tu man prasi, paskaties «gūglē». Plaša daļa sabiedrības cenšas apgūt tehnoloģijas, kam nav intereses, tie arī necentīsies. Tagad lielākā daļa cilvēku prot lietot mobilos telefonus, kaut tās sākumā bija galvassāpes. Arī cilvēki gados spēj tikt ar tehnoloģijām galā, ja tās izveidotas gana draudzīgas.
Mēs arī universitātē mācām, kā izveidot saskarnes tā, lai var saprast, kas kur jāspiež, kur jāparādās izsaukuma zīmītei, kur ne. Ja tam pievērsīsim mazāk uzmanības un centīsimies produktus radīt ļoti ātri, aiziesim citā galējībā, radot sistēmas un produktus, kurus neviens nevarēs saprast. Tāpēc arī katram studentam jāiziet programmu kvalitātes kursi, jāsaprot, kā testē programmu un kā novērst kļūdas. Testēšana un dokumentācija ir liela daļa no izstrādes. Tu kaut ko radi, bet tev jāspēj to dokumentēt un izveidot tā, lai cilvēki spēj to lietot. Citādi nav jēgas.
Līdzīgas problēmas varētu būt gan ar Valsts ieņēmumu dienesta sistēmu, gan E-veselības sistēmu, kad ātri jānodod produkts, jāpalaiž lietošanā, taču lietotāji to nespēj sagremot. Valstiskā līmenī jāpievērš uzmanība sabiedrības izglītošanai, un tas prasa laiku. Censties cilvēkam vienkāršā valodā izskaidrot pamatlietas, lai viņš pats var savu deklarāciju iesniegt un neiet garās rindās stāvēt, lai spēj pats elektroniski parakstīt dokumentu.
Daudzi lieto sociālos tīklus, tā arī ir sava veida mācīšanās, kā pievienot bildes, kas ir fails. Tehnoloģijas ir tas pats, kas nauda – tas ir rīks, ar kuru tu vari izdarīt labumu un ļaunumu un kas tev var nest labumu un ļaunumu. Sociālos tīklus, kā «feisbuku» vai «draugus», iespējams izmantot dažādi. Var pavadīt visu dienu, skatoties smieklīgo kaķu video un ieiet pilnīgā transa stāvoklī, bet portāli var būt arī ļoti labs veids, kā nodot informāciju. Mēs fakultātē praktizējam sociālo tīklu lietošanu, lai komunicētu ar studentiem, uzņēmumiem, kas arī mums izteikuši komplimentus par aktivitāti. Piekrītu, daļa informācijas sociālajos tīklos ir bezjēdzīga. Tehnoloģijas nav labas vai ļaunas, atkarīgs, kā tās tiek izmantotas.
