Jaunajā atskaites periodā Latvijai piešķirto ES līdzekļu apguve notiek pārāk lēni.
Viens no viesiem Jelgavā kā «Latvijas jauniešu galvaspilsētā 2016» pagājušā nedēļā bija Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka. Pirms tikšanās ar jauniešiem viņa intervijā «Zemgales Ziņām» atklāja savu redzējumu uz aktualitātēm, kas saistās ar Latvijas dalību ES.
– Kā vērtējat plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam Latvijai piešķirtās Eiropas Savienības naudas apguvi?
Manuprāt, situācija nav iepriecinoša. Šajā plānošanas periodā Latvijai ir piešķirti 5,6 miljardi eiro. No tiem 1,2 miljardi – lauksaimniecības un zivsaimniecības atbalstam, bet 4,4 miljardi ir tā dēvētā Eiropas fondu nauda uzlabojumiem veselības aprūpē, izglītībā, valsts pārvaldē, inovācijām, vidējiem un maziem uzņēmumiem un citiem mērķiem. Nozaru griezumā no 4,4 miljardiem lauvas tiesu – ap 20,7 procentiem – saņems transports un tā infrastruktūra. Protams, mēs kā Latvijas pilsoņi esam ieinteresēti, lai šī septiņu gadu laikā piešķirtā nauda, kas veido aptuveni Latvijas viena gada budžeta summu, tiktu efektīvi izmantota. Nerodot naudai pielietojumu, tā atgriezīsies ES budžetā. Līdzīgi notiek arī ar valsts budžeta līdzekļiem – ja kāda valsts struktūra neizmanto piešķirtos līdzekļus, tā tos zaudē.
Līdz 2016. gada aprīlim izmantotā ES nauda procentuāli mērāma tikai padsmit procentos no 100. Pagājuši divi gadi kopš 2014. gada, kad sākās jaunais plānošanas periods, un, ja tādā tempā rīkosimies ar pārējo naudu, tad liela daļa no piešķirtās summas paliks neizmantota. Pēdējā laikā var dzirdēt optimistiskus apgalvojumus, ka šogad ES līdzekļu apguves temps sasniegs pat 90 procentu no plānotā. Negribu spriest, tas ir reāli vai ne. Priecājos vienīgi par to, ka šis temats tiek apspriests medijos, valdībā, sabiedrība apzinās situācijas nopietnību un kaut kas tiek darīts lietas labā.
– Vai Eiropas Komisija aizrādījusi Latvijas valdībai par lēno tempu?
Principā nē. Eiropas Komisija ir piešķīrusi Latvijai šos līdzekļus, un sācies periods, kad tie jāliek lietā. Par fondu izmantošanu Eiropas Komisijā gan regulāri notiek sarunas ar Latvijas amatpersonām, taču tas ir normāls darba process, nevis aizrādījumu izteikšana.
– Iepriekšējā atskaites periodā no 2007. līdz 2013. gadam ES fondu apguve Latvijā taču noritēja sekmīgi.
Jā, bet nevar īsti salīdzināt šo periodu ar iepriekšējo. Ir mainījušās ES nostādnes par to, kā jāplāno līdzekļu izmantošana, pēc kādiem kritērijiem tie jārealizē. Efektīvas līdzekļu izmantošanas prasības ir daudz stingrākas, tādēļ visām ES dalībvalstīm, ieskaitot Latviju, nepieciešamas izmaiņas nacionālajā likumdošanā.
– Pagājušā gada nogalē Jelgavas domē notika diskusija par ieceri būvēt Ziemeļu tiltu pār Lielupi. Bija argumenti «par» un «pret». Viens no domes priekšsēdētāja «par» argumentiem bija – šis tilts būtu jābūvē, jo jāizmanto ES nauda, kamēr mums vēl to piešķir.
