Rīgā, Otrajos Meža kapos, atklāta
piemiņas zīme Latvijas diplomātam, konsulam, finansistam un
sabiedriskajam darbiniekam Georgam Biseniekam (1885–1941) un viņa
brālim Voldemāram Biseniekam (1884–1938), kas gājuši bojā
padomju represijās. Piemiņas zīme uzstādīta brāļa Jāņa
Bisenieka (1864–1923), Latviešu lauksaimnieku ekonomiskās
sabiedrības dibinātāja un vadītāja, tautsaimnieka, agronoma,
sabiedriskā darbinieka un mecenāta atdusas vietā, informē Ārlietu ministrijā.
Piemiņas zīmes uzstādīšanas
iniciatori un finansētāji ir Bisenieku dzimtas tuvie radinieki –
Bušu dzimta Latvijā – un Voldemāra Bisenieka pēcnācēji –
žurnālisti, politiķi tēvs un dēls Vladimirs Kara Murza Maskavā,
Krievijā, un Vladimirs Kara Murza juniors Vašingtonā, ASV.
Ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais
ministrs Georgs Vilis Ludvigs Bisenieks (dzimis 19.12.1885. Dobeles apriņķa Kroņa-Vircavas pagastā – 27.07.1941. izpildīts nāvessods Maskavā)
mācījās Jelgavas reālskolā, piedalījās 1905. gada revolūcijas
notikumos, apcietināts un izraidīts no Baltijas, 1907. gadā
notiesāts uz diviem gadiem astoņiem mēnešiem katorgā ar tālāku mūža
nometinājumu Sibīrijā. Irkutskas guberņā strādājis par angļu
valodas tulku. 1912. gadā no nometinājuma izbēdzis un apmeties
Beļģijā, no 1913. gada – Anglijā. 1918. gada decembrī G.Bisenieks sāka strādāt Z. A. Meierovica vadītajā diplomātiskajā
pārstāvniecībā Londonā. Kad Z. A. Meierovics devās uz Parīzes
Miera konferenci, viņš 1919. gada 6. janvārī paziņoja
Lielbritānijas Ārlietu ministrijai, ka turpmāk pārstāvniecību
vadīs G.Bisenieks. Pēc Latvijas valsts atzīšanas de
iure G.Bisenieku 1921. gada aprīlī iecēla par
rezidējošo ministru, bet 6. maijā – par ārkārtējo sūtni un
pilnvaroto ministru Lielbritānijā.
1924. gada novembrī atbrīvots pēc
paša lūguma un atgriezies Latvijā. No 1924. gada beigām Latviešu
lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības direktors-rīkotājs un
valdes priekšsēdētājs. Par nopelniem diplomātiskajā dienestā
1926. gada 11. novembrī piešķirts Triju Zvaigžņu 2. šķiras
ordenis.
1933. gada oktobris – 1935. gada
aprīlis – konsuls Ļeņingradā, vēlāk ieskaitīts ārlietu
ministra rīcībā.
Padomju okupācijas laikā 1940. gada
septembrī izslēgts no Ārlietu ministrijas pārziņā esošo
darbinieku saraksta ārlietu resora likvidācijas dēļ.
1940. gada 3. oktobrī apcietināts,
1941. gada februārī izvests uz ieslodzījuma vietām Maskavā, kur
1941. gada 27. jūlijā piespiests nāvessods, kas izpildīts. Vieta,
kur apglabāts G. Bisenieks, nav zināma. Pēc nāves G. Bisenieks
reabilitēts.
Foto: Ārlietu ministrijas arhīvs
