Pēc
Jelgavas novada, Ventspils novada, Rēzeknes novada un Daugavpils novada
pašvaldību pārstāvju sarunām, kas pagājušā nedēļā notika Jelgavā, šo četru
pašvaldību domes ceturtdien un piektdien pieņēma kopīgu lūgumu Valsts
prezidentam, Ministru prezidentam un Saeimai apturēt teritoriālās reformas
virzību pēc Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pašreiz
izstrādātā modeļa, kur esošās 119 pašvaldības plānots pārveidot par 35 vai 36.
Jelgavas
novada domē trešdien tika sasaukta ārkārtas sēde, kurā piedalījās 15 deputāti
un kur ar 14 deputātu balsīm tika pieņemts vēstules teksts. Tajā prasīts
saglabāt šīs četras pašvaldības, kuras VARAM prezentētajā plānā ir domāts
pievienot lielajām pilsētām – Jelgavai, Ventspilij, Daugavpilij un
Rēzeknei.
Debatēs
Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune minēja, ka ne visas novadu
pašvaldības, kas atrodas pie lielajām pilsētām, iestājas par savu saglabāšanu.
Piemēram, Valmieras un Jēkabpils novadi neiebilst pievienošanai pilsētām.
Jelgavas domes deputāts Kārlis Rimša, kas balsoja par šī lūguma tekstu, teica,
ka diezgan neskaidrs ir palicis novada iedzīvotāju viedoklis par iespējamo
apvienošanu ar Jelgavas pilsētu.
“Apmēram
puse no 20 – 30 novada iedzīvotājiem, ar ko esmu par šo runājis, nebūtu pretī
pievienošanai Jelgavai. Daži no tiem vēlētos saņemt atlaides pilsētas
autobusos,”teica K.Rimša. Savukārt deputāts Oskars Cīrulis debatēs runāja par
to, ka lietderīgi būtu apvienot Jelgavas un Ozolnieku novadus. Vairāki deputāti
debatēs uzsvēra, ka lielā mērā atbalsta VARAM rosināto administratīvi
teritoriālo reformu, cik tā attiecas uz mazo novadu pašvaldībām.
Jelgavas,
Daugavpils, Rēzeknes un Ventspils novadu domju kopīgās vēstules teksts:
“Jelgavas
novada pašvaldība, Daugavpils novada pašvaldība, Ventspils novada pašvaldība,
Rēzeknes novada pašvaldība aicina Valsts prezidentu, Ministru prezidentu un LR
Saeimu apturēt teritoriālās reformas virzību pašreizējā Vides aizsardzības un
reģionālās ministrijas izstrādātajā izpildījumā. Pārstāvot četras
administratīvi teritoriālas vienības, kas aptver lauku teritorijas bez pilsētām
un veiksmīgi pierādījušas savu attīstību un ekonomisko izaugsmi, iestājamies
par secīgu, nesasteigtu un demokrātisku taktiku teritoriālās reformas modeļa
ieviešanā. Atbalstām tādas administratīvi teritoriālas reformas īstenošanu, kur
tās pirmsākumos noteiktas konkrētas darbības šobrīd pieaugošu reģionālu
atšķirību mazināšanai.
Teritoriālās
reformas īstenošana ir viens no valsts ekonomiskās izaugsmes ilgtermiņa
instrumentiem, tai nepieciešams pārdomāti un stratēģiski ietvert gan
līdzšinējās teritoriālās reformas izvērtējumu, gan kompleksu un detalizētu
aprēķinu un gaidāmo ieguvumu prognozes.
Turklāt
teritoriālā reforma skar ne tikai administratīvu vienību robežu maiņu vai
administratīvā aparāta sloga samazināšanos. Diemžēl, jāatzīst, ka pašreiz
izstrādātā teritoriālās reformas modeļa ieviešana norit vienas ministrijas
paspārnē atrauti no citām nozarēm. Tai iztrūkst padziļināta un kompleksa,
vienota skatījuma uz būtiskiem aspektiem, kas iestāsies ikdienā “pēc reformas”.
Jāatzīmē, ka reforma var tikt aizsākta tikai tad, kad ir skaidri zināmi aspekti,
kādi konkrēti iepriekšējās reformas mērķi vai rezultatīvie rādītāji nav
sasniegti.
Vides
un reģionālās attīstības ministrijas informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskai
apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”
kopsavilkumā minēts, ka “teritoriālai reformai 1998.gadā uzstādītie mērķi –
izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar
vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu
iedzīvotājiem – nav pilnvērtīgi sasniegti.
