Kultūras ministrija (KM) pēc ministra Naura Puntuļa
(VL-TB/LNNK) iniciatīvas izveidojusi darba grupu, lai izvērtētu Latvijas
mūzikas un mākslas skolu atbilstību darba tirgus pieprasījumam un potenciālo
reģionālo reformu ietekmi uz kultūrizglītības pieejamību, aģentūru LETA
informēja Kultūras ministrijā.
Tāpat
plānots pārskatīt principus, pēc kuriem veido valsts pasūtījumu
kultūrizglītības jomā un piešķir finansējumu. Šobrīd valsts investē būtiskus
līdzekļus profesionālās ievirzes kultūrizglītībā, sniedzot iespēju gandrīz 20
000 bērnu 150 mūzikas un mākslas skolās Latvijā apgūt mākslas nozaru pamatus,
pavēstīja Puntulis.
Kā
informē KM, darba grupas uzdevums ir izstrādāt profesionālās ievirzes
kultūrizglītības sistēmas attīstības scenārijus un jaunu tās finansēšanas
kārtību, nodrošinot kā kultūrizglītības pieejamību, tā arī mērķtiecīgu atbalstu
jaunu talantu attīstībai.
Puntulis
norāda, ka ir svarīgi, lai ikvienam Latvijas bērnam arī turpmāk būtu iespēja
attīstīt mākslinieciskos talantus mūzikā, mākslā un dejā.
“Vienlaikus
ir jārūpējas par to, lai jau agrīnā vecumā tiktu identificēti jaunie talanti un
veikts mērķtiecīgs darbs to attīstīšanā, lai arī pēc desmit un divdesmit gadiem
Latvija varētu lepoties ar visā pasaulē pazīstamām kultūras personībām – lai
augtu maiņa Nelsonam, Garančai, Šimkus un citiem,” pavēstīja Puntulis.
Lai
gan ministrs norādīja, ka kultūrizglītības sistēma kopumā darbojas veiksmīgi un
sasniedz savus mērķus, ir pienācis laiks to izvērtēt. Tāpēc ministrs ir
aicinājis kopā nozares profesionāļus no visas Latvijas, visām kultūras
izglītības jomām, lai kopīgi izstrādātu vīziju, kā nodrošināt kvalitatīvu un
pieejamu kultūrizglītību arī turpmāk, nodrošinot, ka valsts līdzekļus izmanto
efektīvi un palīdz sasniegt izvirzītos mērķus.
Pilnveidotais
profesionālās ievirzes kultūrizglītības sistēmas modelis un finansēšanas
kārtības projekts darba grupai jāizstrādā un kultūras ministram jāiesniedz līdz
šī gada decembrim, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijā.
Foto:
no arhīva
