Vēsturiskā romāna «Svina garša» varonī Matīsā ir daļa no rakstnieka Māra Bērziņa.
«Gribēju gan vēsturi atspoguļot, gan savu stāstu izstāstīt, bet tā, lai tie saplūst kopā,» sarunu ciklā «Kur piedzimst vārds» Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā tiekoties ar lasītājiem, par pērn izdoto un atzinību iemantojušo romānu «Svina garša» stāsta tā autors Māris Bērziņš.
Skarbums padara miermīlīgu
Romāns tapis Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas «Nacionālā identitāte» projektā «Mēs. Latvija, XX gadsimts». M.Bērziņš teic lielu paldies rakstniecei un projekta idejas autorei Gundegai Repšei, kura viņu uzrunājusi un piedāvājusi uzrakstīt par šo laiku grāmatu. M.Bērziņš toreiz atjokojis, ka viņam ir vienalga, par kuru laiku rakstīt, jo «ne par vienu laiku neko nezinu». Tad sekojis pusgada izpētes darbs, iepazīstoties ar darbiem par Latviju kara laikā, pēc tam klāt nākuši arī vēsturnieku pētījumi. Romāns tapis vairāk nekā gadu, un autors atzīstas, ka tobrīd dzīvojis it kā paralēlā pasaulē. «Atnāk ciemiņi un saka – nāc, piesēdi, bet sieva saka – neaiztieciet viņu, viņš šobrīd ir geto. Rakstnieka darbs nav viegls,» tā M.Bērziņš.
Autors teic, ka romānā ielicis savas atmiņas un arī galvenajā varonī Matīsā ir daudz no viņa paša. «Matīss ir naivāks, citādāks nekā es, nācās kā aktierim ielīst viņa ādā un domāt viņa domas. Taču esmu viņā daudz ielicis no sevis – kaut vai pacifisko noti,» skaidro autors. Bērnībā gribējis būt bokseris, taču, nonācis dienestā jūras kājiniekos un izjutis dienesta nežēlīgumu, sapratis, ka tas viņu vairs nesaista. M.Bērziņam nācies redzēt Afganistānā ievainotos. «Kad nes nestuvēs cilvēku, kam norauta kāja, roka vai sašķaidītas iekšas, redzi kara nejēdzību un absurdu, rodas jautājums, kāpēc tas viss. Kļuvu ļoti pacifistiski noskaņots. Tas skaudrums mani padarīja miermīlīgāku,» atklāj M.Bērziņš, kurš romānā gan neesot neko no sevis «norakstījis» nost. «Latviešu literatūrā rakstnieki daudz noraksta no sevis, piemēram, bērnības traumas. Nedomāju, ka «Svina garšā» kaut kas tika norakstīts, vairāk fiksēju to laiku,» tā M.Bērziņš.
Galvenā balva – iestudējums
Rakstot autors daudz izmantojis Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizēto periodikas datubāzi periodika.lv. Avīžraksti ne vien izmantoti tieši, bet tajos M.Bērziņš centies noskaidrot, vai 1939.–1941. gadā lietoti tādi vārdi, kādus autors gribējis tekstā izmantot. Faktus pārbaudīt palīdzējušas arī atmiņas par vecvecāku valodu. Savukārt kāds gadījums ar vecotēvu ietekmējis grāmatas nosaukumu. M.Bērziņa vecaistēvs patiešām sajutis svina garšu – Pirmā pasaules kara Brīvības cīņās viņam caur vaigu izgājusi lode, un kādu laiku viņš nav varējis parunāt. Arī medicīniskām precizitātēm autors pievērsis uzmanību, konsultējoties ar mediķiem. «Rakstot grāmatu, man bija noteikums, ka par katru vārdu esmu gatavs atbildēt,» tā autors.
Par romānu M.Bērziņš saņēmis vairākus apbalvojumus, tostarp Dzintara Soduma balvu un Baltijas Asamblejas balvu. Tomēr par galveno apbalvojumu viņš uzskata to, ka režisors Valters Sīlis «Svina garšu» iestudējis Nacionālajā teātrī. «Tas ir pagodinājums, ka cita mākslas žanra pārstāvis grib izmantot tavu darbu,» tā M.Bērziņš, kuram rezultāts ļoti paticis, taču iestudējuma tapšanā viņš nav iejaucies. Lai gan M.Bērziņš ir rakstījis lugas, «Svina garšu» dramatizēt nav uzņēmies. «Man patīk veidot dialogus, bet manī nav tās scēniskās izpratnes, ko skatuvei vajag,» tā M.Bērziņš. Tāpat viņam būtu grūti izvēlēties, ko no romāna materiāla iekļaut izrādē, bet ko atstāt ārpus tās. «Teātris ir ierobežots laikā un telpā, un tajā darbojas pavisam citi izteiksmes līdzekļi – romānu ar izrādi vispār nevar salīdzināt,» tā rakstnieks. Iestudējumā viņu spēcīgi ietekmējusi Jāņa Āmaņa pieeja Pētera lomas sagatavošanā – kaut loma neliela, aktieris apguvis viņa varoni raksturojošo Ilūkstes puses izloksni.
Tikšanos ar M.Bērziņu vadīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbiniece Liega Piešiņa, un tā notika ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tikšanos ciklā bibliotēkā jau viesojušās rakstnieces Nora Ikstena un Māra Zālīte, bet 24. aprīlī pulksten 14 pie lasītājiem ar stāstu par spilgto debijas romānu «Parādu piedzinēji» ciemosies Aldis Bukšs.
