Lai samazinātu alkoholisko dzērienu
lietošanas izplatību un nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, turpmākajos
gados plānots noteikt jaunus ierobežojumus alkohola pieejamībai un reklāmai,
vienlaikus uzlabojot alkohola atkarības ārstēšanas un rehabilitācijas
pakalpojumus. Alkohola patēriņš ik gadu Latvijā pieaug, tāpēc ir būtiski
ierobežot tā pieejamību un sabiedrībai skaidrot alkohola negatīvo ietekmi uz
veselību.
Šodien publiskajai apspriešanai Veselības ministrija (VM) nodod Alkoholisko dzērienu
patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projektu
2020.-2022.gadam, informē VM prese
sekretāre Anna Strapcāne.
Viens no plāna rīcības virzieniem ir alkoholisko
dzērienu reklāmas ierobežošana, kas, pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO)
pētījumiem, ir viens no efektīvākajiem veidiem, lai mazinātu alkohola patēriņu
sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū.
Veselības ministrija rosina aizliegt visu
alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots
noteikt reklāmas ierobežojumus dažādām alkoholisko dzērienu akcijām un
atlaidēm. Līdzīga prakse ir arī citās valstīs, piemēram, no pagājušā gada
alkohola reklāma ir aizliegta Lietuvā, stingrāki ierobežojumi noteikti arī
Igaunijā, piemēram, aizliegtas vides reklāmas un alkohola reklāma sociālajos
medijos. Arī Zviedrijā alkohola reklāma ir aizliegta radio un televīzijā, savukārt
Norvēģijā arī internetā.
Plānā ir iekļauts arī rīcības virziens, kas
paredz alkoholisko dzērienu pieejamības ierobežošanu un stingrāku kontroli,
piemēram, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes
stacijās. Savukārt attiecībā uz kontroli plānots stingrāk uzraudzīt, lai alkoholu
nepārdod nepilngadīgām personām, kā arī pastiprināt nelegālā alkohola aprites
kontroli.
Tāpat ļoti būtiski ir paplašināt ambulatorās
un stacionārās ārstēšanās iespējas reģionos cilvēkiem ar alkohola atkarību.
Šobrīd narkoloģiskās
palīdzības pieejamības sadalījums valstī nav vienmērīgs, jo lielākā
daļa ārstu narkologu koncentrējas Rīgā un tās apkārtnē. Vienlaikus ir palielinājies pirmreizēji
saslimušo skaits ar alkohola psihozi un citiem psihiskiem un uzvedības
traucējumiem alkohola lietošanas dēļ. Tāpat plānots strādāt, lai uzlabotu
rehabilitācijas pieejamību.
Vienlaikus būtiski ir skaidrot sabiedrībai,
īpaši jauniešiem, grūtniecēm un topošajiem vecākiem, alkoholisko dzērienu kaitīgo ietekmi uz veselību, ko VM plāno
turpināt darīt. Līdztekus izglītojošajām kampaņām, plānots, ka alkoholisko
dzērienu marķējumā būs jāiekļauj informācija, kura mudina iedzīvotājus nelietot
alkoholu.
Ar
Alkoholisko dzērienu patēriņa
mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projektu
2020.-2022.gadam ir iespēja iepazīties te: http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/sabiedribas_lidzdaliba/publiska_apspriesana/
Statistika un problemātika:
Latvijā
2017. gadā ar alkohola lietošanu tieši saistītie potenciāli zaudētie mūža gadi
vecuma grupā no 15 – 64 gadiem veido 10,4% no visiem potenciāli zaudētajiem
mūža gadiem. Jaunu cilvēku vidū (vecuma
grupā 20 – 39 gadi) katrs ceturtais nāves gadījums ir klasificēts kā alkohola
izraisīts. Piemēram, ceļu satiksmes negadījumos ar smagām traumām vai letālām
sekām kā viens no negadījuma iemesliem ir vadītāja atrašanās alkohola reibumā.
Turklāt jāatzīmē, ka alkohola pārmērīgas jeb riskantas lietošanas sekas arī
rada būtisku finansiālo slogu veselības aprūpes budžetam.
Saskaņā
ar PVO datiem pārmērīga alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 200
saslimšanām. Tiek atzīts, ka alkohols ir trešais svarīgākais riska faktors
priekšlaicīgai mirstībai un invaliditātei. Pasaulē katru gadu 3,3 miljoni
cilvēku mirst alkohola lietošanas izraisītā kaitējuma dēļ, kas veido 5,9% no
visiem nāves gadījumiem.
Vienlaikus
pēc Slimību profilakses un kontroles centra provizoriskajiem datiem 2018.gadā
viens Latvijas iedzīvotājs patērēja 11,1 litrus reģistrētā absolūtā alkohola,
bet viens 15 gadus vecs un vecāks iedzīvotājs – 13,2 litrus absolūtā alkohola,
kas pārsniedz vidējo Eiropas rādītāju.
Foto: pixabay.com
