Eiropas
Parlaments pieņēmis rezolūciju par visaptverošu pieeju ES
migrācijas politikai – centralizēta patvēruma sistēma ļaus ES
efektīvāk tikt galā ar joprojām augošo migrantu un patvēruma
meklētāju pieplūdumu, EP deputāti saka pieņemtajā rezolūcijā.
EP deputāti prasa arī nodrošināt iespējas, kā bēgļi droši un
likumīgi varētu pieteikties patvērumam Eiropas Savienībā,
nemeklējot cilvēku kontrabandistu pakalpojumus un neriskējot ar
savu dzīvību.
Rezolūcijā EP deputāti atzīst, ka ES patvēruma sistēma pie
pašreizējā arvien augošā migrantu pieplūduma nedarbojas, un
aicina pašos pamatos pārstrādāt Dublinas regulu, ieviešot
centralizētu pieteikumu pieņemšanu Savienības līmenī. Viņi
saka, ka šādā sistēmā katrai dalībvalstij varētu paredzēt
konkrētas kvotas, un tā varētu darboties, izmantojot vairākus
Savienības karstos punktus.
Rezolūciju, ko izstrādājušas EP deputātes Roberta Metsola
(EPP, Malta) un Kašetu Kjenge (S&D, Itālija), pieņēma ar 459
balsīm par, 206 pret un 52 atturoties.
Eiropas Komisija apņēmusies šī gada jūnijā vai jūlijā
iesniegt Dublinas III regulas grozījumus.
«Migrācijas problēmai nav ātra un vienkārša risinājuma.
Mums nav vajadzīgi jauni ārkārtas pasākumi, mums ir vajadzīga
ilgtspējīga nākotnē vērsta pieeja,» teica ziņotāja R.Metsola
plenārsesijas debašu laikā.
«Migrācija nav jāapkaro, migrācija ir jāpārvalda,» piebilda
EP otra ziņotāja K.Kjenge,
norādot, ka Eiropas līmeņa pieeja ir jābalsta solidaritātē un
atbildības dalīšanā.
EP deputāti uzsver, ka pašreizējā patvēruma pieteikumu
izskatīšanas sistēma nepietiekami ņem vērā īpašo migrācijas
spiedienu uz dalībvalstīm, kam ir ārējā ES robeža. EP deputāti
prasa taisnīgumu, dalītu atbildību, solidaritāti un ātru
pieteikumu izskatīšanu.
EP deputāti aicina dalībvalstis pildīt pienākumus attiecībā
uz bēgļu ārkārtas pārcelšanu, uzsverot, ka pašlaik ir reāli
pārcelta pavisam maza daļa no 106 000 patvēruma meklētājiem, kas
gaida pārcelšanu no Itālijas un Grieķijas. Attiecībā uz
pārmitināšanu, vajadzīga «saistoša un obligāta normatīva
pieeja».
EP deputāti iestājas par ES līmeņa migrantu atpakaļ sūtīšanas
noteikumiem, tā vietā, lai dalībvalstis divpusējās sarunās
mēģinātu vienoties ar trešajām valstīm par migrantu atpakaļ
sūtīšanu. Deputāti uzsver, ka migranti atpakaļ jāsūta vienīgi
tad, ja valsts, uz kuru viņi tiek nosūtīti, ir viņiem droša.
Latvijas eiroparlamentārieši pauž viedokli – kā,
viņuprāt, jārisina migrācijas krīze?
Iveta Grigule, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības
grupa (ALDE)
Kļūdains ir pats pieņēmums, ka ES valstis spēj uzņemt visus
bēgļus. Šī krīze ir daudz plašāka, nekā tika prognozēts, un
jāpiekrīt Henrijam Kisindžeram, kurš janvāra sākumā intervijā
«Handelsblatt» uzsvēra, ka pirmo reizi tūkstoš gadu laikā
Eiropa neaizsargā savas ārējās robežas, bet, tieši pretēji, ir
tās atvērusi. Tāpēc tā vietā, lai domātu, kā sadalīt
patvēruma meklētājus un bēgļus pa dalībvalstīm, ir jāstiprina
ES ārējās robežas un bēgļu uzņemšanas pilnīga izbeigšana.
Un jābeidz lolot iluzori un infantili sapņi par to, ka Turcija mums
palīdzēs šo problēmu risināt. Nepalīdzēs, vien arī turpmāk
nodarbosies ar šantāžu. Centralizētas patvēruma pieteikumu
pieņemšanas un patvēruma piešķiršanas sistēmas izveide
nerisinās krīzi pēc būtības. Kā jau norādīju, ir nepieciešams
slēgt ES valstu robežas bēgļu plūsmai, pretējā gadījumā
procesi var kļūt nevadāmi un dalībvalstīm neizdosies saglabāt
arī Šengenas zonu. Ja ES nespēs nosargāt savas ārējās robežas,
ir absolūti pamatoti, ka dalībvalstis savas robežas slēdz un
pašas rūpējas par savu valstu iedzīvotāju drošību.
