Rundāles
pils muzejā pabeigta divu Kurzemes
prinču sarkofāgu restaurācija, informē Rundāles
pils muzeja pārstāve Ilze Kusiņa.
2.
jūlijā pulksten 14 Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavā notiks
svinīga ceremonija, kurā tiks iesvētīti Kurzemes prinču
Vladislava Ludviga Frīdriha (4.12.1647.–31.3.1648.) un Leopolda
Kārļa (14.12.1693.–21.7.1697.) restaurētie sarkofāgi un
mirstīgās atliekas.
Ceremonijā piedalīsies LELB Liepājas
diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons, Kurzemes bruņniecības
priekšsēdētājs barons Nikolass fon Bērs, LLU
pārstāvji, Rundāles pils muzeja direktors Dr.
Imants Lancmanis,
restauratori un citi muzeja darbinieki.
Kopš 2004. gada
muzeja restauratori īsteno programmu, ko finansiāli atbalstījuši
Kurzemes bruņniecības Apvienotie Kurzemes fondi (Vācija) un Valsts
Kultūrkapitāla fonds (Latvija). Līdz šim programmā restaurēti
jau 12 sarkofāgi.
2017. gada nogalē
sākās darbs pie divu Kurzemes prinču sarkofāgu restaurācijas.
Abi prinči miruši agrā bērnībā (Vladislavs Ludvigs Frīdrihs
nepilnu četru mēnešu, bet Leopolds Kārlis – trīs gadu vecumā),
tātad sarkofāgi ir izmēros nelieli un, salīdzinot ar lielajiem
sarkofāgiem, ne tik krāšņi un sarežģīti. Tie ir pirmie no
Kurzemes hercogu kapenēs novietotajiem bērnu sarkofāgiem, kurus
restaurējuši Rundāles pils muzeja speciālisti. Nākamajā darba
posmā turpināsies bērnu sarkofāgu atjaunošana.
Restaurāciju un
konservāciju veica Rundāles pils muzeja speciālisti Daira Līdaka,
Arvis Druviņš, Gunārs Grīnfelds, Jānis Līdaka un Vilnis Līdaka.
Darbs noritēja Rundāles pils muzeja Zinātniskās restaurācijas
nodaļas vadītājas Ainas Balodes pārraudzībā. Abu sarkofāgu
stāvokli bija ietekmējuši gan dabiskie metāla novecošanās
procesi, gan cilvēku ļaundarība. Sarkofāgiem bija dažādas
deformācijas, plīsumi un lūzumi, alva daudzviet stipri
oksidējusies, zudis zeltījums, daudzas detaļas atlūzušas un
zudušas. Par to izskatu un izvietojumu liecina tikai seni
fotoattēli.
Vispirms veikta
sarkofāgu tehniskā restaurācija – rāmju labošana un balsta
funkciju nostiprināšana, plaisu un caurumu aizlodēšana,
slīpēšana, oriģinālās balsta sistēmas un dekoru atjaunošana,
zudumu vietu apzināšana un aizpildīšana, virsmu līdzināšana un
pēcapstrāde, oriģinālo dekoratīvo elementu restaurācija un
jaunu alvas atlējumu izgatavošana zudušo vietā. Abiem sarkofāgiem
bija nepieciešams atliet jaunas kājas, vadoties pēc vēsturiskajām
fotogrāfijām, jo oriģinālās detaļas bija zudušas. Pēc
tehniskās restaurācijas notika virsmu konservācija, atlikušā
zeltījuma nostiprināšana, alvas attīrīšana no netīrumiem un
oksidācijas produktu slāņa. Noslēgumā veikta sarkofāgu
tonēšana, lai atjaunotās daļas neatšķirtos no oriģinālajām,
un aizsargvaska uzklāšana. “Sarežģītākais
uzdevums bija vara dekora restaurācija un zeltījuma atjaunošana
prinča Leopolda Kārļa sarkofāgam,” informē Zinātniskās
restaurācijas nodaļas vadītāja Aina Balode. Veikta arī koka
šķirstu un tekstiliju konservācija, mirstīgo atlieku sakārtošana.
Princis Vladislavs
Ludvigs Frīdrihs ir hercoga Jēkaba un hercogienes Luīzes Šarlotes
pirmais dēls. Vārds Vladislavs dots par godu Polijas karalim
Vladislavam IV, otrais vārds – par godu hercogienes Elīzabetes
Magdalēnas tēvam, Pomerānijas hercogam Ernstam Ludvigam, bet
trešais – par godu Kurzemes hercogam Frīdriham.
Sarkofāgs līdzīgs
hercoga Frīdriha sarkofāgam, taču mazāks, to grezno reljefs
Kurzemes ģerbonis un eņģeļu galviņas. Sarkofāga kājas veidotas
kā lauvu figūras.
Nepilnus četrus
mēnešu vecais princis bijis tērpts baltā atlasa kleitiņā ar
sudraba brokāta mežģīnes nošuvēm. Galvā likts zīda vainadziņš
– ar zīdu aptīta stieplīte, pie kuras piestiprinātas krāsainas
zīda puķītes.
Kurzemes hercoga
Frīdriha Kazimira un hercogienes Elīzabetes Sofijas otrais dēls
Leopolds Kārlis miris Grobiņas pilī, apbedīts kapenēs 1698. gada
7. februārī. Alvas sarkofāgu, domājams, darinājis Jelgavas alvas
lējējs H.Epners, bet zeltītos vara rotājumus – zeltkalis
J.Kasels. Sarkofāga vāku grezno vara spilvens, uz tā kādreiz
atradies hercoga kronis, kas zudis 1919. gadā. Bojā gājusi arī
sarkofāga galvgaļa plāksne ar reljefiem Kurzemes un Brandenburgas
ģerboņiem.
Koka zārks tapsēts
ar sarkanu samtu, brokāta tresēm un bārkstīm, iekšpuse apvilkta
ar rakstainu brošēta zīda brokātu.
Princis bijis tērpts
ļoti grezni – apbedīšanas mētelis no sudraba un zelta brokāta,
kas izmantots arī paša hercoga Frīdriha Kazimira mantijai, odere
no zīda ar brokāta puķēm.
Publicitātes foto