Vispirms
aicinām atklāt un prezentēt pašvaldībām detalizētu
analīzi jeb novērtējumu līdzšinējās teritoriālās reformas ieguvumiem un
trūkumiem – attiecīgi lielāko pilsētu pašvaldību grupā, lielo novadu grupā un
mazo novadu pašvaldību grupā. Ja kādā no šīm grupām pašvaldības līdz ar
1998. gada teritoriālo reformu nav sasniegušas rezultatīvus rādītājus, tad tiem
līdz ar visu iepriekšējās reformas izvērtējumu ir jābūt publiski pieejamiem,
izmērāmiem salīdzināmiem un izdiskutētiem, pirms tiek formulēts jauns mērķis
attiecībā uz jaunu reformu.
Ja
VARAM sadarbībā ar pētnieku grupām, analītiķiem, Latvijas Zinātņu akadēmijas
zinātniekiem ir izstrādāts līdzšinējās teritoriālās reformas izvērtējums,
aicinām ar to iepazīstināt pašvaldības, kas ir tiesīgas pārliecināties par
trūkumiem to līdzšinējā teritorijas attīstībā un pakalpojumos. Savukārt, ja
pašreizējais teritoriālās reformas vienīgais “izvērtējums” ir VARAM
informatīvais ziņojums “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi
teritoriālā iedalījuma modeli”, tad ir pamatots apgalvojums, ka pašlaik vienas
ministrijas ideja par administratīvi teritoriālo reformu ir nepamatota un nav
pieņemami, ka valstij tik būtiski pārmaiņu procesi var noritēt bez citu nozaru
iesaistes.
Otrkārt,
Eiropas Padomes Ministru komitejas
rekomendācijās (REC 2004) 12 dalībvalstīm par vietējo un reģionālo
iestāžu robežu un/vai struktūras reformu procesiem minēts, ka “priekšroka jādod reformai, kas pamatojas uz
to, ka vietējās vai reģionālās pašvaldības to vēlas pašas nevis kā augstākstāvoša
iestāde izmanto savas pilnvaras pret attiecīgo pašvaldību gribu”. Līdz
ar to lūdzam atbalstīt brīvprātības
principu ievērošanu teritoriālās reformas koncepta īstenošanā – nosakot
kritērijus, pēc kuriem pašvaldības apvienojas vai veido apvienotu teritoriju
administratīvas vienības vai saglabā līdzšinējās administratīvās robežas, ja
tās saskan un atbilst piedāvātajiem ekonomiskās izaugsmes progresa aprēķiniem.
Treškārt,
būtiska administratīvās teritorijas izaugsme ir atkarīga no pieejamiem finanšu
resursiem. Mainot nosacījumus kritērijiem, pēc kuriem pašvaldības varēs
pretendēt uz šiem līdzekļiem, tiek izmainīti jebkuri administratīvās
teritorijas attīstības plāni un investīciju projekti. Eiropas savienības
finanšu resursu piesaistes un pārdales nosacījumi līdz šim lauku teritoriju
novadiem ļāva līdzsvaroti piesaistīt finansējumu savu teritoriju
infrastruktūrai. VARAM nav prezentējusi jaunu redzējumu, kas viestu pārliecību,
ka apvienota lauku un pilsētas teritorija spēs nodrošināt sistemātisku un līdzsvarotu
līdzekļu pārdali. Reformas mērķiem attiecībā uz ES finansējuma pārdali vai pretendēšanu uz tiem būtu jābūt skaidri
definētiem pirms reformas ieviešanas.
Atsaucoties
uz Pasaules bankas pārstāvjiem publiskajā telpā, viens no teritoriju attīstības
nosacījumiem, izaugsmes potenciāliem ir decentralizēta infrastruktūra.
Iedzīvotāju migrācija, uzņēmējdarbības attīstība balstās uz izklaidus sakārtotu
infrastruktūru un nodrošinātiem pakalpojumiem nevis mākslīgi stimulētu un
veicinātu urbanizāciju. Pašreizējais teritoriālas reformas modelis paredz
iedzīvotāju stimulēšanu izmantot pilsētvides nodrošinājumu. Latvijas
tautsaimniecības izaugsme ir plānojama kontekstā ar lauku teritoriju izaugsmi
un tām nav vienādu nosacījumu kā pilsētvides vajadzībām.
Savu
iedzīvotāju interešu vārdā aicinām respektēt augstāk minēto pašvaldību solidāru
redzējumu un aicinām:
1)
nepieļaut sasteigtu, nepamatotu teritoriālās reformas modeļa virzību;
2)
iesaistīt reformas izstrādei visas ministrijas;
3)
teritoriālās reformas īstenošanā ievērot brīvprātības principu.”
Vēstuli
parakstījuši Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, Daugavpils
novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins, Ventspils novada domes
priekšsēdētājs Aivars Mucenieks, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds
Švarcs.
Foto: no arhīva