Sandra Kalniete, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie
demokrāti) grupa (EPP)
Eiropas migrācijas krīzes pārvarēšanai ir tālāk jāapvieno
dalībvalstu suverenitātes. Ir skaidrs, ka kopīga brīvas cilvēku
pārvietošanās telpa nevarēs pastāvēt bez kopīgas robežu
apsardzes: latviešu robežsargi uz Grieķijas–Turcijas
robežas un vācieši uz Latvijas–Krievijas
robežas. Loģiska ir arī virzība uz visām ES valstīm kopīgu
patvēruma piešķiršanas kārtību un «integrācijas kontraktiem»
ar cilvēkiem, kuriem tiek piešķirtas atļaujas dzīvot un strādāt
Eiropā.
Bet ilgtermiņā ir jārisina neregulētās migrācijas problēmas
pamatcēloņi. Eiropas ārējā darbība ir jāfokusē uz Eiropas
plašākā kaimiņreģiona stabilizēšanu –
jo mazāk tajā karadarbības un vairāk darbavietu, jo mazāks
būs nelegālas migrācijas spiediens uz ES. Jo izglītotākas
sabiedrības un mērenāka dzimstība, jo mazāks būs ekonomisko
migrantu vilnis.
Vidusjūrā mūri nav iespējams uzbūvēt. Mums jāmācās
sadzīvot ar to, ka arī pēc krīzes migrācija turpināsies,
un mūsu dienestiem ir jāspēj kontrolēt riskus, piemēram,
pilnībā ieviešot vienotu drošības informācijas apmaiņas
sistēmu un skaidri noformulējot prasības imigrantu integrācijai.
Krišjānis Kariņš, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie
demokrāti) grupa (EPP)
Dalībvalstīm joprojām ir ļoti atšķirīgi viedokļi, ko
vajag vai nevajag darīt migrācijas krīzes jautājumā. Līdz ar to
Eiropas Savienība ir kā basketbola komanda, kurā nevienam nav
tiesību mest bumbu grozā, un tad visi brīnās, kāpēc nevar
uzvarēt spēlē. Ņemot vēra, ka ES nav struktūras, kā
risināt migrācijas krīzi, tad ir jāmeklē citi ceļi, kā tikt
galā ar šo situāciju. Ir skaidrs, ka Eiropas Savienība nevar
ieviest mieru Sīrijā vai pārticību Āfrikā. Bet Eiropas
Savienība var sadarboties ar Turciju bēgļu plūsmas apturēšanā,
attiecīgi finansējot šīs darbības. Šobrīd ir panākta
vienošanās ar Turciju un šķiet vismaz pagaidām tas strādā.
Mums ir jāatšķir pārticības meklētāji no patiesiem kara
bēgļiem, un tam jānotiek ir bēgļu nometnēs tiklīdz patvēruma
meklētāji tās sasniedz. Latvijas interesēs ir svarīgi noturēt
atvērtas Eiropas iekšējā robežas jeb Šengenas zonu. Šengena
nav tikai ceļošana ar vai bez pases Eiropā, tā ir ekonomiskās
darbības brīvība. Tāpēc mums ir jāstiprina Eiropas kopējā
ārējā robežas, bet, ņemot vēra pēdējā laika teroraktus,
būtiski ir stiprināt arī Šengenas zonu iekšēji, panākot valstu
drošības dienestu sadarbību, izveidojot vienotu Eiropas
izmeklēšanas dienestu.
Andrejs Mamikins, EP sociālistu un demokrātu progresīvās
alianses grupa (S&D)
Uzskatu, ka nevajag radīt mākslīgas shēmas bēgļu jautājumā.
Pārvietošanas shēmām, kurās piedalās mūsu valdība, ir tikai
īslaicīgs raksturs. Diez vai pārvietotie bēgļi paliks
Latvijā. Cilvēki brauks uz tām valstīm, kur ir labāk
atalgots darbs un dāsnākā sociālā sistēma. Simtiem tūkstošu
mūsu tautiešu aizbrauca prom no Latvijas meklējot
labāku dzīvi, neskatoties uz saikni ar dzimteni. Ko var
sagaidīt no cilvēkiem, kurus ar Latviju nekas nesaista? Diez vai
viņi baidīsies pazaudēt 139 eiro bēgļa pabalstu, ko piešķir
Latvijas valdība. Agri vai vēlu viņi dosies prom uz
Vāciju, Skandināviju vai citām turīgām Eiropas
valstīm. Tā ir realitāte, kas jāņem vērā izstrādājot jaunu
Eiropas migrācijas politiku.
Artis Pabriks, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie
demokrāti) grupa (EPP)
Galvenais cēlonis krīzei Eiropā ir nevis migrācija, bet gan
pasīvi īstenotā ārpolitika un drošības politika, kas Eiropas
Savienības pierobežā ļāvusi attīstīties asiņainiem
konfliktiem, radot plašas bēgļu straumes. Visaptverošas pieejas
migrācijai ietvaros ES ir jāīsteno daudz aktīvāka ārpolitika un
drošības politika, lai novērstu šādu konfliktu izcelšanos.
