Pēc četru stundu garām diskusijām
starp valdības un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājiem
šogad 5. martā tika panākta vienošanās par 2019. gada aizņēmumu
nosacījumiem un kritērijiem. Puses vienojās, ka, beidzoties
pašvaldību aizņēmumu kopējam limitam, jaunus pašvaldību
aizņēmumu pieprasījumus var izskatīt tikai tad, ja ir saņemtas
pašvaldību aizņēmumu pirmstermiņa atmaksas. Turklāt par
prioritāti noteikti aizņēmumi, kas saistīti ar līdzfinansējumu
ES projektos. Zem vienošanās dokumenta lasāms Ministru prezidenta
Krišjāņa Kariņa un LPS priekšsēža Ginta Kaminska paraksts. Var
piebilst, ka Jelgavas mērs Andris Rāviņš šajā organizācijā ir
priekšsēža vietnieks.
Tomēr notikumu attīstība rāda, ka
Ministru kabineta un LPS vienošanās savstarpēju saskaņu finanšu
jomā starp valdību un vairākām pašvaldībām (tostarp arī
Jelgavas, Jelgavas un Ozolnieku novada) palīdzēja saglabāt uz
neilgu laiku. Proti, kamēr fiskālās disciplīnas ietvaros
pašvaldībām noteiktais aizdevumu limits bija izsmelts. Bet
pirmstermiņa atmaksas, no kurām varētu veidoties jaunas iespējas
naudu aizdot, nav tik ievērojamas, lai atrisinātu šo problēmu.
Vairākas pašvaldības notikušajā vaino valdību. 18. jūlijā
Ozolnieku novada pašvaldība savā mājaslapā publicēja viedokli
“Valdības lēmumi bremzē Ozolnieku novada attīstību”. Tajā
tika minēts, ka valdība ir padarījusi neiespējamu jauna
bērnudārza būvi Ozolniekos, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas
izbūvi Garozas ciemā, jauna tilta būvi pār Iecavas upi,
savienojot Dalbes un Cenu ciemu, kā arī dažas citas
ieceres.
Savukārt 25. jūlijā Jelgavas pašvaldības izdevums
“Jelgavas Vēstnesis” publicēja interviju ar domes
priekšsēdētāja vietnieku Juriju Strodu “Nedrīkst mainīt
noteikumus spēles gaitā”, ar ko nepārprotami tika norādīts, ka
valdība ir vainojama smagās finanšu problēmās, kādēļ Jelgavā
būs apdraudēta vai pat izpaliks 360 vietu megabērnudārza būve
Nameja ielā 30 (tuvāk Tušķiem nekā pilsētas centram), kā arī
Satiksmes ielas asfaltēšana. Valdības darbības dēļ lielus
zaudējumus pašvaldībai radīs īres nama rekonstrukcijas
pārtraukšana. Naudas trūkuma dēļ darbi jāpārtrauc un būvniekam
vien par līguma laušanu jāmaksā 124 tūkstoši eiro.
Satraukuma
pilnas vēstules valdībai sūta arī Jelgavas novada pašvaldība,
kurai, nesaņemot līdzfinansējumam nepieciešamo naudu, nākas
atteikties no vairākiem investīciju projektiem.
Foto: Ruslans Antropovs. Visu rakstu
lasiet 1. augusta “Zemgales Ziņās”.
