Jelgavnieks Valērijs Jermiļins, kas ir plaši pazīstams kā Bārda, vasarā
pilsētā bieži redzams ar savu pašbūvēto trīsriteni. Viņš dzīvo
Pārlielupē, Brīvības bulvārī, ilgus gadus strādājis par šoferi, taču
bērnību Valērijs pavadīja Bramberģē, kur bija jaunākais septiņu bērnu
ģimenē. Pusaudža gados viņam paticis vārīt ziepes, bet uz jokiem Bārda
ir arī tagad, kad bārda metas sirma.
Kā
Bārda uzaudzēja bārdu? 1974. gadā, vēl padomju laikos, 21 gada vecumā
Valērijs pieņēma piedāvājumu trīs mēnešus strādāt par šoferi Krievijā,
Sibīrijā, Ustiļimskas hidroelektrostacijas būvē. Viņš nesen bija
atgriezies no tolaik obligātā karadienesta, un Sibīrijas plašums puisi
vilināja. Taču piepeši Rīgas lidostā Valērijs attapās, ka mājās
aizmirsis bārdas dzenamo mašīnu. Nokļuvis spēkstacijas būvē, viņš
atklāja, ka tur bārdaiņu netrūkst. Tā arī Valērijam izauga bārda un viņš
kļuva par Bārdu. Sākumā gan draugi saukuši arī par Taizeli. Tāds
padomju laikos Latvijā bija lētais vīns, kuram uz etiķetes bija vīrs ar
bārdu. Taču šī iesauka ir aizgājusi pagātnē. “Ja iesi pa Brīvības
bulvāri un jautāsi, kur dzīvo Valērijs, diez vai tev kāds varēs
palīdzēt. Bet ja jautāsi pēc Bārdas, mēs satiksimies drīz,” teic Bārda,
kurš sevi mēdz saukt arī par Bārdiņu. Viņš pieļauj, ka kaimiņi viņu pat
nepazītu, ja bārda tiktu nodzīta.
Šajā karstajā vasarā Valērijs bārdu ir apgriezis, bet tas nenozīmē, ka tuvākajā nākotnē tā nebūs atpakaļ ierastajā garumā.
Foto: Toms Putniņš un Raitis Puriņš. Visu rakstu lasiet 9. augusta “Zemgales Ziņās”