Iespējami ātri ir jāpilnveido ārējo robežu apsardze. Tas
palīdzēs veiksmīgāk kontrolēt migrāciju, identificēt Eiropā
ieceļojušo patvēruma meklētājus, samazināt terorisma draudus,
kā arī saglabāt Šengenas zonu, kas ir viena no ES vērtībām.
Brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības iekšienē var nodrošināt
tikai tad, ja ārējo robežu apsardze, informācijas apmaiņa starp
drošības un tiesībsargājošajām iestādēm, noziegumu novēršana
ir nodrošināta ļoti augstā līmenī. Tāpat ir jāpilnveido
patvēruma meklētāju reģistrācijas kārtība un jāizveido bēgļu
pārdales mehānisms, kas būtu balstīts uz solidaritātes un
brīvprātības principiem.
Inese Vaidere, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie
demokrāti) grupa (EPP)
Vienīgais ceļš uz Eiropu ir legāls un pienākas tiem, kuri
patiesi bēg no kara šausmām. Prioritātei jābūt kopējai ārējo
robežu aizsardzībai, migrācijas plūsmu apturēšanai un cīņai
pret cilvēku tirgotāju un kontrabandistu tīkliem. Mēs nevar
riskēt ar cilvēku drošību vai Šengenas zonas izjukšanu,
migrācijai kļūstot neprognozējamai. Jāstrādā kopīgi ar
Turciju, lai likvidētu cilvēku tirgotāju un kontrabandistu tīklus
un tiem, kuri apsver iespēju sēsties šaubīgās laivās, liktu
saprast – nokļūstot Eiropā nelegāli, šeit palikt iespējams
nebūs. Tāpat jādara viss iespējamais, lai bēgļi palīdzību
saņemtu pēc iespējas tuvāk viņu mītnes zemēm un, pēc
konfliktu atrisināšanas, varētu atgriezties mājas un piedalīties
savu valstu atjaunošanā. Šobrīd redzam no Sīrijas ierodamies
daudz jaunu vīriešu, bet kurš gan cits, ja ne tieši viņi paši,
spēs rast risinājumu, lai izbeigtu karadarbību savā valstī.
Nenoliedzami, risinot migrantu un bēgļu problēmu, nepieciešama
solidaritāte starp dalībvalstīm, bet bēgļu uzņemšanu nedrīkst
pārvērst diktātā. Valstīm pašām ir jāapzinās savas iespējas
uzņemt un sabiedrībā integrēt patvēruma meklētājus.
Roberts Zīle, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa
(ECR)
Ja Eiropas Savienības dalībvalstis pēc vienošanās ar Turciju
nesenajā samitā beidzot ir pagriezušās uz saprātīgu un reālu
lēmumu pieņemšanas ceļa, ierobežojot nelegālā bēgļu
transportēšanas biznesa iespējas, tad Eiropas Parlamenta
nostāja, kas tika pieņemta balsojumā, par to neliecina. Parlamenta
kreisi un centriski orientētie kolēģi, kas nav tikuši un
visticamāk netiks pie varas savu valstu valdībās, diemžēl vēl
joprojām sapņo par humanitārām vīzām un obligātu bēgļu
sadali dalībvalstu vidū, kas iestrādāta arī parlamenta nostājās
projektā. Populisms, lai arī iekrāsots dažādās nokrāsās,
vismaz pašlaik izrādās spēcīgāks. Piespiedu «brīvprātīgās»
kvotas 160 000 ES iekļuvušo migrantu sadalē nestrādā un
nestrādās, jo tas nav ne vairums dalībvalstu, ne arī pašu
migrantu interesēs.
Tatjana Ždanoka, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības
grupa (Greens/EFA)
Pašreizējā patvēruma sistēma tika radīta apstākļiem, kad
bēgļu skaits bija neliels. Revolūcijas (t.sk., Arābu pavasaris),
kuras izraisīja un atbalstīja Rietumi un bagātas arābu valstis,
daudzkārt palielināja bēgļu plūsmu uz Eiropu. Galvenais ES
stratēģiskais mērķis šīs plūsmas apturēšanai ir sekmēt
karadarbības izbeigšanu Sīrijā. Ir steidzami nepieciešama jauna
ES regula par patvēruma meklētāju plūsmu pārvaldīšanu ar mērķi
izveidot ilglaicīgu kompensācijas sistēmu dalībvalstu vidū, lai
taisnīgi un automātiski pārdalītu izdevumus ārējo robežu
sakārtošanai un bēgļu izmitināšanai. Ir jābeidz risināt šo
jautājumu «ugunsdzēsēju stilā» bezgalīgo ES samitu gaitā. Ir
arī jānostiprina Šengenas zonas centralizētā pārvaldīšana.
Bēgļi ir jānodala no ekonomiskiem migrantiem. Ir jāizmanto
diferencētā pieeja: tie, kuriem ir nepieciešama aizsardzība, ir
jāaizsargā; tie, kuri ieradušies ar vienīgo vēlmi pārtikt no
sociālajiem pabalstiem, ir jāsūta atpakaļ; tie, kuri rada terora
draudus, ir jāatklāj un jātiesā.
Foto: Eiropas Parlaments
