Augļu un ogu platības stādījumu platības pērn
salīdzinājumā ar 2017.gadu pieaugušas par 736 hektāriem jeb 9%, sasniedzot 8600
hektārus, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta
departamenta sagatavotais augļu un dārzeņu ražošanas pārskats par pagājušo
gadu.
Lielāko
platību pagājušajā gadā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem (CSP)
aizņēma ābeļu stādījumi – 3750 hektāru – jeb 44%, upenes – 1260 hektārus jeb
15% un smiltsērkšķi 1125 hektāru jeb 13%. Vislielākais platību pieaugums pērn
gadā salīdzinājumā ar 2017.gadu bija upenēm – par 250 hektāriem – un
smiltsērkšķiem – par 163 hektāriem.
2018.gadā
augļu un ogu kopraža palielinājās par 60%. ZM atzīmē, ka attiecīgajos CSP datos
iekļauta arī informācija par piemājas dārziem.
Tikmēr ābolu cena 2018.gadā salīdzinājumā ar 2017.gadu
palielinājās par 21%, bet upenēm – 2,3 reizes. Ābolu iepirkuma cena 2018.gadā
bija 592 eiro tonnā. Savukārt upeņu iepirkuma cena sasniedza 2 444 eiro tonnā.
Departamenta
sagatavotais augļu ikmēneša pārskats liecina, ka 2018./2019.gads augļkopības
nozarē vērtējams kā stabils. Vidējā Eiropas Savienības (ES) ābolu cena no
2018.gada novembra līdz 2019.gada maijam stagnē, saglabājot vidēji 0,55 eiro
kilogramā. Šā gada jūnijā ES vidējā ābolu cena pieaugusi par 2%.
Latvijai
raksturīgo augļu un ogu tirdzniecības apgrozījums šā gada pirmajos četros
mēnešos bija 13,3 miljoni eiro, kas ir par 23% mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Eksports samazinājies par 34%, imports – par 17%. Arējās tirdzniecības
negatīvais saldo, salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu ir samazinājies
par 18% jeb 3,7 miljoniem eiro.
Laikā
no 2019.gada janvāra līdz aprīlim Latvijai raksturīgo augļu un ogu eksports
sasniedza 3849 tonnas, kas ir par 3% mazāk nekā pirms gada. Eksportētākie augļi
bija āboli un bumbieri, kuri veidoja 92% no kopējā eksporta apjoma attiecīgajā
periodā. Savukārt galvenās partnervalstis bija Baltijas valstis, veidojot
kopumā 97% no kopējā ārvalstu tirgos realizētā ābolu un bumbieru apmēra.
Foto: no
arhīva