ES līdzekļu piešķiršana dalībvalstīm, ieskaitot Latviju, ir privilēģija, tas neturpināsies bezgalīgi. Kad dzīves līmenis Latvijā tuvināsies vidējam ES līmenim, fondi vairs nebūs pieejami tādā apmērā kā līdz šim, tāpēc mums jāizmanto šī privilēģija. Paskatoties, kādos ievērojamos objektos pēdējā laikā tikuši izlietoti ES līdzekļi, kā labu piemēru var minēt Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmisko centru Rīgā, Torņakalnā. Tā uzbūvēšanā 30 miljoni eiro nāca no ES budžeta un tikai pieci miljoni no Latvijas Universitātes budžeta. Pagājušajā atskaites periodā ievērojami līdzekļi – 18 miljoni eiro (15 miljoni no ERAF) – ieguldīti LLU attīstībā. Cits piemērs – Jelgavas poliklīnika, kam tika piešķirti 167 tūkstoši eiro (143 tūkstoši no ERAF). Iespēju ir daudz, un tās jāizmanto pilnā mērā.
– Kopš 2014. gada ir pieejama atbalsta programma «Erasmus+», kurai, salīdzinot ar līdzšinējo programmu «Erasmus», ir par 40 procentiem lielāks budžets. Raksta, ka ar tās atbalstu apmēram četriem miljoniem eiropiešu būs iespēja ārzemēs studēt, iegūt darba pieredzi. Arī finansēšanas noteikumi vienkāršāki.
Iepriekš programma «Erasmus» vairāk bija domāta profesionālajai izglītībai, kā arī augstskolu auditorijai – studentiem un pasniedzējiem. Jaunizveidotā «Erasmus+» ir daudz plašāka un aptver visas ES iniciatīvas izglītības un sporta jomā. Tā ietver arī mūžizglītību, brīvprātīgo darbu, pieredzes apmaiņu, izmantojot dažādas prakses iespējas. Programmā aicināti iesaistīties ne tikai studenti un pasniedzēji, bet arī skolēni un citi interesenti. 2014. gadā «Erasmus+» programmu izmantoja seši tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Starp studentiem vieni no aktīvākajiem ir LLU pārstāvji.
– Mūsdienu Eiropā diemžēl ļoti saasinājies jautājums par drošību, terorisma draudiem.
Es Briseles lidostā biju divas dienas pirms tur notikušajiem sprādzieniem, un caur Briseles lidostu biju paredzējusi ceļot arī dienu pēc terora aktiem. Šie notikumi tā vai citādi skar katru Eiropas iedzīvotāju. Mēs gribam dzīvot miera ostā. Domāju, ka ES dalībvalstu vadītāji, kā arī iekšlietu un tieslietu ministri, pēc notikumiem tiekoties Briselē un panākot vienošanos par informācijas pastiprinātu apmaiņu, ir veikuši nozīmīgu darbu. Ja katra valsts turpinātu sevi aizsargāt tikai ar saviem spēkiem, tas nedotu augļus, jo terorismam nav robežu. Protams, domājot par Latvijas uzdevumiem, svarīgi ir stiprināt ES ārējās robežas. Svarīgi arī sadarboties ar trešajām valstīm gan jautājumos par terorisma novēršanu, gan nelegālo migrāciju, kuras aktualitāte pieņemas spēkā. Ja migrācijai tiks slēgta viena robeža, nav izslēgts, ka tā meklēs citus ceļus. Tostarp, iespējams, tas notiks caur mūsu valsts robežu. Protams, visi drošības pasākumi maksā naudu, tas reizē ir jautājums par katras valsts politiku un budžeta sadalījumu.
– Tuvojas 9. maijs, Eiropas diena. Kā domājat atzīmēt?
Jūs varat būt lepni – Jelgava ir pilsēta, kur šie svētki, Eiropas dzimšanas diena, tiek plaši svinēti. Diemžēl citviet Latvijā šī diena netiek atzīmēta ar jauniešu sacensībām, radošām aktivitātēm, iedzīvotāju pulcēšanos koncertos. Daudzi nezina par Robēra Šūmaņa deklarāciju un Eiropas dienu, tādēļ ir vērts atgādināt par situāciju Eiropā pēc Otrā pasaules kara. 1950. gada 9. maijā viens no gaišākajiem Eiropas prātiem Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, leģendāra persona, kura tēvs bija vācietis, bet māte no Luksemburgas, nāca klājā ar priekšlikumu radīt Ogļu un tērauda kopienu. Tādējādi valstu bruņošanās vienai pret otru kļuva neiespējama. Tālāk kopiena paplašinājās līdz vienotam Eiropas tirgum arī citās nozarēs un visbeidzot līdz Eiropas Savienībai, kāda tā ir tagad.
