Par godu Latvijas armijas Kara flotes simtgadei, Rīgas
jūras līcī šodien notiks militāro kuģu parāde, aģentūru LETA informēja
Aizsardzības ministrijā.
Kuģu
parādi pieņems Valsts prezidents Egils Levits un tajā piedalīsies aizsardzības
ministrs Artis Pabriks (AP), Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds
Kalniņš, Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis un aicinātie
viesi.
Turpinot
tradīciju, Valsts prezidents svinīgā ceremonijā Jūras spēku karoga kātā iedzīs
sudraba karoga naglu.
Kuģu
parādē piedalīsies Jūras spēku štāba un apgādes kuģis “Virsaitis”,
apgādes kuģis “Varonis”, mīnu kuģi “Imanta” un
“Viesturs”, patruļkuģi “Jelgava” un “Rēzekne”, kā
arī sabiedroto valstu jūras spēku kuģi – Zviedrijas daudzfunkcionālā korvete
“Helsingborg”, Somijas mīnu licējs “Pyharanta”, Vācijas
apgādes kuģis “Werra”, Igaunijas štāba un apgādes kuģis
“Wambola”, Lietuvas pretmīnu cīņas kuģis “Selis” un Polijas
meklēšanas un glābšanas kuģis “Lech”.
Svētku
pasākumi turpināsies arī 10.augustā. Rīgas Doma baznīcā pulksten 10 notiks
ekumēniskais dievkalpojums, pēc kura Jūras spēku un ārvalstu kuģu apkalpe Jūras
spēku orķestra pavadībā dosies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Plkst.12
izskanēs Jūras spēku orķestra koncertprogramma.
Savukārt
pulksten 14 Rīgas Meža kapos norisināsies atceres pasākums par godu Latvijas
kara flotes komandierim admirālim Teodoram Spādem un Jūras spēku komandierim
jūras kapteinim Ilmāram Lešinskim, kurš bija Jūras spēku komandieris no 1999.
gada līdz 2005. gadam.
Svētku
laikā ikviens iedzīvotājs varēs apmeklēt gan Latvijas, gan sabiedroto valstu
kuģus. Rīgas Pasažieru termināļa piestātnē kuģus būs iespējams apskatīt
10.augustā un 11.augustā no pulksten 12 līdz 17.
Par
Kara flotes dibināšanas dienu oficiāli tiek uzskatīts 1919. gada 10. augusts,
kad pie Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba tika nodibināta Jūras nodaļa.
Brīvības cīņu laikā īpaši spilgti parādījās nepieciešamība izveidot jaunajai
Latvijas valstij pašai savu Kara floti. Kara darbībā tika iesaistīti privāti
tirdzniecības kuģi, kuteri, tvaikoņi un velkoņi.
1921.gada
12.jūnijā ūdenī tika nolaists pirmais Latvijas Kara flotes kuģis
“Virsaitis”, kas vēlāk pildīja flagkuģa funkcijas.
Saskaņā ar Tautu Savienības 1920. gada oktobra
nosacījumiem, Latvijai tika atļauts izveidot un uzturēt Kara floti. Jūras
pārvaldi likvidējot, pie galvenā štāba priekšnieka tika saglabāts viens sevišķu
uzdevumu virsnieks jūras lietās. Šajā amatā iecēla jūras kapteini grāfu
Arčibaldu Keizerlingu.
1924.gadā
ar Valsts prezidenta pavēli atsevišķās flotes vienības tika pārdēvētas par
Jūras krastu aizsardzības eskadru, par kuras komandieri iecēla Keizerlingu,
savukārt 1931. gada 19. septembrī par eskadras komandieri iecēla Spādi.
Kara
flotes galvenie uzdevumi tolaik bija aizsargāt piekrasti ar mīnām, kustīgu
piekrastes artilēriju, zemūdenēm, lidmašīnām, torpēdām, kā arī ar viegliem
ātršāvēju lielgabaliem bruņotiem ātrgaitas kara kuģiem.
Pēc
Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS lielākā daļa Kara flotes kuģu un
zemūdeņu tika iznīcināta vai arī aizgāja bojā Otrā pasaules kara laikā.
Latvijas armijas Jūras spēku atjaunošanas diena ir 1992. gada 11. aprīlis, kad
notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotā flotes kuģa
“Sams”.
Foto:
Aizsardzības ministrija
