Liela izšķiršanās, kuru koncertu apmeklēt, nedēļas nogalē gaidīja tautas dejas mīļotājus, jo vienlaikus jubileju svinēja divi kolektīvi – ar koncertuzvedumu «Jelgavas stāsti» desmitgadi atzīmējis deju kolektīvs «Zemgaļi», bet 25 svecītes ar «Stāstu par satikšanos» tortē nopūtis LLU jauniešu deju kolektīvs «Skalbe».
Viens no «Zemgaļu» stāstiem koncertuzvedumā bija par to, kā cēlušās Zemgales tautastērpa sieviešu aubes, klāsta kolektīva mākslinieciskais vadītājs Uldis Ozols. Zināms, ka Jelgavas pilī vairākus gadus kopā ar galmu dzīvojis Francijas karalis Luijs XVIII. Šajā laikā dāmas jau nēsājušas tilla naktscepures, no kurām iespaidojoties latviešu tautastērpā varētu būt ienākušas tilla aubes. Savukārt kāds cits stāsts bija par personībām, kas savu vārdu saistījušas ar Jelgavu, – piemēram, grāfu Kaliostro vai Kazanovu. Cits interesants stāsts vēsta, ka savulaik Jelgavā saimnieciskais gads ilga no Jāņiem līdz Jāņiem, nevis no Lieldienām līdz Lieldienām kā ārpus Kurzemes hercogistes. Stāstus iznesa tiem atbilstošs deju repertuārs.
Koncertu kuplināja «Zemgaļu» draugi: vidējās paaudzes deju kolektīvi «Daiļrade», «Dzīpars», «Gatve», «Kalve Zelta smiltis», «Ūsa», jauniešu deju kolektīvs «Laismeņa» un bērnu deju kolektīvs «Ieviņa».
Savukārt torti, kurā šogad dega jau 25 svecītes, «Skalbes» jaunieši dalīja ar iepriekšējo gadu dejotājiem, stāsta kolektīva mākslinieciskā vadītāja Liene Liniņa. Koncertā dejas mijās ar video materiāliem, kuros dejotāji atklāja savu ceļu līdz kolektīvam. Pašreizējais sastāvs izdejoja savu repertuāru, bet kādreizējie dejotāji izpildīja mīļākās dejas.
