Temperatūras rekords, koru un deju kolektīvu skates, bērza sulām pildītie trauki, dārza darbi nu jau katram liek pamanīt, ka pavasaris ir klāt. Tomēr otrdienas vakarā stundu nosēdēju pie televizora, skatoties režisora Jura Pakalniņa un scenārija autores žurnālistes un preses brīvības aizstāves Sanitas Jembergas filmu «Ģenerālplāns», kas tapusi, sadarbojoties Latvijas un Lietuvas nacionālajiem kino centriem, Eiropas Savienības programmas «Radošā Eiropa» un dažādiem citiem atbalstītājiem. Tomēr mani neatstāj sajūta, ka šī problēma «ir ar bārdu». Manuprāt, par to liecina, piemēram, fakts, ka šodien Jelgavā draudzības vizītē ierodas divpadsmit Ukrainas parlamentāriešu. Ukrainā, kas ir uz demokrātiskām Eiropas vērtībām orientēta valsts, putiniskais projekts par «Novorosiju» ir salauzis zobus. Tālāk par Krimu netiek.
Kārtējais putiniskās Krievijas izlēciens ir martā piespriestais tiesas spriedums pērn Maskavā aizturētajam Lietuvas pilsonim izlūkdienesta darbiniekam Aristidam Tamošaitim. Cietumsods –12 gadu par spiegošanu. Savukārt februārī ar līdzīgām aizdomām Maskavā aizturēts igauņu uzņēmējs Raivo Susi, kurš nodarbojas ar reaktīvo lidmašīnu remontu un pārdošanu. Šie aizturēšanas un tiesāšanas gadījumi, tāpat kā 22 gadu cietumsods ukraiņu patriotei Nadeždai Savčenko, manuprāt, liecina par Putina režīma beigām. Proti, ja nespēj atrast atbalstītājus Baltijas valstu vai Ukrainas krievos, tad vismaz pazemos, liks cietumā tos pretiniekus, kuriem var tikt klāt.
Par pavasari arī vīpsnā. «Arābu pavasaris», ko ievadīja protesti pret autoritāriem režīmiem Sīrijā, Libānā, arī citās arābu valstīs, ar politiskām un ekonomiskām krīzēm, bēgļu straumēm vērsies pret pašu demokrātisko Eiropu. Un tomēr gribas domāt par labo cerību pavasari.