Eiropas Komisijas pārstāvniecībai nav tādu iespēju kā pašvaldībām izvērst svētkus visā pilsētā, tomēr arī mēs kopā ar dažādiem sadarbības partneriem rīkojam pasākumus, kas veltīti Eiropas dienai.
Lai gan maijs vēl nav sācies, pasākumi par godu Eiropas dienai jau rit pilnā sparā. Viens no mūsu projektiem ir «Atpakaļ uz skolu!» Tajā piedalās gan ES institūciju ierēdņi, gan politiķi, gan arī ārvalstu vēstnieki, kas martā, aprīlī, maijā dodas uz skolām un stāsta par savu pieredzi Eiropā. Pati braukšu uz Daugavpili. Tā ir brīnišķīga iespēja tikties ar jauniešiem, dalīties pieredzē. Piemēram, mana kolēģe Gita Bergere, būdama Mazsalacas meitene, izveidojusi fantastisku karjeru, kļūstot par nodaļas vadītāju ES statistikas birojā «Euroststat». Viņa šajā pavasarī dosies uz savu dzimto pilsētu.
Vēl pirms Eiropas dienas, 6. maijā, ap 400 skolēniem no visām Latvijas malām būs iespēja piedalīties dažādās izglītojošās un izklaidējošās aktivitātēs Rīgā – dodoties ekskursijās uz ES māju, vēstniecībām, Doma baznīcu, «Laimas» šokolādes muzeju un citiem objektiem, kuros ieguldīti ES līdzekļi. Kongresu namā būs arī svētku koncerts, ko ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs vērot televīzijā. Informāciju par visām plānotajām aktivitātēm un iespējām tajās iesaistīties var atrast mūsu interneta mājaslapā www.esmaja.lv.
– Daļa Latvijas iedzīvotāju 9. maijā, līdzīgi kā Krievijā, atzīmē uzvaru Otrajā pasaules karā.
Katrs šajā dienā taču var svinēt, ko vēlas. Svētkus uz savas ielas, vārda vai dzimšanas dienu, kāzu gadadienu – kas nu kuram no mums tajā brīdī aktuāls. Mēs vienkārši piedāvājam piedalīties mūsu svētkos – Eiropas dzimšanas dienā.
– Paldies, ka, viesojoties Jelgavā, atradāt laiku sarunai arī ar «Zemgales Ziņām». Taču kā Eiropas Komisija var atbalstīt medijus?
Iespēju robežās cenšamies atbalstīt medijus. Galvenokārt darbojamies kā viena punkta informācijas aģentūra – informējam par Eiropas Komisijas aktivitātēm, būtiskām likumdošanas un citām iniciatīvām, kas saistošas ikvienam Latvijas iedzīvotājam, organizējam žurnālistu seminārus un braucienus uz ES institūcijām. Patlaban esam iesaistījušies arī jaunizveidotā Baltijas mediju izcilības centra atbalstā – dodam viņiem telpas semināru un diskusiju norisei ES mājā Aspazijas bulvārī Rīgā.
Vēl aizvien arī profesore
Kopš 2011. gada ekonomikas zinātņu habilitētā doktore Inna Šteinbuka ir Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja. Eiropas Komisijā strādā kopš 2005. gada. Pirms tam vadījusi Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, bijusi Starptautiskā Valūtas fonda Ziemeļvalstu un Baltijas valstu direktorāta izpilddirektora vecākā padomniece Vašingtonā, kā arī ieņēmusi dažādus amatus Finanšu ministrijā. Darbojas «Ekonomistu apvienībā 2010».
I.Šteinbuka ir arī profesore Latvijas Universitātē un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle. 2008. gadā par izciliem sasniegumiem finanšu un ekonomikas jomā I.Šteinbukai piešķirts III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.
